EU Justice Scoreboard
Ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) jau kopš 2013.gada tiek salīdzinātas tieslietu sistēmas ES dalībvalstīs. Kā atzīmējis jaunais Eiropas Komisijas Tieslietu komisārs Didjē Reinderss (Didier Reynders), neskatoties uz pastāvīgu tieslietu sistēmas efektivitātes pieaugumu, joprojām saglabājas izaicinājumi, kas skar sabiedrības uzticēšanos tiesām valstīs, kurās varētu tikt apdraudēts tiesneša statuss un neatkarība.
2020.gada EU Justice Scoreboard izdevumā pirmo reizi skatīti tādi indikatori kā bērniem draudzīga tiesu sistēma un spriedumu mašīnlasāmības līmenis, kas atvieglo spriedumu meklēšanu, padarot sistēmu pieejamāku lietotājam.
Šajā gadā EU Justice Scoreboard papildus ikgadējam lietu izskatīšanas termiņu statistikas salīdzinājumam īpaši apskatīti šādi jautājumi:
- Institūcijas, kas atbildīgas par disciplinārlietu pret tiesnešiem/prokuroriem izskatīšanu;
- Salīdzinošs apskats par tiesu varas iesaisti tiesnešu ievēlēšanai Tieslietu padomes sastāvā.
Ziņojumā salīdzināts tiesu nodevu apmērs komerclietās, kā arī tiesu izdevumu atlīdzināšanas nosacījumi maznodrošinātām personām.
EU Justice Scoreboard tradicionāli sniedz apskatu par saņemto un izskatīto lietu skaitu ES dalībvalstu tiesās. Pirmajā instancē saņemto jaunu strīdīgu civillietu un komerclietu skaits (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) ir vidēji zems. Latvija ierindojas 17.vietā, statistiski saņemot mazāk lietu nekā Lietuvā, Francijā un Vācijā.
Latvija ierindojas otrajā vietā aiz Dānijas, salīdzinot laiku, kas nepieciešams, lai pabeigtu civillietas, komerclietas, administratīvās lietas un citas lietas pirmās instances tiesās (Igaunija un Lietuva ierindojas attiecīgi trešajā un ceturtajā vietā). Īpaši tiek salīdzināts lietu izskatīšanas ilgums vairākās lietu kategorijās. Piemēram, kategorijā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija” vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās 2018.gadā Latvijā bijis vidējs, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Vissliktākā situācija šo lietu izskatīšanā ir Maltā, savukārt visātrāk šīs kategorijas lietas tiek izskatītas Luksemburgā, Igaunijā un Austrijā. Jau vairākus gadus tiek salīdzināts tiesas nodevas apmērs tiesvedības sākšanai konkrētā patērētāju tiesību aizsardzības lietā. 2019.gadā Latvijā, līdzīgi kā iepriekš, ierindojas starp valstīm, kurās ir vieni no augstākajiem tiesas nodevu apmēriem.
Latvija ierindojas līderpozīcijās šādos tiesu sistēmu efektivitāti raksturojošos rādītājos: elektronisko līdzekļu pieejamība, sabiedrībai pieejamā informācija par tiesu sistēmu; publicēto spriedumu pieejamība plašai sabiedrībai tiešsaistē; lietu pārvaldībā un tiesu darbības statistikā izmantoto IKT pieejamība.
Vienlaikus Latvijā saglabājas vidēji augsts tiesnešu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem – 6.vietā Eiropas Savienībā (proporcionāli augstāks tiesnešu skaits nekā Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Dānijā u.c).
Apskatot vidējo civillietu un komerclietu izskatīšanas termiņu visās trīs tiesu instancēs 2018.gadā, Latvija uzrāda vidējus rādītājus. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, otrajā instancē lietas Latvijā tiek izskatītas visātrāk. Tomēr kaimiņvalstis būtiski apsteidz ar pirmajā tiesas instancē izskatīto lietu termiņiem. Nepabeigtu civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits 2012.– 2018.gadā Latvijā ir salīdzinoši viens no zemākajiem (ieņemot 3.vietu Eiropas Savienībā pirmās instances tiesās uz 100 iedzīvotājiem).
Šā gada ziņojumā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, izdalītas vairākas lietu kategorijas, kurās salīdzināti lietu izskatīšanas ātruma rādītāji: konkurences lietas, ES preču zīmju lietas u.c. Latvijas lietu izskatīšanas ilgums pārsvarā visās kategorijās svārstās vidējā Eiropas valstu līmenī.
Tiesiskās palīdzības pieejamības un tiesu nodevu apmēru ziņā Latvija savas pozīcijas kopš pagājušā gada nav īpaši uzlabojusi. Latvijā ir sestā augstākā tiesas nodeva tiesvedības sākšanai konkrēta apmēra (6000 euro) patērētāju tiesību aizsardzības lietās (aiz Kipras, Somijas, Igaunijas, Portugāles un Vācijas), kā arī prasībās ar mazu apmēru.
Šajā gadā Eiropas Komisija salīdzinājusi publicēto spriedumu pieejamības kvalitatīvo saturu. Latvija ierindojas līderpozīcijās attiecībā uz mašīnlasāmu tiesu nolēmumu nodrošināšanas pasākumiem. Salīdzinoši – piemēram, Luksemburgā un Dānijā spriedumu pieejamība ir izteikti mazāka. Savukārt Francijā sabiedrībai bez maksas ir pieejami vienīgi Kasācijas tiesas publicētie spriedumi.
Ziņojumā iekļautie Eirobarometra pētījumu rezultāti par tiesu neatkarības uztveri sabiedrībā pēdējos gados nav īpaši mainījušies. Izvērtējams, kāpēc Latvijas sabiedrībā 2019.gadā mazliet palielinājies to respondentu skaits, kuriem nav viedokļa par tiesu neatkarību valstī. Mērenas tendences iezīmējuši apkopojumi par uzņēmēju vērtējumu par tiesu neatkarību (pozitīvs priekšstats ir 48% uzņēmējiem Latvijā, 65% Lietuvā, turpretī 44% Čehijā un 39% Igaunijā).
Pētījumā ir padziļināti analizēti galvenie iemesli priekšstatam par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu, ko norādījuši respondenti. 42% uz neatkarības trūkumu norādījušo respondentu (uzņēmēju) uzskatījuši, ka neatkarības trūkumu ietekmē valdības un politiķu iejaukšanās vai spiediens, 39% – iejaukšanās vai spiediens ekonomisko vai citu konkrētu interešu dēļ, bet 32% uzskatījuši, ka tiesnešu statuss un amats nepietiekami garantē viņu neatkarību. Ļoti līdzīgu viedokli par savu valsti snieguši arī Slovēnijas uzņēmēji. Īpaši atzīmējams, ka Igaunijā uz konkrēto ietekmējošo faktoru pastāvēšanu norādījuši tikai 5% uzņēmēju (kas ir līdzīgs rādītājs kā Somijā, Nīderlandē, Dānijā un Austrijā).
Atsevišķi jautājumi Ziņojumā skāruši tieslietu sistēmas institūciju darbību. Apskatīts Tieslietu padomju sastāva izveides mehānisms, kā arī analizēts prokuratūras neatkarības modelis. Latvija, piemēram, ietilpst to valstu vidū, kurās prokuroriem atsevišķās lietās nav atļauts dot norādījumus (pretēji situācijai, piemēram, Polijā). Vairākās valstīs šāda formāla iespēja pastāv, bet jau vairākus gadu desmitus nav tikusi piemērota (Luksemburgā, Nīderlandē).
Ziņojums EU Justice Scoreboard 2020 angļu valodā un latviešu valodā ir pieejams Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā Tieslietu padome/ Pētījumi, apkopojumi, prezentācijas
Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskuma situāciju Latvijā
30.septembrī publicēts pirmais Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu, apskatot katru valsti atsevišķi. “Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Latvijā” ietvertas četras jomas: tiesu sistēma, korupcijas apkarošanas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un plašsaziņas līdzekļu brīvība un citi institucionāli jautājumi. Tieslietu padomei tika prezentēts ziņojuma tiesu sistēmas daļas saturs.
Eiropas Komisija kā pirmo novitāti tiesu sistēmas apakšsadaļā “Neatkarība” sniegusi pārskatu par jauno tiesneša amata kandidātu atlases kārtību, ko Tieslietu padome izstrādāja un apstiprināja 2020.gada aprīlī. Ziņojumā konstatēts, ka “ir pastiprināta tiesu varas loma ģenerālprokurora amata kandidāta atlasē”. Norādīts, ka, atsaucoties uz GRECO rekomendācijām, 2020.gada jūnijā veikti grozījumi likumos, atceļot tā dēvēto tiesnešu un prokuroru imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās.
Apakšsadaļā “Kvalitāte” ziņojums ietver šādas aktualitātes:
- Vienotā sūdzību reģistra, ko pārvalda Tiesu administrācija, ieviešana;
- Tieslietu padomes ierobežotie resursi pretstatā jaunajām pilnvarām uz tiesnešu karjeru un tiesu varas pārvaldību. Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas Tieslietu padomei ir viens no vissliktākajiem nodrošinājumiem ES. Turklāt Tiesu administrācija “joprojām atrodas Tieslietu ministrijas padotībā un kontrolē”, kā arī tai “nav pienākuma atbildēt uz citiem Tieslietu padomes pieprasījumiem, piemēram, attiecībā uz datiem par tiesu teritoriālās reformas sekām”;
- Jaunās specializētās tiesas izveides reforma, kas “izrādījās pretrunīga, jo Tieslietu padome nāca klajā ar diviem atzinumiem pret atsevišķas “ekonomisko lietu tiesas” izveidošanu, norādot, ka nav pierādījumu, ka tā uzlabotu kvalitāti un efektivitāti. Ziņojumā Eiropas Komisija papildinājusi, ka situācijas analīzi attiecībā uz finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu veic gan Tieslietu padome, gan Valsts kontrole.
Apakšsadaļā “Kvalitāte” ziņojums ietver šādas aktualitātes:
- 2019.gadā paplašināta juridiskā palīdzība civillietās, ja personu ienākumi nepārsniedz Latvijā noteikto minimālās mēnešalgas apmēru;
- Eiropas Komisija savā Ziņojumā atzinīgi novērtējusi augsto tiesu un prokuratūras informācijas un komunikācijas sistēmu līmeni, kā arī plānoto e-lietu pārvaldības sistēmas ieviešanu 2023.gadā.
Apakšsadaļa “Efektivitāte” Eiropas Komisijas skatījumā vērtēta pozitīvi, konstatējot, ka “civillietās un komerclietās tiesu sistēmā īpašu efektivitātes problēmu nav”, tomēr “joprojām pastāv dažas grūtības tiesu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā”, expressis verbis pieminot tiesas lietu pret Ventspils mēru un digitālās televīzijas lietu.
Kopumā secināms, ka Eiropas Komisija ļoti skrupulozi seko līdzi tiesiskuma attīstībai katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, iegūstot vispusīgus datus un informāciju par visu trīs valsts varas atzaru redzējumu par reformu gaitu un attīstības tendencēm.
Šā gada Ziņojuma kopsavilkumā skaidri iezīmēti ne tikai sasniegumi normatīvo aktu jaunradē (piemēram, pretkorupcijas regulējuma efektivizēšanā, trauksmes cēlēju aizsardzības, kā arī lobēšanas pārredzamības jomā), bet arī konstatēts Tieslietu padomes resursu trūkums un pretrunīgu tiesu reformu veikšana.
Eiropas Komisijas ziņojums “Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Latvijā” latviešu valodā ir pieejams Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā Tieslietu padome/ Pētījumi, apkopojumi, prezentācijas
Eiropas Padomes apkopojums “Tiesu sistēmu neatkarība un objektivitāte”
2020.gada decembrī Eiropas Padome publicējusi apkopojumu «Tiesu sistēmu neatkarība un objektivitāte», kurā, izmantojot 48 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, sniegts apkopojums par tiem pasākumiem, kurus valstis ir pieņēmušas un par kuriem ziņojušas saistībā ar ECT spriedumu izpildi, lai aizsargātu un stiprinātu ES valstu tiesu sistēmu neatkarību un objektivitāti (ieskaitot prokurorus). Apkopojums veidots tabulas formātā, konkrēti minot valstīs veiktās reformas, uz kuru nepieciešamību ticis norādīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos. Apkopojumā izmantoti spriedumi pret vairākām valstīm (kopumā 21, piemēram, Ukrainu, Turciju, Itāliju, Franciju u.c.).
Eiropas Padomes apkopojums “Tiesu sistēmu neatkarība un objektivitāte” angļu valodā pieejams Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā “Tieslietu padome/ Pētījumi, apkopojumi, prezentācijas
