Izvērtējot apsūdzētā un viņa aizstāvja iesniegtās kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas lēmumu, Senāts atzina par nepieciešamu pārsniegt kasācijas sūdzībās izteikto prasību apjomu, jo konstatēja tādu Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas nav norādīts sūdzībā un kas novedis pie nelikumīga nolēmuma. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa savus atzinumus par slepkavības mēģinājumu, kas izdarīts sakarā ar to, ka cietušais izpildīja savus dienesta pienākumus, pamatojusi ar to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts laikā, kad cietušais pildīja savus dienesta pienākumus, bet nav izvērtējusi, vai noziedzīgais nodarījums izdarīts tieši sakarā ar darba pienākumu pildīšanu, proti, vai apsūdzībā norādītās cietušā darbības, kas aizskāra un sadusmoja apsūdzēto un bija par pamatu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai, ietilpa cietušā darba pienākumos.
Vienlaikus Senāts atzina par pamatotiem tiesas secinājumus par apsūdzētā tiešu nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu – citas personas slepkavību –, par ko liecina viņa faktisko darbību kopums noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā – mērķtiecīgs un tiešs šāviens, kas tika izdarīts netraucēti, apdomāti, no neliela attāluma, mērķējot cietušajam galvā, –, kā arī tas, ka apsūdzētais noziegumu izdarījis, par nozieguma rīku izvēloties tieši šaujamieroci, proti, tādu rīku, ar kuru var tikt izraisīta cilvēka nāve. Senāts atzina, ka, izvērtējot apsūdzētā nodoma saturu un konstatējot apsūdzētā nodarījumā tiešu nodomu, apelācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā izvirzītajiem pierādījumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot tiesu praksē nostiprinātās atziņas.
Ar Senāta lēmumu apelācijas instances tiesas lēmums tiek atcelts daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 118.panta 1.punkta sakarā ar nepieciešamību atkārtoti izvērtēt, vai noziedzīgais nodarījums izdarīts sevišķi pastiprinošos apstākļos – sakarā ar to, ka cietušais izpildīja savus dienesta pienākumus. Vienlaikus Senāts atzina par pamatotiem apelācijas instances tiesas atzinumus daļā par apsūdzētā izdarītu sevišķi smagu noziegumu – slepkavības mēģinājumu –, tādēļ nolēma, ka apsūdzētajam turpināma drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošana.
Ievērojot to, ka apelācijas instances tiesas nolēmums tiek atcelts daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma15.panta ceturtās daļas un 118.panta 1.punkta, proti, par slepkavības mēģinājumu sakarā ar to, ka cietušais izpildīja savus dienesta pienākumus, Senāts atzina par nepieciešamu apelācijas instances tiesas nolēmumu atcelt arī daļā par apsūdzētajam noteikto galīgo sodu un daļā par kaitējuma kompensācijas 57 395 euro piedziņu cietušā labā.
Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.
Lietas faktiskie apstākļi:
2018.gada 7.februārī apsūdzētais mēģināja apturēt AS „Liepājas autobusu parks” mikroautobusa vadītāja vadīto transportlīdzekli, bet, tā kā konkrētajā vietā nebija autobusa pieturvietas, vadītājs neapturēja mikroautobusu un parādīja apsūdzētajam ,,pigu”. Sadusmots par šādu rīcību, atrodoties alkohola un narkotisko vielu ietekmē, apsūdzētais sagaidīja mikroautobusu citā pieturā, iekāpa transportlīdzeklī un vienu reizi izšāva cietušajam sejā, nodarot viņam smagus miesas bojājumus.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 8.februārī atzina apsūdzēto par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā par slepkavības mēģinājumu sakarā ar to, ka cietušais izpildīja savus dienesta pienākumus, kā arī par šaujamieroča izgatavošanu, glabāšanu un nēsāšanu, kā arī sprāgstvielas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Apsūdzētajam galīgais sods tika noteikts – brīvības atņemšana uz 16 gadiem 6 mēnešiem un probācijas uzraudzība uz 3 gadiem.
Ar Kurzemes apgabaltiesa 2019.gada 11.decembra lēmumu Kurzemes rajona tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Lieta Nr. SKK-187/2020; 11261013418
