TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
02. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Kā netiesāties
TĒMA: Tieslietas
6
6

Sodu par kukuļdošanu nenosaka pēc kukuļa apmēra

“Sods par kukuļdošanu netiek mērīts pēc iedotās vai saņemtās materiālās vērtības apmēriem. Bet sods ir bargs,” norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule. Tiesā nereti nonāk lietas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēja mēģinājumu atpirkties no soda – šogad astoņos mēnešos reģistrēti 23 ceļu policijas amatpersonu kukuļdošanas mēģinājumi. Ar ko pārkāpējam jārēķinās šādā situācijā? Un kā pareizi reaģēt uz kukuļa pieprasījumu?

īsumā
  • Atbildība par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu iestājas jau par piedāvājuma izteikšanu vai pieņemšanu, vēl pirms tiek saņemts vai iedots pats kukulis.
  • Ja darbinieku pieķer dodam kukuli juridiskas personas interesēs, šo pārkāpumu bieži vien “noraksta” uz fizisko personu, taču likums arī šādos gadījumos ļauj vērsties pret juridisko personu.
  • Ja cilvēkam pieprasa kukuli, kāpēc uzreiz nepateikt “nē, nedošu, šādi jautājumus nerisinu”?
  • Ja tiek pieprasīts vai piedāvāts kukulis, būtiski par to nekavējoties ziņot KNAB. Birojā ir diennakts bezmaksas uzticības tālrunis, un tiek reaģēts arī uz anonīmiem ziņojumiem.

Kukulis var būt gan mantiska, gan nemantiska lieta. Atšķirībā no dāvanas tā ir divpusēja darbība, kurā iesaistīts gan kukuļa devējs, gan ņēmējs un kuras mērķis ir panākt, lai tiktu veikta vai neveikta konkrēta darbība kādas iesaistītās puses vai citas personas interesēs – gūstot labumu.

Pēdējo četru gadu laikā rajona (pilsētu) tiesās izskatīta 361 lieta par kukuļdošanu un 41 lieta par kukuļņemšanu. Kopš 2016. gada tiesās izskatīto kukuļošanas lietu skaits sarucis gandrīz uz pusi: 2016. gadā – 133 lietas, 2018. gadā – 77.

Sarūk arī reģistrēto kukuļdošanas gadījumu skaits ceļu policijas amatpersonām, taču lēnāk – 2016. gadā reģistrēti 198 kukuļdošanas mēģinājumi, 2017. gadā – 87, bet 2018. gadā – 73. Šogad astoņos mēnešos reģistrēti 23 kukuļdošanas mēģinājumi ceļu policijas amatpersonām.

“Varam runāt gan par kukuļa pieprasīšanu, ko veic amatpersona, gan par kukuļa piedāvājumu, ko var veikt jebkura persona. Ir ļoti daudz nianšu. Piemēram, šobrīd ir paredzēta atbildība ne tikai par kukuļa nodošanu vai prasīšanu, bet arī par kukuļa piedāvājumu un piedāvājuma pieņemšanu. Respektīvi, ja amatpersonai tiek izteikts piedāvājums, apsolot kādu mantisku labumu apmaiņā pret kādu darbību, un amatpersona tam piekritīs, tad viņu jau var saukt pie atbildības par šī piedāvājuma pieņemšanu – arī tad, ja pats mantiskais labums vēl netiks nodots/saņemts. Vienlaikus šādā situācijā pie atbildības var saukt arī personu, kas izteikusi piedāvājumu dot kukuli amatpersonai,” skaidro KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.

“Ierasti sabiedrībā tiek domāts – kukuļdošana notikusi tikai tad, ja tiek nodota vai saņemta kukuļa nauda, taču likumdevējs ir noteicis, ka atbildība pienākas kā vienai, tā otrai pusei arī par piedāvājuma izteikšanu un pieņemšanu, vēl pirms ir iesaistīta nauda,” akcentē I. Cīrule.

Sods nav atkarīgs no kukuļa summas

Krimināllikuma 320.–324. pants nosaka, kādos gadījumos un kādi sodi piemērojami par kukuļdošanu un kukuļņemšanu. Par kukuļņemšanu amatpersonai var piemērot brīvības atņemšanu no 5 līdz 11 gadiem, piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, naudas sodu, aizliegumu ieņemt noteiktu amatu no 2 līdz 5 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par kukuļdošanu likumā paredzētie sodi ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana no 5 līdz 10 gadiem. 

“Sodi mēdz būt dažādi, taču par soda piemērošanu atbildīga ir tiesa. Tiesa attiecīgi vērtē katru gadījumu individuāli, katru iesaistīto personu. Sods nav atkarīgs no kukuļa summas, bet gan no konkrētajiem lietas apstākļiem, katras personas raksturojošiem datiem,” norāda I. Cīrule.

KNAB Otrās pārvaldes priekšnieka p. i. Anda Rumjanceva uzsver, ka bieži vien kukuļdošanas gadījumos mazāk uzmanības tiek pievērsts juridiskās personas atbildībai.

“Ja uzņēmējs dod kukuli sava uzņēmuma labā, tiek vērtēta šīs juridiskās personas atbildība, nevis fiziskās personas. Tādēļ uzņēmumam var tikt piemērotas dažādas sankcijas: no aizlieguma piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos līdz pat uzņēmuma likvidēšanai. Mēs biežāk runājam par fizisko personu un valsts amatpersonu saukšanu pie atbildības par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, taču šādās situācijās ir jārunā arī par juridisko personu saukšanu pie atbildības. Bieži vien par to neaizdomājas – ja darbinieku pieķer dodam kukuli juridiskas personas interesēs, šo pārkāpumu bieži vien “noraksta” uz fizisko personu, taču likumdevējs mums šādos gadījumos ļauj vērsties pret juridisko personu, ko mēs bieži arī darām. Un sods juridiskajām personām ir ļoti bargs,” skaidro A. Rumjanceva.

Kā rīkoties, ja tiek pieprasīts vai piedāvāts kukulis

Situācijās, kad kukulis tiek piedāvāts, dots vai prasīts, cilvēks bieži vien apmulst. Kā būtu pareizi rīkoties?

“Ja cilvēkam pieprasa kukuli, kāpēc uzreiz nepateikt “nē, nedošu, šādi jautājumus nerisinu”? Protams, persona var kategoriski šo jautājumu noraidīt uzreiz un neturpināt sarunu. Taču tad šī negodprātīgā amatpersona, kas ir pieprasījusi kukuli, nākamreiz to prasīs citai personai vai mēģinās kaut kādā veidā vērsties pret personu, kas atteikusies kukuli dot. Jāatceras, ka nav definēta par kukuli uzskatāmā labuma minimālā vērtība.

Ir būtiski šādās situācijās nekavējoties vērsties KNAB un ziņot par kukuļa pieprasījumu. Birojā ir diennakts bezmaksas uzticības tālrunis, un mēs reaģējam gan uz anonīmiem, gan neanonīmiem ziņojumiem. Persona ziņo, mēs pieņemam iesniegumu, procesuāli to nostiprinām un veicam visas attiecīgās darbības un pārbaudes. Protams, gadījumā, kad cilvēkam ir tieši prasīts kukulis, būtu būtiska arī šī paša cilvēka iesaiste nozieguma atklāšanā,” skaidro I. Cīrule.

Tomēr arī anonīmie ziņojumi var būt noderīgi izmeklēšanas procesā, norāda A. Rumjanceva. “Kad veicam procesuālās darbības, nereti cilvēki mums ziņo arī anonīmi, norādot uz kādām nepilnībām un likumpārkāpumiem konkrētajos gadījumos. Šīs norādes vēlāk var būt noderīgas izmeklēšanā. Ne vienmēr ir jābūt ziņotājam ar vārdu un uzvārdu, reizēm tas ir jauns virziena rādītājs, kas izmeklēšanā var būtiski noderēt.”

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU