Saeima gada sākumā atteicās no ieceres atcelt amata termiņu ierobežojumus tiesu priekšsēdētājiem. Arī publiskajā telpā par šo jautājumu izvērtās diskusija. Pastāstiet, kāds ir tiesas priekšsēdētāja ikdienas darbs. Ko nozīmē – vadīt tiesu?J
Pirmkārt jāatzīmē, ka tiesas priekšsēdētāja pienākumus tiesnesis veic līdztekus saviem pamata pienākumiem, proti, tiesas spriešanai. Tātad tas ir papildu organizatoriskais darbs, gādājot, lai lietu iztiesāšana tiesā noritētu raiti, noteiktajos termiņos, lai darbiniekiem būtu skaidri viņu pienākumi, lai apmeklētājiem tiesa būtu pieejama.
Ar ko tas atšķiras, piemēram, no uzņēmuma vadīšanas?
Būtiskākā atšķirība ir rīcības brīvībā. Tiesas priekšsēdētāju ierobežo likumā "Par tiesu varu" noteiktais pilnvaru apjoms un iespējas.
Vai, jūsuprāt, tiesas priekšsēdētājam ir pietiekams pilnvaru klāsts?
Gan jā, gan nē. Manuprāt, tiesas priekšsēdētājam vajadzētu lielāku pilnvaru apjomu attiecībā uz tiesas darbinieku personāla politiku.
Vai ar to gribat teikt, ka pastāv problēmas ar tiesu darbinieku kvalifikāciju?
Pēdējos gados situācija noteikti ir uzlabojusies, jo ir paaugstināti tiesu darbinieku atlases kritēriji – tie ir skaidrāk definēti. Problēma varbūt vairāk ir tieši ar "vecajiem" darbiniekiem, kuri amatā stājušies, pirms šīs prasības tika izvirzītas. Bet manis vadītajā tiesā tādas globālas problēmas šajā ziņā nesaskatu.
Atklājiet, kas ir tās vērtības, kas mudina tiesnesi pieteikties tiesas priekšsēdētāja amatam?
Manuprāt, tā ir kolektīva uzticība. No personiskās pieredzes varu teikt, ka kolēģi mani mudināja pretendēt uz tiesas priekšsēdētājas vietu. Un tas bija izšķiroši, kāpēc es pieteicos konkursam uz šo amatu. Acīmredzot, ja kolēģi nebūtu iepriekš šādu atbalstu pauduši, pēc savas iniciatīvas vien es nebūtu pieteikusies.
Vai jums bija sāncenši uz šo amatu?
Kad 2007. gadā kandidēju uz Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājas amatu, bijām divas pretendentes. Bet pēc pieciem gadiem atkārtotā konkursā nepieteicās neviens konkurents.
Raugoties uz kopējo ainu Latvijā, redzam, ka tiesas priekšsēdētāja amats nav visai pieprasīts. Konkursi uz šo vietu visbiežāk norisinās bez konkurences. Ar ko jūs to skaidrojat?
Domāju, tas ir saistīts tieši ar to, ka ir papildu pienākums līdztekus pamatdarbam. Turklāt tas prasa ļoti daudz laika. Esot tiesas priekšsēdētājas amatā, atsevišķos gadījumos ir grūti plānot savu tiesneša darbu, jo var būt negaidītas sanāksmes vai tikšanās, kurās ir nepieciešams piedalīties. Tas var nozīmēt, piemēram, tiesas sēdes atlikšanu, kas nebūt nav labs rādītājs.
Tiesneši šogad sagaidījuši algas pielikumu. Tas ir tikai pagaidu risinājums, un līdz nākamajam gadam jābūt jaunai tiesnešu atalgojuma sistēmai. Ko jūs no tās sagaidāt?
Ceram, ka valdība un Saeima ieklausīsies Satversmes tiesas spriedumā, ņems vērā tur norādītos virzienus. Tiesnešu atalgojumam jārod skaidri saprotams pamats, un tam jābūt konkurētspējīgam.
No 1. februāra tiek apvienotas Kurzemes pirmās instances tiesas, izveidojot vienu Kurzemes rajona tiesu. Kā jūs raugāties uz šo tiesu reorganizāciju?
Uzsākot tiesu teritoriālo reformu, tika definēti mērķi, kāpēc tā ir nepieciešama. Tas ir jautājums par slodžu izlīdzināšanu, specializācijas iespējām, nejaušības principa nodrošināšanu, kā arī par tiesu darba kvalitātes celšanu. Tas viss ir pareizi, un domāju, ka rezultātā tam tā arī vajadzētu būt.
Tomēr, manuprāt, šī tiesu reorganizācija neatrisinās jautājumu par slodžu vienādošanu. Kāpēc? Redziet, slodžu atšķirības starp tiesām bija nevis reģiona iekšienē, bet gan lielākā atšķirība bija starp reģioniem un Rīgu. Tas, ka mēs reģionā izveidojam vienu rajona tiesu, nekādā veidā nesamazina slodzi Rīgas reģionā.
Vai mazo tiesu apvienošana neiespaidos tiesas pieejamību?
Ar tiesu pieejamību problēmām nevajadzētu būt, jo tiesu ēkas tiek saglabātas visās tajās pilsētās, kur tās atradās līdz šim. Iedzīvotājiem būs iespēja dokumentu iesniegt un saņemt sev tuvākajā tiesas ēkā. Tas, iespējams, būs pat vēl ērtāk nekā līdz šim. Ja iepriekš, piemēram, kaut kādu iemeslu dēļ lieta tika skatīta Liepājā un cilvēkam no Talsiem bija jābrauc uz Liepāju, tad tagad šādā situācijā nepieciešamos dokumentus varēs saņemt arī Talsu tiesā.
Ja runājam par lietu iztiesāšanu, tas būs atkarīgs no tā, kā jaunizveidotās Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs noteiks lietu sadales kārtību. Proti, vai šīs lietas tiks skatītas tuvāk dzīvesvietai, vai arī šī sadale notiks pilnīgi pēc nejaušības principa – kurā pilsētā iekritīs, tajā būs arī jāskata. Jebkurā gadījumā pastāv iespēja, ka tiesnesis kādā konkrētā lietā, ja tas ir nepieciešams, rīko izbraukuma sēdi tuvāk lietas dalībnieku dzīvesvietai.
Pēdējos desmit gados veikta tiesu modernizācija, ar videokonferences starpniecību cilvēkam radot iespēju tiesas procesā piedalīties attālināti. Cik noderīgas tiesu darba organizēšanā ir šīs tehniskās iespējas?
Mūsu reģionā videokonferenci tiesās izmanto samērā plaši. Piemēram, civillietās, kas pārdales rezultātā no Rīgas nonāk izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Lai iztiesātu lietas, kur procesa dalībniekiem dzīvesvieta ir Rīgā, tiek izmantota videokonferences iespēja. Savukārt krimināllietu iztiesāšanā attālināti mēdzam uzklausīt apcietinājumā esošas personas vai lieciniekus, kuru atrašanās vieta ir pietiekami tālu, lai būtu apgrūtinoši ierasties tiesā.
Jāatzīst, ka videokonferenču iekārtu skaits ir nepietiekams. Un tas var radīt situācijas, ka veidojas, ja tā var sacīt, rinda uz to, lai lietu varētu iztiesāt šādā režīmā.
Lai vairotu sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai, liela loma ir tiesnešu komunikācijai ar sabiedrību. Kas, jūsuprāt, nepieciešams, lai šī komunikācija veidotos sekmīga?
Par komunikāciju pēdējos gados tiek runāts daudz. Gribētu teikt, ka tiek arī darīts. Tiesās ir nozīmēti cilvēki, kas atbild par šo jomu. Tiesa, tie nav speciāli studējuši komunikāciju, bet papildus apguvuši šīs prasmes. Tāpat komunikācija ir tikai viņu papildu pienākums līdzās citiem darba pienākumiem. Kurzemes apgabaltiesā par komunikāciju atbild viens tiesas priekšsēdētāja palīgs un tiesas konsultants. Ļoti ceru, ka īstenosies projekts, kas paredz katrā reģionā nodrošināt vienu kompetentu tiesu komunikācijas speciālistu, kurš varēs ātri un operatīvi sniegt nepieciešamo informāciju medijiem.
Vai daļā sabiedrības izplatītais priekšstats, ka tiesas ir noslēgtas un negrib komunicēt, ir tikai mīts?
Mēs pēdējā laikā ļoti cenšamies komunicēt. Dažkārt pat nācies saskarties ar citu problēmu. Proti, kad aicinām vietējo presi uz komunikāciju, dažkārt nesagaidām cerēto atsaucību. Medijiem acīmredzot vairāk interesē sensācijas, nevis izskaidrot kādu aktuālu, sabiedrībai noderīgu tiesību jautājumu.
Vēlreiz uzsvēršu, mēs esam atvērti sabiedrībai. Priekšstats par tiesu noslēgtību sabiedrībā droši vien ir veidojies gadu gaitā, jo jāatdzīst, ka tiesneši līdz šim nav bijuši ļoti aktīvi runātāji. Taču mēs noteikti maināmies.