Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! Attiecībā uz videoreģistratoriem spēkā ir jauns regulējums. Lasiet LV portāla aktuālo skaidrojumu.
Videoreģistratora uzstādīšana transportlīdzekļos kļūst par ierastu praksi, taču tikai retais autovadītājs, nodrošinoties ar šādu ierīci, zina, ka tādējādi likuma izpratnē veic videonovērošanu, kas reģistrējama Valsts datu inspekcijā.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Autovadītāju vidū arvien pieaugošu popularitāti gūst videoreģistrators – ierīce, ar kuru var veikt vizuālu ierakstu brauciena laikā. Iemesls – sava auto un tiesību aizsardzība, notiekot satiksmes negadījumam vai citam incidentam, lai vajadzības gadījumā savu interešu aizstāvību pierādītu ar videoieraksta palīdzību. Lai gan videoreģistratora iegāde un uzstādīšana savā automašīnā ir katra privāta izvēle, uz to attiecas vairākas likumu normas. Tās būtu lietderīgi zināt.
Personas datu aizsardzība
Publiskajā telpā veiktas videonovērošanas laikmeta iespējas arvien biežāk nākas samērot ar personas datu aizsardzības prasībām, citiem vārdiem, ar cilvēka tiesībām uz privātumu. Saskaņā ar Fizisko personas datu aizsardzības likumu (FPDAL) personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Šādus datus, tātad arī vizuālu informāciju, valsts aizsargā, un darbības ar tiem regulē likums.
Ja privātā automašīnā ir ievietots videoreģistrators - ierīce, ar kuru var tikt veikts personu vizuālais ieraksts publiskā telpā (uz ceļa) - un ar nofilmētā materiāla palīdzību ir iespējams identificēt fiziskas personas, tad ierīces īpašniekam (pārzinim) ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija, jo piepildās FPDAL 21. panta 5. punkts - tiek veikta videonovērošana, un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam piekļūt pilnībā vai atsevišķos fragmentos, skaidro Datu valsts inspekcijā (DVI).
FPDAL normas gan neattiecas uz videoierakstu veikšanu personas privātajām, mājas un ģimenes vajadzībām, taču videoreģistratora izmantošanas mērķis - pierādījumu iegūšana autoavārijas vai cita incidenta gadījumā - ir saistīts ar iegūto datu nodošanu trešajām personām, tiesībaizsargājošo institūciju pārstāvjiem, skaidro DVI pārstāvis Lauris Linabergs.
Uz kādām ierīcēm attiecas FPDAL?
Likuma, kurš skaidri aprakstītu, kas ir videoreģistrators un attiecībā uz kuru būtu piemērojamas FPDAL prasības, Latvijā nav. Taču DVI ieskatā uz šo jomu attiecināms Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 11. decembra spriedums lietā C-212/13. Tajā norādīts: "Tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuāls ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām."
"Datus, arī vizuālu informāciju, kas saistīti ar privātumu, aizsargā valsts, un darbības ar tiem regulē likums."
Ņemot vērā, ka vizuāli personas dati var tikt iegūti arī ar mobilo tālruni, to lietojot kā videoreģistratoru, arī šādā gadījumā datu iegūšana būtu jāreģistrē DVI. Neatkarīgi no pielietotās tehnoloģijas veida, ja tiek veikta personas datu apstrāde (jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu) nolūkiem, kas pārsniedz privātās vajadzības, uz to ir attiecināmas FPDAL prasības.
Kur un kā notiek videoreģistratora reģistrēšana?
Ar videonovērošanu nevar nodarboties jebkurš un jebkur. Tās veikšanai ir nepieciešams likumisks pamatojums - visbiežāk noziedzīgu nodarījumu novēršana, īpašuma un personu aizsardzība, kas tiek norādīts, reģistrējot personas datu apstrādi DVI. Videoreģistratoru lietošana nav izņēmums, tās veicējam ir jāiesniedz DVI personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums. Saskaņā ar 2007. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 813 "Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu" par reģistrāciju ir jāsamaksā valsts nodeva. Likme par personas datu apstrādes reģistrāciju DVI ir 56,91 eiro, savukārt, ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (t.i., nodarbina mazāk nekā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz divus miljonus eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 eiro, un tas ir vienreizējs maksājums.
Kāds sods paredzēts par videoreģistratora nereģistrēšanu?
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.9 pantu par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas DVI izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, amatpersonām - no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 1400 līdz 14 000 eiro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas. Līdz šim, kā atzīst VDI, gan nav piemērots neviens sods par videoreģistratora veiktās personas datu apstrādes nereģistrēšanu.
Ar sūdzību DVI ir tiesīgas vērsties arī personas, kuras uzskata, ka pārkāptas to tiesības, veicot nereģistrētu videonovērošanu. Tāpat jānorāda, ka sodāma ir arī videoreģistratora ieraksta publiskošana internetā, jo, visticamāk, to varēs atzīt par personas datu nodošanu trešajām personām.
Vai un kā patlaban notiek videoreģistratoru kontrole?
Šobrīd videoreģistratoru lietošanas kontrole notiek, saņemot sūdzības no datu subjektiem, kā arī DVI sadarbībā ar Valsts policiju un Pašvaldību policijām, skaidro inspekcijā. Līdz šim, kā atzīst DVI, gan neviens sods par nereģistrētu personas datu apstrādi, izmantojot automašīnā uzstādītu videoreģistratoru, nav piemērots.
Vai videoieraksts ir pierādījums?
Galvenais mērķis videoreģistratora uzstādīšanai ir, lai tiktu atvieglota pierādījumu iesniegšana ceļu satiksmes negadījumos. Visi video uzņēmumi (tostarp videoreģistratora ieraksts) ir izmantojami kā pierādījumi Valsts policijā un tiesā. Tomēr tas, vai videoreģistratora ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu vai ne, ir atkarīgs no tiesas un konkrētās Valsts policijas amatpersonas viedokļa, izskatot un pieņemot lēmumu konkrētajā lietā, skaidro DVI.
"Likuma, kurš skaidri aprakstītu, kas ir videoreģistrators, uz kuru būtu piemērojamas FPDAL prasības, Latvijā nav."
Kaut gan videoreģistratora ieraksts ir derīgs, lai to negadījuma apstākļu noskaidrošanai iesniegtu policijā, ja tas būs veikts bez reģistrācijas DVI, pēc likuma burta, kā jau iepriekš minēts, par to var tikt piemērots sods – fiziskām personām līdz 140, bet juridiskajām – līdz pat 14 000 eiro ar vai bez ierīces konfiskācijas.
Vai ir ieteicama videoreģistratora uzstādīšana automobilī?
Jautājums par nepieciešamību aprīkot automobili ar videoreģistratoru autoīpašniekus ir nodarbinājis kopš šīs ierīces parādījušās plašākā lietošanā, taču jo īpaši pēdējā laikā, medijos izskanot ziņām par it kā tīši izraisītām autoavārijām ar nolūku izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību. Savu artavu Latvijas autovadītāju bažu kausā piemetuši izplatītie autoavāriju video no Krievijas, kur videoreģistratoru izmantošana, lai fiksētu pierādījumus par iespējamu satiksmes incidentu apstākļiem, autovadītāju vidū ir sevišķi populāra.
Lietpratēju viedokļi par videoreģistratoru izmantošanas lietderīgumu automašīnās gan dalās. "Vai tāda parādība, ka autovadītāji viens otru mēģina apskādēt, lai izkrāptu apdrošināšanu, vispār bija problēma līdz parādījās videoreģistratori?" retoriski jautā autožurnālists Pauls Timrots. Viņa viedoklis: videoreģistrators automobilī par ļaunu nenāk, taču pats to drīzāk sliecas uzlūkot kā hobiju. Tādu pašu kā, piemēram, putnu vērošana. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes lektors, sertificēts tiesu eksperts Oskars Irbītis norāda: no ekspertu viedokļa satiksmes negadījumu videoieraksti, to kvalitātei ik gadu uzlabojoties, ievērojami atvieglo negadījumu apstākļu noskaidrošanu, un aptuveni katrā 10 gadījumā to sniegtai informācijai ir izšķiroša nozīme. Pozitīvi videoieraksta klātbūtni negadījumu apstākļu noskaidrošanā, sevišķi, ja tie nav skaidri vai parādās pretrunīgas liecības, vērtē arī Valsts policija, skaidro tās pārstāvis Toms Sadovskis.
Pirms iegādāties un uzstādīt videoreģistratoru, autoīpašniekiem gan jārēķinās ar vēl kādu faktu. Šīs ierīces, kuru cena svārstās robežās no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem eiro, pašas nereti kļūst par autovadītāju nepatikšanu iemeslu. Videoreģistratorus, izsitot automašīnas logu vai piekļūstot kā citādi, mēdz brutāli piesavināties garnadži.
