Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai. Tas jāievēro, arī veicot videonovērošanu, kuras mērķis ir nodrošināties ar pierādījumiem iespējamas autoavārijas gadījumā.
FOTO: Freepik
Pašreizējās datu aizsardzības normas ir spēkā jau vairāk nekā gadu, tomēr daudziem autovadītājiem nav skaidrs, kā izmantot tā dēvēto videoreģistratoru. LV portāls skaidro, kādas prasības attiecas uz videonovērošanas datu iegūšanu ceļu satiksmē fiziskām personām.
2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Saskaņā ar to vairs nepastāv personas datu apstrādes reģistrācijas pienākums – videoreģistrators personīgajā auto vairs nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI), un par to nav jāmaksā valsts nodeva. Taču tas nenozīmē, ka šajā jomā vairs nepastāv nekādi ierobežojumi.
Regulas noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums, kura 36. pants paredz, ka šā likuma un datu regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces ceļu satiksmē, personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Vienlaikus šis pants nosaka: ceļu satiksmē iegūtos ierakstus aizliegts izpaust citām personām un institūcijām, izņemot gadījumus, kad ir konstatējams kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem.
Lai personas datu, arī attēlu, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktam ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem:
LV portāls jau iepriekš ir izklāstījis sīkāk, ko katrs minētais pamatojums nozīmē.
Tātad, ja, piemēram, ir noticis ceļu satiksmes negadījums, videoreģistratora ierakstu būtu pieļaujams izmantot personas leģitīmo interešu aizstāvībai tiesībaizsargājošajās iestādēs – kā pierādījumu negadījuma apstākļu noskaidrošanā. Taču, ņemot vērā, ka ar videoreģistratoru filmētie materiāli var saturēt dažādus likumā aizsargātus personas datus, publiska dalīšanās ar šādiem video, piemēram, sociālajos portālos, būtu pārkāpums.
“Pamata kritērijs ir personīgās un mājsaimniecības vajadzības,” Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. pantā noteikto ierobežojumu būtību skaidro DVI Reģistrācijas lietu izskatīšanas nodaļas vadītājs Lauris Linabergs, norādot: vēlme, piemēram, piesaistīt vairāk sekotāju savam blogam nav uzskatāma par minētajām vajadzībām, turklāt var radīt videoierakstā fiksēto personu interešu aizskārumu, par ko tām ir pamats vērsties ar prasību tiesā.
Gana izplatīts ir uzskats, ka ceļu satiksmes norišu filmēšana un iegūtā materiāla ievietošana internetā, izmantojot mobilo tālruni, atbrīvo no atbildības par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu, jo minētā ierīce “nav videoreģistrators”. Taču šāds pieņēmums ir aplams – ar jēdzienu “automatizētas datu ieraksta ierīces” jāsaprot jebkādas ierīces, kuras tiek izmantotas kā videokameras ceļu satiksmes fiksēšanai, – gan mobilais tālrunis, gan brilles ar iemontētu kameru, gan jebkāda cita ietaise, kura veic šādas funkcijas, skaidro DVI pārstāvis. Viņš arī norāda: likums nenoteic, kādā apjomā un cik ilgi pieļaujama ceļu satiksmē ierakstīto datu uzglabāšana: galvenais nosacījums ir to izmantošana tikai personiskām un mājsaimniecības vajadzībām, kas nozīmē nepieļaut ierakstītā materiāla publiskošanu, par ko paredzēta saukšana pie atbildības.
Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un informācijas nesniegšanu datu subjektam ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7. un 204.8. pantu.
