SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. novembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Personas dati
32
32

Videoreģistrators automašīnā. Ko drīkst un ko – ne

Jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai. Tas jāievēro, arī veicot videonovērošanu, kuras mērķis ir nodrošināties ar pierādījumiem iespējamas autoavārijas gadījumā.

FOTO: Freepik

Pašreizējās datu aizsardzības normas ir spēkā jau vairāk nekā gadu, tomēr daudziem autovadītājiem nav skaidrs, kā izmantot tā dēvēto videoreģistratoru. LV portāls skaidro, kādas prasības attiecas uz videonovērošanas datu iegūšanu ceļu satiksmē fiziskām personām.

īsumā
  • Videoreģistrators vairs nav jāreģistrē, un par to nav jāmaksā valsts nodeva.
  • Videoreģistratora izmantošana ceļu satiksmē pieļaujama personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām.
  • Mobilais tālrunis, brilles ar iemontētu kameru, kā arī jebkāda cita ietaise, kura veic šādas funkcijas, likuma izpratnē ir pielīdzināma videoreģistratoram.

2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Saskaņā ar to vairs nepastāv personas datu apstrādes reģistrācijas pienākums – videoreģistrators personīgajā auto vairs nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI), un par to nav jāmaksā valsts nodeva. Taču tas nenozīmē, ka šajā jomā vairs nepastāv nekādi ierobežojumi.

Tikai personīgajām un mājsaimniecības vajadzībām

Regulas noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums, kura 36. pants paredz, ka šā likuma un datu regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces ceļu satiksmē, personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Vienlaikus šis pants nosaka: ceļu satiksmē iegūtos ierakstus aizliegts izpaust citām personām un institūcijām, izņemot gadījumus, kad ir konstatējams kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem.

Lai personas datu, arī attēlu, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktam ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem:

  • [datu subjekta] piekrišana;
  • līguma izpilde;
  • juridisks pienākums;
  • sabiedrības intereses;
  • vitālo interešu aizsardzība;
  • leģitīmo interešu ievērošana.

LV portāls jau iepriekš ir izklāstījis sīkāk, ko katrs minētais pamatojums nozīmē.

Tātad, ja, piemēram, ir noticis ceļu satiksmes negadījums, videoreģistratora ierakstu būtu pieļaujams izmantot personas leģitīmo interešu aizstāvībai tiesībaizsargājošajās iestādēs – kā pierādījumu negadījuma apstākļu noskaidrošanā. Taču, ņemot vērā, ka ar videoreģistratoru filmētie materiāli var saturēt dažādus likumā aizsargātus personas datus, publiska dalīšanās ar šādiem video, piemēram, sociālajos portālos, būtu pārkāpums.

“Pamata kritērijs ir personīgās un mājsaimniecības vajadzības,” Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. pantā noteikto ierobežojumu būtību skaidro VDI Reģistrācijas lietu izskatīšanas nodaļas vadītājs Lauris Linabergs, norādot: vēlme, piemēram, piesaistīt vairāk sekotāju savam blogam nav uzskatāma par minētajām vajadzībām, turklāt var radīt videoierakstā fiksēto personu interešu aizskārumu, par ko tām ir pamats vērsties ar prasību tiesā.

Arī mobilais tālrunis

Gana izplatīts ir uzskats, ka ceļu satiksmes norišu filmēšana un iegūtā materiāla ievietošana internetā, izmantojot mobilo tālruni, atbrīvo no atbildības par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu, jo minētā ierīce “nav videoreģistrators”. Taču šāds pieņēmums ir aplams – ar jēdzienu “automatizētas datu ieraksta ierīces” jāsaprot jebkādas ierīces, kuras tiek izmantotas kā videokameras ceļu satiksmes fiksēšanai, – gan mobilais tālrunis, gan brilles ar iemontētu kameru, gan jebkāda cita ietaise, kura veic šādas funkcijas, skaidro VDI pārstāvis. Viņš arī norāda: likums nenoteic, kādā apjomā un cik ilgi pieļaujama ceļu satiksmē ierakstīto datu uzglabāšana: galvenais nosacījums ir to izmantošana tikai personiskām un mājsaimniecības vajadzībām, kas nozīmē nepieļaut ierakstītā materiāla publiskošanu, par ko paredzēta saukšana pie atbildības.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un informācijas nesniegšanu datu subjektam ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7. un 204.8. pantu.

Labs saturs
32
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU