Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja nepastāv kādi īpaši apsvērumi, darbinieka paveiktā darba kvalitāti un apjomu darba devējs var vērtēt, pārbaudot pašu paveikto darbu, nevis procesu, kā darbinieks nonāk pie darba rezultāta, secinājusi Datu valsts inspekcija.
FOTO: Freepik
Kopš attālināta strādāšana kļuvusi par izplatītu darba izpildes veidu pandēmijas apstākļos, pieaugošu aktualitāti guvis jautājums, vai darba devējs kontroles nolūkos drīkst attālināti novērot darbinieku vai viņa datoru. Šādas aktivitātes klasificējams kā personas datu apstrāde, uz kuru attiecināms īpašs tiesiskais regulējums.
Datu valsts inspekcija (DVI) saņem arvien vairāk jautājumu par pastāvīgu videonovērošanu darba izpildes kontrolei, izmantojot videonovērošanas kameras, kas iebūvētas portatīvajos datoros, vai datoram pievienojot videokameru. Cits šādas kontroles instruments – darbinieka datorā veikto darbību izsekošana.
Inspekcija sagatavotajā skaidrojumā identificējusi trīs veidus, kuros personas datu apstrāde tiek veikta, darba procesā izmantojot videoierīces: darba devēja veikti kontroles pasākumi, lai darbiniekus novērotu attālināta darba apstākļos, tiešsaistes sanāksmju organizēšana un videonovērošana darba vietā klātienē. Apstākļos, kad darba vieta ir mājas, bet mājas ir darba vieta, ne visi darba devēju izvēlētie darba izpildes kontroles risinājumi ir pieļaujami, norāda DVI.1
Tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (datu subjektu), tostarp personas attēls (foto, video), balss ieraksts, korespondence un jebkura cita informācija, kas ļauj to sasaistīt ar konkrētu personu.
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu katra atsevišķa darbība ar personas datiem ir uzskatāma par atsevišķu personas datu apstrādi. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem.
Veicot darba pienākumus, darbinieks nezaudē savas tiesības uz privātuma un personas datu aizsardzību.
Veicot darba pienākumus, darbinieks nezaudē savas tiesības uz privātuma aizsardzību un personas datu aizsardzību. Jebkādiem šo abu tiesību ierobežojumiem ir jābūt likumīgiem, samērīgiem un proporcionāliem. Proti, datu apstrāde ir pieļaujama tikai noteiktam ar darba izpildi saistītam nolūkam (mērķim), turklāt jāievēro minimizēšanas princips: dati jāievāc ne lielākā apmērā, kā tas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Pēc tam, kad ir noteikts personas (gan darbinieku, gan klientu) datu apstrādes nolūks (mērķis) un nepieciešamais datu apjoms nolūka (mērķa) sasniegšanai, kā skaidro DVI, darba devējam ir jāizvērtē personas datu apstrādei piemērojamais tiesiskais pamats: personas datu apstrāde var tikt atzīta par tiesisku tikai tad, ja tai ir piemērojams vismaz viens no regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem:
Jānorāda, ka datu subjekta (darbinieka) piekrišana attālinātas novērošanas gadījumā varētu nebūt tiesisks pamats šādai personas datu apstrādei.
Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem likumīgai datu subjekta piekrišanai – tai jābūt brīvi sniegtai. Regulas 42. apsvērumā norādīts: piekrišana nav uzskatāma par brīvi izteiktu, ja personai nav īstas vai brīvas izvēles, tā nevar atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām. Ņemot vērā darbinieka un darba devēja attiecības, kurās darbinieks ir atkarīgs no darba devēja, darbinieks tikai retos gadījumos varēs brīvi sniegt vai atteikties sniegt, kā arī atsaukt piekrišanu.
Ja personas datu apstrādei tomēr ir likumīgs pamats, pārzinim ir jāgādā, lai tai būtu iespējami mazāka ietekme uz personas privātumu. Videonovērošanas ierīces var būt izvietotas darbavietā, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības, veselības aizsardzību un īpašuma aizsardzību, lai identificētu kaitējumu vai zaudējumu nodarītājus, piemēram, filmējot ieejas durvis, klientu apkalpošanas zāli. Taču videonovērošanas ierīču ieraksti nevarētu tikt izmantoti, lai kontrolētu darba veikšanas kvalitāti vai kvantitāti, piemēram, pastāvīgi filmējot darbinieka darbības pie darba datora.
“Vispārīgā datu aizsardzības regula kopumā automātiski neaizliedz vai neatļauj konkrētas apstrādes, paredzot, ka ikvienas apstrādes tiesiskums jāvērtē individuāli, pamatojot to ar kādu no regulā noteiktajiem tiesiskiem pamatiem (piemēram, piekrišana, līgumu saistību izpilde, pārziņa leģitīma interese),” skaidro zvērināts advokāts un personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs.
“Darbinieku novērošana ar videokameru jau tad, kad vēl nebija izplatīts attālinātais darbs, nebija pieļaujama, izņemot dažus retus gadījums, piemēram, darbā ar NATO noslēpumu. Taču ir grūti iztēloties pamatotu iemeslu biroja darbinieku novērošanai. Sevišķi, ja tas notiek viņu mājās, kur privātums ir vēl lielāks, nevaru iedomāties situāciju, kad tas būtu pieļaujams,” saka speciālists, norādot, ka tas attiecināms arī uz darbinieka datora videonovērošanu.
Ir grūti iztēloties pamatotu iemeslu parasto biroja darbinieku novērošanai. Sevišķi, ja tas notiek viņu mājās.
Izņēmums varētu būt vienīgi īslaicīga videosaziņa, piemēram, darba sapulce, ņemot vērā, ka šādā situācijā darbinieks var izvēlēties attēlam pievienot fonu, kas aizsedz skatu uz mājokli. Atsevišķos gadījumos, iespējams, samērīga varētu būt darbinieka datora darbību fiksēšana, ja tā neietver personīgas informācijas atklāšanu, piemēram, e-pasta saraksti, darbības ar internetbanku u. tml., skaidro I. Krievs. Taču viņš norāda: arī šādā gadījumā darba devējam labāk būtu izvēlēties citas kontroles iespējas, piemēram, atskaites par paveikto.
“Pirms šādas personas datu apstrādes uzsākšanas darba devējam jau sākotnēji ir pienākums izvērtēt, kādēļ vispār šādas darbības veikt ir nepieciešams, vai pastāv iespēja piemērot labāku, darbinieku privātumu mazāk aizskarošu veidu, kā sasniegt nolūku (mērķi) – veicināt darbinieku produktivitāti un kontrolēt darba izpildes gaitu attālinātā darba procesā –, piemēram, ieviest iknedēļas atskaites, kuras sagatavo un iesniedz darbinieki par paveiktajiem darbiem,” skaidro arī DVI.
Inspekcijas ieskatā, ja nepastāv kādi īpaši apsvērumi, darbinieka paveiktā darba kvalitāti un apjomu var vērtēt, pārbaudot pašu paveikto darbu, nevis procesu, kā darbinieks nonāk pie darba rezultāta. “Līdz ar to darba devējs, izmantojot savas priekšrocības darba tiesiskajās attiecībās, novērojot un analizējot darbinieka uzvedību darba procesā, izmantojot videokameru, piemēram, fiksējot neparastu darbinieka uzvedību darba laikā, tostarp sekojot līdzi, kad darbinieks ir izgājis no istabas vai kad istabā ienākusi cita persona u. tml., pārkāpj personas datu apstrādes principus,” secina DVI.
Ņemot vērā minēto, darba devēja prasībā darbiniekam turēt nepārtraukti ieslēgtu datora kameru vai datoram piesaistītu kameru inspekcija nesaskata atbilstošu pamatojumu, kā arī norāda, ka šāda personas datu apstrāde ir nesamērīga nolūka (mērķa) – darbinieka darba kvalitātes novērtēšana – sasniegšanai.
Gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka darba devējs pārkāpis datu aizsardzības normas, darbiniekam, kura intereses un tiesības šādā situācijā varētu būt aizskartas, vispirms vajadzētu situāciju pārrunāt ar darba devēju, izklāstot savas bažas un aicinot izvēlēties mazāk privātumu skarošus kontroles līdzekļus, skaidro I. Krievs. Ja pieņemamu vienošanos neizdodas panākt, darbiniekam jāvēršas ar iesniegumu VDI vai Valsts darba inspekcijā.
1 #DVIskaidro: “Darbinieku videonovērošana attālinātā darba process”. Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-darbinieku-videonoverosana-attalinata-darba-process (skatīts 28.04.2021.).
