Stājas spēkā izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā. Lielāka atklātība, mazāk birokrātijas un no 2028. gada – augstākas līgumcenu robežvērtības

Pieņemtie grozījumi iezīmē publisko iepirkumu reformas ieviešanas sākumu, virzoties uz efektīvāku, caurskatāmāku un uz rezultātu vērstu iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot atklātības un godīgas konkurences principus, kā arī sekmējot publisko līdzekļu efektīvākas izmantošanas principu, uzsver Finanšu ministrija (FM).

Ar grozījumiem tiek stiprināts reformas sākotnējais mērķis – virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības (ES) robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) izstrādāti, pamatojoties uz FM izveidotās darba grupas priekšlikumiem. Minētās darba grupas mērķis bija izvērtēt publisko iepirkumu efektivitātes iespējas, panākot budžeta izdevumu efektīvāku izlietojumu, un to, kā pilnveidot publisko iepirkumu procesu.

Darba grupas rīcības rezultātā, pamatojoties uz tās atbalstīto tālāko publisko iepirkumu sistēmas attīstības virzienu un nepieciešamajām izmaiņām, FM izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai”.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumu Procurement for better value – A case study of Ireland (2023) iepirkumu sistēmas racionalizācija var sniegt izdevumu ietaupījumu 7–35% robežās atkarībā no konkrētās valsts.

Latvijā nacionālais ietaupījums varētu būt 2–4%, norādīts likumprojekta anotācijā.

Zaļā iepirkuma regulējums

Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” vebinārā zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika skaidroja, ka atbilstoši PIL grozījumiem no šī gada 9. jūnija transformējas zaļie iepirkumi. Tagad gan PIL, gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumā ir noteikts jauns mērķis – ilgtspējīgu iepirkumu īstenošana.

Praksē tas nozīmē, ka spēku zaudē zaļā iepirkuma regulējums, kas pirms tam bija noteikts PIL 19. pantā, un vairs nav spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kas izdoti 2017. gada 20. jūnijā.

Ilgtspējas risinājumus, kā paredzēts grozījumu 19.¹ pantā, turpmāk piedāvās kompetenču centri saskaņā ar MK regulējumu.

Pasūtītāja atbildība

Ar grozījumiem PIL ieviests jauns 2.¹ pants “Pasūtītāja atbildība un iepirkumu iekšējā kontrole”. Tas noteic: “Pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkumu efektivitāti un rīkojas saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām.

Pasūtītājs nodrošina iepirkumu iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, lai visā iepirkuma ciklā – no iepirkuma sagatavošanas līdz iepirkuma līguma izpildei – tiktu sasniegti šā likuma mērķi.”

Mazina birokrātiju

Tāpat grozīts likuma 42. pants, kas mazina birokrātiju, skaidroja K. Pļaviņa-Mika. Tajā noteikts, ka apakšuzņēmēju, kā arī personas, kurai kandidātā vai pretendentā ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata (koncerna), pārbaude ir tiesības, nevis pienākums. Ja pārbaudi veic, tā jāparedz iepirkuma procedūras nolikumā.

“Tas nozīmē, ka iepirkuma veicējs izvēlas, vai apakšuzņēmēju pārbaudīt,” norādīja K. Pļaviņa-Mika.

Arī patiesā labuma guvēja noskaidrošana turpmāk būs pasūtītāja izvēle. Ja to dara, tas jānorāda iepirkuma procedūras nolikumā.

Parādi jāsamaksā piecu dienu laikā

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai” akcentējusi, ka 90% gadījumu pretendentus izslēdz no iepirkuma konkursa, jo tiem ir nodokļu parādi.

Ar grozījumiem likuma 43. pantā noteikts: ja pasūtītājs konstatē nodokļu parādu, tiek dotas piecas darbdienas, lai to samaksātu un iesniegtu izziņu vai arī pierādītu, ka parāda nav bijis.

Aizliegums iepirkt Krievijas un Baltkrievijas preces

Likums papildināts ar 2.² pantu, kas nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes precēm un pakalpojumiem.

Pasūtītājs jebkurā iepirkumā neatkarīgi no tā paredzamās līgumcenas izvirza prasību piegādātājam nodrošināt, lai iepirkuma līguma izpildē netiktu ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi.

Praksē tas nozīmē, ka piegādātāji iesniedz apliecinājumu par izcelsmi un pasūtītājs var paredzēt sekas iepirkuma līgumā, uzsvēra advokāte.

Kad izslēdz no iepirkuma

2027. gada 1. janvārī pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais regulējums attiecībā uz publisko iepirkumu pretendentu izslēgšanas noteikumiem. Obligāti iemesli izslēgšanai ir:

• kriminālsodāmība;
• nodokļu parāds;
• kartelis, ko konstatē Konkurences padome;
• amatpersona ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis;
• persona ir norādīta sarakstā par uzņēmumiem, kas veikuši importu no vai eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju.

K. Pļaviņa-Mika zināja teikt, ka saraksts, kuras juridiskās personas importē vai eksportē no Krievijas un Baltkrievijas, būs publiski zināms līdz šī gada beigām.

Pamats, lai izslēgtu no līguma

Ar grozījumiem izslēgšanas noteikumos noteikts jauns pamats, kad uzņēmumu var izslēgt no iepirkuma. Proti, ja piegādātājs nepilda būtiskas saistības un pasūtītājam ir iestājušās tiesības vienpusēji izbeigt līgumu neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības faktiski ir izmantotas.

Izslēgšanas pamats var būt arī tad, ja iestājies zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, kā arī pasūtītājs ir piemērojis līgumsodus par līguma prasību sistemātisku pārkāpšanu, kas liecina par ievērojamiem trūkumiem līguma izpildē.

Izvēlētie izslēgšanas noteikumi un pārbaudāmās personas jānorāda līgumos.

Lielākas līgumcenu robežvērtības

2028. gadā stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz iepirkuma līgumcenām.

Izmaiņas paredz lielākas piemērojamās līgumcenu robežvērtības zem ES noteiktajām robežvērtībām. Turpmāk pilns iepirkuma procedūru regulējums preču un pakalpojumu iepirkumiem būs piemērojams no 140 000 eiro, sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – no 750 000 eiro, savukārt būvdarbu iepirkumiem – no viena miljona eiro, norāda FM.

Iepirkumi, kuru vērtība ir zem noteiktajiem sliekšņiem, iedalīti mazajos un vienkāršotajos iepirkumos. Mazie iepirkumi paredzēti precēm un pakalpojumiem līdz 20 000 eiro un būvdarbiem – līdz 30 000 eiro.

Vienkāršotie iepirkumi

Turpretī vienkāršotie iepirkumi attieksies uz precēm un pakalpojumiem no 20 000 līdz 140 000 eiro, sociālajiem un citiem pakalpojumiem – no 20 000 līdz 750 000 eiro, būvdarbiem – no 30 000 līdz vienam miljonam eiro.

Vienkāršotajiem iepirkumiem atceltas līdzšinējās formālās procedūras, nosakot kā obligātu tikai atklātības principa ievērošanu. Pasūtītājam vismaz piecas dienas pirms iepirkuma būs jāpublicē pamatinformācija Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā, nodrošinot publisko līdzekļu pārskatāmu izlietojumu un palielinot uzticēšanos iepirkumu procesam.

Šajos iepirkumos paredzēta maksimāla elastība, respektīvi, pasūtītājiem varēs notikt sarunas ar visiem potenciālajiem piegādātājiem vai viņi varēs izvēlēties piegādātāju arī ārpus sākotnēji iesniegtajiem piedāvājumiem, piemēram, veicot pirkumu mazumtirdzniecības veikalā, lai nodrošinātu ekonomiski izdevīgāko rezultātu.

“Delna” izmaiņas vērtē pozitīvi

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – “Delna”) grozījumus PIL vērtē pozitīvi. Tas, ka likumā iestrādātas minimālas atklātības prasības vienkāršotajiem iepirkumiem, ir būtisks uzlabojums, salīdzinot ar sākotnējo, īpaši riskanto redakciju, kas pasūtītājiem paredzēja ļoti plašu rīcības brīvību un attiecīgi radīja bažas par atklātības, konkurences un korupcijas risku pieaugumu publisko līdzekļu piešķiršanas brīdī.

Vienlaikus “Delnas” ieskatā vairāki svarīgi jautājumi joprojām nav pilnībā atrisināti. Piemēram, kvalifikācijas celšana iepirkumu speciālistiem, publisko iepirkumu centralizācija un kompetenču centru veidošana, kā to revīzijas ziņojumā ieteikusi Valsts kontrole.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka, lai īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, var veidot kompetences centrus noteiktās jomās, saprotot, ka tos veido pašorganizējoties, neparedzot to izveidei konkrētu kārtību. Tādēļ “Delna” akcentē, ka īpaša uzmanība turpmāk jāpievērš pārejas noteikumu ieviešanai un Iepirkumu uzraudzības biroja spējai jauno sistēmu efektīvi uzraudzīt.