Saeimā: Otrajam lasījumam virza ieceri pastiprināt kriminālatbildību par pretvalstisku darbību

Otrajam lasījumam virza ieceri pastiprināt kriminālatbildību par pretvalstisku darbību

Saeimas Juridiskā komisija 14. novembrī otrajam lasījumam Saeimā lēma virzīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuriem iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, sniegt palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Plānots, ka par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu.

Likuma grozījumi paredz, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā.

Tāpat paredzēts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju.

Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā plānots piemērot brīvības atņemšanu no gada līdz desmit gadiem (šobrīd līdz pieciem gadiem), konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Arī par šādu noziedzīgu nodarījumu plānots vairs nepiemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu. Gadījumā, ja palīdzību ārvalstij būs sniegusi personu grupa, amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, vainīgo plānots sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Tāpat ar likumprojektu plānots pastiprināt atbildību par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, kā arī paredzot iespēju piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju. Plānots, ka par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu varēs piespriest mūža ieslodzījumu, brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Aicina Skolotāju dienu atzīmēt konkrētā datumā – 5. oktobrī

Deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniedza Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sagatavotu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.

Grozot likumu, tiek rosināts noteikt, ka starptautisko Skolotāju dienu varētu atzīmēt 5. oktobrī.

Kā skaidro Valsts prezidents, tad šajā datumā kopš 1994. gada pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas tiek atzīmēta Starptautiskā skolotāju diena. Datums izvēlēts par godu UNESCO un Starptautiskās darba organizācijas 1966. gada 5. oktobrī pieņemtajai Rekomendācijai par skolotāju statusu.

“Līdz šim Latvijā Skolotāju diena tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā, kas rada nevienveidīgu praksi šīs dienas atzīmēšanā un nereti arī neizpratni gan skolēniem, gan viņu vecākiem par to, kad ir godināmi skolotāji. Lai vienveidotu pieeju Skolotāju dienas atzīmēšanā Latvijā un tādējādi uzsvērtu šīs profesijas prestižu un nozīmīgumu, aicinu šo atzīmējamo dienu noteikt atbilstoši Starptautiskajai skolotāju dienai 5. oktobrī,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.

Rosina ieviest administratīvo atbildību vecākiem par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei

15. novembrī Saeimas deputāti lēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto likumdošanas iniciatīvu – likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Ierosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz tiesības izglītības iestādes vadītājam pārmeklēt skolēna personīgās mantas, kā arī ieviest vecāku administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas, apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei.

• Tiesības pārmeklēt skolēna personīgās mantas

Izglītības likuma 30. panta 3.⁶ daļa šobrīd paredz izglītības iestādes vadītāja pienākumu izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.

Valsts prezidents rosina izteikt Izglītības likuma 30. panta 3.⁶ daļu jaunā redakcijā un papildus noteikt, ka gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par vardarbības draudiem vai par to, ka pie izglītojamā atrodas aizliegtas vai bīstamas vielas vai priekšmeti, kas var apdraudēt izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu dzīvību vai veselību, izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas viņa klātbūtnē, neaizskarot izglītojamā cieņu.

Šādā pārbaudē būtu jāpieaicina vismaz divi pedagogi, savukārt par pārbaudes faktu nekavējoties ir jāinformē bērna vecāki. Likumprojekts paredz, ka pārbaudes laikā atrastās izglītības iestādē aizliegtās vielas vai priekšmetus, kuru aprite nav aizliegta, tiek nodotas bērna vecākiem. Par vielām un priekšmetiem, kuru aprite ir aizliegta, attiecīgi tiktu informēta Valsts policija.

• Vecāku administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu

Ar likumprojektu tiek rosināts papildināt likumu ar jaunu 66.¹ pantu “Informācijas nesniegšana izglītības iestādei”. Tas paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktās informācijas apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei piemēro naudas sodu no 100 līdz 700 eiro.

“Pēdējā laikā visu Latviju ir satricinājuši vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē – izglītības iestādē – ir norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis gan tas, ka izglītojamais izglītības iestādē ir ienesis bīstamus priekšmetus, gan tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp izglītojamā vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā izglītības iestādes rīcībā nav bijusi visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu skolēna veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Jau šobrīd Izglītības likumā ir iekļauts regulējums, kas noteic vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Var tikt kavēts ne tikai izglītības process, bet arī iestāties traģiskas sekas, tādēļ par likumā noteiktā pienākuma nepildīšanu nepieciešams paredzēt arī atbildību, norādīts likumprojekta anotācijā.

“Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā.

Diemžēl secinu, ka Izglītības likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiek pildīts.

Tādēļ ierosinu ar likumu par administratīvo pārkāpumu izglītības jomā atzīt arī vecāku rīcību, nesniedzot normatīvajos aktos noteikto informāciju izglītības iestādei,” uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs pakāpeniski pārņem aizsardzības resora apgādi ar visu materiāltehnisko līdzekļu klasēm

Saeima lēma Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Tas izstrādāts, lai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs spētu efektīvi izpildīt savas funkcijas un uzdevumus un nodrošināt aizsardzības nozares nodrošinājuma reformas īstenošanu. Atbilstoši aizsardzības nozares nodrošinājuma reformai, centrs veiks Nacionālo bruņoto spēku, Jaunsardzes centra, kā arī atsevišķos gadījumos citu valsts iestāžu uzdevumu izpildei nepieciešamo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu pārvaldību un loģistiku.

Tādējādi centrs pakāpeniski pārņem aizsardzības resora apgādi ar visu materiāltehnisko līdzekļu klasēm, kas ietver arī ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus.

Tāpat likumprojekts izstrādāts, lai  Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola varētu sekmīgi veikt profesionālās izglītības programmu īstenošanu civilās un militārās aizsardzības izglītības tematiskajās jomās.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Likums  valsts īpašuma nodošanai Augšdaugavas industriālā parka izveidei

Lai veicinātu līdzsvarotu komercdarbības attīstību valsts teritorijā, Saeima 15. novembrī trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei”, ar kuru valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei.

Industriālā parka izveidei paredzēta teritorija 256 hektāru platībā, kas būs piemērota gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves (noliktavu, transporta infrastruktūras, ūdensapgādes, siltumapgādes infrastruktūras utt.) izvietošanai. Tajā plānots izvietot rūpniecības, inovatīvu produktu ražošanas, transporta, loģistikas, enerģētikas un citu nozaru uzņēmumus.

Nododot pašvaldībai valsts meža zemi Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, iecerēts sekmēt novada un Latgales reģiona attīstību un ekonomisko izaugsmi, kā arī paaugstināt vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, iepriekš pauda likumprojekta autori.

Valsts nekustamais īpašums jānodod pašvaldībai, lai tā varētu uzbūvēt nepieciešamo publisko infrastruktūru.

Pašvaldības pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka industriālā parka izveide ir būtiska arī novada un reģiona konkurētspējas uzlabošanai, akcentējot plānotās parka atrašanās vietas izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu un pieejamību stratēģiski svarīgajai infrastruktūrai.

• Saeima: Industriālā parka izveidei Augšdaugavā nodos valsts nekustamo īpašumu

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Biedrībām būs pienākums norādīt darbības jomu. Paredzēs vienkāršotu veidu, kā likvidēt neaktīvas vai finanšu pārkāpumus pieļaujošas organizācijas

Biedrībām un nodibinājumiem plānots noteikt obligātu pienākumu norādīt savu darbības jomu. To paredz Saeimā 15. novembrī pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Grozījumi rosināti, lai nevalstisko organizāciju (NVO) sektora darbība kopumā kļūtu pārskatāmāka un caurspīdīgāka, norādījuši likumprojekta autori. Jaundibināmās organizācijas darbības jomu norādīs, reģistrējot savu darbību, savukārt esošās nevalstiskās organizācijas to varēs norādīt, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. NVO klasifikāciju – darbības jomas – noteiks Ministru kabinets.

Biedrības un nodibinājumi līdz šim izmanto iespēju nenorādīt, kādā jomā tās darbojas, un tas liedz gūt kopējo priekšstatu par NVO, norādījusi Tieslietu ministrija.

Šāda situācija rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu, tostarp liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu, kad tas ir nepieciešams, piemēram, apzinot iespējamos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

Ar grozījumiem kā pastāvīgu likuma normu plānots noteikt iespēju biedrībām un nodibinājumiem, apspriežot jautājumus un pieņemot lēmumus, rīkot attālinātas sapulces.

Tāpat grozījumi paredz, ka Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests vienkāršotā veidā varēs likvidēt nevalstiskās organizācijas, kas praktiski ilgstoši nav veikušas savu darbību, nav sasniedzamas savā juridiskajā adresē vai arī tām ir citi, tostarp finanšu, pārkāpumi. Tas palīdzēs novērst iespēju izmantot šādas biedrības un nodibinājumus kā “čaulas organizācijas” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai, norādījusi atbildīgā Tieslietu ministrija.

Konceptuāli atbalsta likumprojektu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidei

Saeima 15. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.  Ar tiem plānots izveidot jaunu reģistru – juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru.

Ar likumprojektu Latvijas normatīvajā regulējumā tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, normas.

Ar likumprojektu plānots nodrošināt ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot arī uz juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem.

Jāpiebilst, ka Saeima 9. novembrī pirmajā lasījumā jau ir atbalstījusi saistītus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Vienlaikus ar likumprojektu tiek saglabāta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nostiprinātais regulējums par Uzņēmumu reģistrā iesniedzamā pieteikuma formu un iesniedzamā dokumenta notariālās apliecināšanas kārtību.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudēs spēku 2024. gada 1. janvārī. Tā kā vairākas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ietvertās normas praksē izrādījās efektīvas un noderīgas arī turpmākajā valsts pārvaldes darbā, daļa no tām tiek pakāpeniski integrētas nozaru tiesību aktos.

Pirmajā lasījumā atbalsta 2024. gada valsts budžetu, triju gadu budžeta projektu un pavadošo likumprojektu paketi

Saeima 16. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”. Vienlaikus pirmajā lasījumā atbalstīti 19 pavadošie likumprojekti. Virkne izmaiņu attiecīgajās nozarēs tiek paredzētas jau nākamajā gadā valsts aizsardzības, sociālās drošības, izglītības, enerģētikas un nodokļu jomā.

• Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”
• Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā“
• Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”“
• Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”“
• Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“
• Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”“
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”“
• Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”“
• Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”

Plašāk LV portāla apkopojumā >>

• Saeimas komisijas sāk izskatīt budžeta likumprojektus. Ko tie paredz?