Saeima šonedēļ. Paaugstinās minimālo ienākumu sliekšņus

Paaugstinās minimālo ienākumu sliekšņus

No šī gada 1. jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie pieci likumprojekti. Tie saistīti ar 2023. gada valsts budžeta projektu. 

Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. 

Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta, vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī atbalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā. 

• Grozījums likumā “Par sociālo drošību”

Likumprojekts paredz noteikt minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģiju un pilnveidot minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitāti.

Šobrīd likums nosaka, ka minimālais ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro un tos pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Grozījumi paredz noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. CSP publicē aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī līdz kārtējā gada 1. februārim, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam.

Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī.

Plānots, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī.

• Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”

Likumprojekta mērķis ir noteikt atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no CSP tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, kas atbilst likumā “Par sociālo drošību” definētajiem minimālo ienākumu sliekšņiem.

Patlaban likuma 23. panta desmitā daļa nosaka, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs katram bērnam mēnesī ir 136 eiro (no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai) vai 163 eiro no septiņu gadu vecuma.

Plānots, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru katram bērnam mēnesī noteiks 25% apmērā no CSP tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, noapaļojot līdz veseliem eiro (bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai), un 30% apmērā no ienākumu mediānas (bērnam no septiņu gadu vecuma).

• Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Likumprojekta mērķis ir noteikt garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, precizēt mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijus, noteikt koeficientus garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai dažādiem mājsaimniecību veidiem, noteikt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.

Iecerēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai noteiks procentuālā apmērā no minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju.

Grozījumi paredz noteikt garantēto minimālo ienākumu slieksni 20% no ienākumu mediānas.

Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50% no ienākumu mediānas.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība būtu tiesīga noteikt ne augstāku kā 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Plānots, ka minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķinās, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim koeficientus:

pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā – koeficientu 1;

pārējām personām mājsaimniecībā – koeficientu 0,7.

• Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Likumprojekta mērķis ir noteikt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no CSP tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, kā arī precizēt minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas, pārrēķināšanas un indeksācijas kārtību.

• Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Likumprojekta mērķis ir noteikt metodoloģisko pamatu un reālajai sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) apmēru, izmantojot likumprojektā “Grozījums likumā “Par sociālo drošību” ” noteikto pieeju minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā procentuālā apmērā (20–30%) no CSP tīmekļvietnē publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, nostiprinot vienotu pieeju valsts atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.

Galīgajam lasījumam virza šī gada valsts budžeta likuma projektu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2. martā atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā 2023. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likuma projektu.

2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā.

2023. gada vispārējās valdības budžeta deficīts (aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes) plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Turpmākajos gados prognozēta budžeta deficīta samazināšanās līdz 2,3% no IKP 2024. gadā un diviem procentiem no IKP 2025. gadā. 

Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā.

Tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus energoresursu cenu pieauguma apstākļos un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, teikts budžeta projekta anotācijā.

2023. gada valsts budžeta projektā noteikti pieci prioritārie virzieni – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Šīm prioritātēm paredzēts papildu finansējums 710 miljonu eiro apmērā.

Plašāk par tēmu >>

• Saeima: Budžeta komisija galīgajam lasījumam virza šī gada valsts budžeta likuma projektu

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Bāriņtiesas atslogos no netipisku uzdevumu veikšanas – tās vairs nenodrošinās virkni notariālu darbību

Saeima lēmusi Juridiskajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodot grozījumus Bāriņtiesu likumā.

Ar tiem paredzēts atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas, samazinot to kompetenci tā saukto notariālo funkciju izpildē. Tādējādi iecerēts stiprināt bāriņtiesu kapacitāti to pamatdarbību izpildē – nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību.

Grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz atteikties no tādām bāriņtiesu līdz šim veiktajām darbībām kā darījumu sastādīšana, testamenta apliecināšana un pieņemšana glabāšanā, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u. c.

Plānots saglabāt tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs un kuru izpildei nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē.

Plašāk par likumprojektu >>

• LVportāls: Bāriņtiesas atslogos no atsevišķām notariālām funkcijām

Papildus komisijām iesniegti arī saistītie likumprojekti:

• Grozījumi Civillikumā
• Grozījumi Kredītiestāžu likumā        
• Grozījums Notariāta likumā 
• Grozījumi Zemesgrāmatu likumā
• Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Paplašina VUGD tiesības apturēt būves ekspluatāciju bez iepriekšēja brīdinājuma

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz iespēju apturēt būves ekspluatāciju, ja trīs reizes nebūs nodrošināta ugunsdrošības pārbaude. 

Likums paredz tiesības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību, bez iepriekšēja brīdinājuma pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu, ja par ugunsdrošību objektā atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi plānotās vai neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu. 

Plašāk par likumprojektu >>

• LV portāls: Rosina aizliegt būves ekspluatāciju, ja trīs reizes nenodrošinās ugunsdrošības pārbaudi
• Saeima: Būves ekspluatāciju varēs apturēt, ja trīs reizes netiks nodrošināta ugunsdrošības pārbaude

Informācija par amatpersonu ienākumiem Zemessardzē nebūs publiska

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Tie paredz, ka deklarācijā norādītā informācija par amatu, kuru valsts amatpersona ieņem kā zemessargs, kā arī ienākumi, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē, nebūs publiski pieejama.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā var kaitēt valsts drošības interesēm, jo tā atklāj datus par Zemessardzes (kas ir NBS sastāvdaļa) personālresursiem, publiski atklājot to personu loku, kas dien Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Tāpat skaidrots, ka šādas informācijas publiska pieejamība var kaitēt arī pašas personas vai tās ģimenes interesēm, jo pieteikums dienēt Zemessardzē ir brīvprātīgs.

Vairāk par tēmu >>

• Kā iestāties Zemessardzē

OTRAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI

Apjomīgi grozījumi Autortiesību likumā regulējuma pielāgošanai digitālajai videi

Saeima otrajā lasījumā apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. 

Likumprojekts regulē šādus jautājumus:

• precizēti noteikumi darbu izmantošanai izglītības un pētniecības mērķiem;
• izstrādāti noteikumi darbu izmantošanai tekstizracei un datizracei;
• definēta taisnīga atlīdzība par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu;
• tiesību subjektiem paredzēta iespēja vienpusēji atkāpties no līguma darba neizmantošanas gadījumā;
• preses izdevējiem piešķirtas tiesības attiecībā uz preses izdevumu izmantošanu tiešsaistē;
• noteikti jauni pienākumi tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem;  
• atvieglota komerciālā apritē nepieejamu darbu vai blakustiesību objektu izmantošana.

Plašāk par likumprojektu LV portālā >>

• Autortiesību regulējumu pielāgos digitālajai videi un pārrobežu izmantošanai
• Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras vadītājas, Dr. iur. Profesores Ingrīdas Veikšas komentārs par plānotajiem grozījumiem Autortiesību likumā

Definēs inženierkonsultanta statusu būvniecības procesā

Otrajā lasījumā atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas paredz vairākus ar būvniecības procesa uzraudzību saistītus uzlabojumus, piemēram, regulēt inženierkonsultanta statusu būvniecības procesā.

Līdz ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka inženierkonsultants ir fiziska persona vai būvkomersants, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole.

Ministru kabinets noteiks pašvaldību investīciju projektu pieteikumu valsts aizdevuma saņemšanai izvērtēšanas kārtību

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Reģionālās attīstības likumā.

Likumprojekts papildina likuma 14. pantu, paredzot Ministra kabineta kompetenci noteikt kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts aizdevuma saņemšanai. Tādā gadījumā pašvaldību investīciju projekti valsts aizdevuma saņemšanai tiktu izvērtēti gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētā finansējuma apmērā.

Otrajā lasījumā atbalstītajā likumprojekta redakcijā izslēgts sākotnēji ietvertais termiņa pagarinājums, kurā Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimā informatīvo ziņojumu par tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem. Likumā noteikts, ka Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvu ziņojumu reizi divos gados.

KONCEPTUĀLI PIRMAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektu, kas paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija var notikt tikai valsts valodā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.

Tie paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu plānots papildināt ar jaunu 5.¹ pantu, nosakot, ka elektroniskās plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija – ieskaitot aģitāciju kā maksas pakalpojumu publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā (neattiecinot to uz politisko partiju un to apvienību mājaslapām internetā) – veicama valsts valodā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tas palīdzēs stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. Viens no regulējuma mērķiem ir mazināt krievu valodas lietojumu Latvijas politiskajā komunikācijā.

Vienlaikus paredzēts noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām aģitācijas materiāli var saturēt vai tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Plašāk par likumprojektu >>

• LVportāls: Saeima vērtē likumprojektu par valodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā

Atbalsta nekustamā īpašuma starpnieku darbības stingrāku uzraudzību

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt papildu mehānismus to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī piemērot administratīvo sodu tiem, kuri pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Plašāk par likumprojektu >>

• LV portāls: Pastiprinās prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai

Ukrainas skolēni mācību gada noslēgumā varēs nekārtot eksāmenus

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem šajā mācību gadā nekārtot noteiktos valsts pārbaudes darbus,  mācību gadu pabeidzot ar liecību. Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā par attiecīgās pakāpes vispārējās izglītības programmas apguvi saņem liecību un 12. klasē ir tiesīgs atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetu kursus.

Plašāk par likumprojektu >>

• Izglītības un zinātnes ministrija: Ukrainas civiliedzīvotāji mācību gada noslēgumā varēs nekārtot valsts pārbaudes darbus

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Atbalsta aizliegumu iegādāties tabakas izstrādājumus personām, kas jaunākas par 20 gadiem

Sociālo un darba lietu komisija otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.

Ar tiem plānots noteikt, ka tabakas izstrādājumus, aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, un šīs personas nedrīkstēs tos iegādāties.

Ar likuma grozījumiem arī iecerēts aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Vienlaikus plānots noteikt ierobežojumu ražot un laist tirgū tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas.

Plānots, ka ar grozījumiem tabakai noteiktie lietošanas ierobežojumi publiskās vietās, tirdzniecības un reklamēšanas ierobežojumi, kā arī sponsorēšanas un iepakojuma nosacījumi attieksies arī uz tabakas izstrādājumiem, aizstājējproduktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm. Tāpat likumā plānots nostiprināt piemērojamo sodu par pārkāpumiem.

Pašlaik tabakas karsēšanas ierīču, kā arī aizstājējproduktu aprite netiek regulēta.

• Saeima: Atbalsta aizliegumu iegādāties tabakas izstrādājumus personām, kas jaunākas par 20 gadiem

Mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu auto tirdzniecībā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā galīgajam lasījumam atbalstīja likumprojektu  “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, ar kuriem plānots noteikt, ka personām, kas Latvijā reģistrē citā Eiropas Savienības dalībvalstī iegādātu transportlīdzekli, iesniegumā par reģistrāciju būs jānorāda ziņas par tā iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu un pārdevēju. Iesniegumam būs jāpievieno arī īpašumtiesību maiņu apliecinošs dokuments un apliecinājums par veikto samaksu. Sniegtās ziņas būs jāapliecina ar savu parakstu. Informāciju par reģistrēto transportlīdzekli Ceļu satiksmes drošības direkcija nodos Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēšanai.   

Fiziskām personām, kas ārvalstī iegādājušās transportlīdzekli, vienlaikus ar tā pirmo reģistrāciju Latvijā uz laiku tiks noteikts automašīnas atsavināšanas aizliegumu.

Pārdošanas jeb atsavināšanas aizliegums plānots 30 dienas, un to paredzēts attiecināt uz transportlīdzekļiem (M1, arī M1G, un N1, arī N1G kategorija), kuri nav vecāki par pieciem gadiem.  

Patlaban, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Latvijā, atsavināšanas aizliegums noteikts juridiskām personām, un tas ilgst 15 dienas. 

Likumprojekts saistīts ar šī gada valsts budžeta projektu. 

Vairāk par tēmu >>

• LV portāls: Ar grozījumiem likumā vērsīsies pret privātpersonu iesaisti PVN shēmās lietotu auto tirdzniecībā
• Finanšu ministrija: Ar likuma grozījumiem paredz mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā 
• Saeima: Arī fiziskām personām noteiks aizliegumu uz laiku atsavināt ārvalstī iegādātu transportlīdzekli

Open2Vote – IZSAKI SAVU NOSTĀJU UN BALSO!