SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. janvārī, 2023
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
6
6

Kas ir ēkas konservācija un kādos gadījumos to veic

FOTO: Ieva Čīka, LETA.

Ja ekspluatācijā pieņemtas ēkas stāvoklis neatbilst noteiktām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai ja ēka nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, ir jāierosina tās konservācija. LV portāls skaidro, kādi normatīvie akti regulē konservācijas darbu veikšanu, kas var pieņemt lēmumu par būves konservāciju, kāda ir konservācijas kārtība un ilgums.

īsumā
  • Konservācijas mērķis ir nodrošināt, lai būves konstrukcijas nekļūtu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamas.
  • Ēku konservācijai būtiskākā ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, kā arī ugunsdrošība.
  • Saskaņā ar “Ēku būvnoteikumu” 48. punktu būvniecības ieceres realizācijas termiņš ir pieci gadi, ko skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu.
  • Regulāri ir jāveic ēku tehniskā apsekošana, kurā konstatē nama stāvokli.
  • Mājas tehniskā stāvokļa pasliktināšanās nenotiek vienā mirklī, tas ir ilgstošs process, kurā īpašnieks nepievērš pietiekamu uzmanību ēkas stāvoklim, izņemot gadījumus, kad ir plūdi, vētra, bieza sniega kārta, vibrācijas vai dažādas to kombinācijas.
  • Par kaitējumu, kuru trešajām personām pēc ēkas konservācijas darbu veikšanas nodara no būves nokritusī daļa, ir atbildīgs ēkas īpašnieks.
  • Būvniecības likuma 26. pants nosaka administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteikto būves konservācijas vai norobežošanas prasību neievērošanu.

Būvniecības likuma 1. panta 6. punkts nosaka, ka būves konservācija ir būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī.

Konservācijas darbu veikšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kā arī ēkām – Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, savukārt inženierbūvēm – Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” u. c. speciālie būvnoteikumi, skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Kas var pieņemt lēmumu

Ja ekspluatācijā pieņemtas ēkas stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai ja ēka nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir kļuvusi bīstama, tad tās īpašniekam ir jāierosina konservācija.

Ēkas konservāciju veic arī tad, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai vai bīstami bojājumi konstrukcijā, – īpašnieks iekonservē ēku pēc savas iniciatīvas vai uz būvvaldes/pašvaldības lēmuma pamata. Paskaidrojuma rakstu akceptē būvvalde.

Kāds ir konservācijas mērķis

Konservācijas mērķis ir nodrošināt, lai būves konstrukcijas nekļūtu bīstamas videi vai cilvēku dzīvībai, veselībai. To var panākt, veicot būves konstrukciju nostiprināšanu un aizsardzību pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanu, skaidro Rīgas domes Komunikāciju pārvaldes projektu koordinators Kaspars Līcītis.

“Būves konservācija tiek veikta, lai nepieļautu tās sabrukšanu. Parasti ēka tiek atjaunota,” norāda Rīgas dome.

Būvniecības likuma 9. panta noteiktās prasības ir: mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika, energoefektivitāte, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. Ēku konservācijai būtiskākā ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, kā arī ugunsdrošība.

Vēl viens kritērijs, pēc kura tiek vērtēta konservācijas nepieciešamība, ir būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējā izskata atbilstība pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

Pārtraucot būvdarbus uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, ir jāveic būves konservācija speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būves konservāciju veic arī tad, ja būvdarbus pārtrauc uz īsāku laikposmu, bet tā ir nepieciešama attiecīgā būvniecības stadijā esošajam būves konstruktīvajam vai vides stāvoklim.

Konservācijas ilgums

Kultūras pieminekļiem konservācija ir jāveic tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida atļauju un tās kontrolē.

Saskaņā ar “Ēku būvnoteikumu” 48. punktu būvniecības ieceres realizācijas termiņš ir pieci gadi, ko skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu. Ja paredzēta ēkas konservācija, paskaidrojuma rakstā realizācijas termiņu nosaka, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības lēmumu par ēkas konservāciju (ja tāds ir pieņemts).

Konservācijas kārtība

Būvniecības ieceres ierosināšanai, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, elektroniski jāiesniedz paskaidrojuma raksts ēkas konservācijai, pievienojot:

  • valdījuma vai lietojuma gadījumā – dokumentu, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;
  • saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu);
  • būvniecības ierosinātāja pilnvaru, ja ieceres dokumentācijas iesniedzējam nav īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesību;
  • tehniskos vai īpašos noteikumus, atļaujas vai saskaņojumus, ja atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem tādi ir nepieciešami;
  • ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, kurš sastāv no:
    • skaidrojoša apraksta par konservācijas veikšanu un nepieciešamo konservācijas darbu saraksta;
    • risinājumiem vai, ja nepieciešams, grafiskās daļas būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;
    • risinājumiem bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai;
    • darbu organizēšanas projekta, ja pašvaldība lēmumā par ēkas konservāciju to ir norādījusi;
    • citiem dokumentiem, kuri raksturo ēku un nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

Lai realizētu ēkas konservāciju, būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošajā būvprojektēšanas jomā par minētās dokumentācijas izstrādi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā paskaidrojuma raksta ēkas konservācijai I daļu un tam pievienotos dokumentus izskatīs desmit darba dienu laikā pēc to reģistrācijas un izdarīs paskaidrojuma raksta ēkas konservācijai I daļā atzīmi par ieceres akceptēšanu vai sniegs pamatotu rakstisku atteikumu.

Pēc atzīmes veikšanas paskaidrojuma rakstā ēkas konservācijai būvniecības ierosinātājam jāiesniedz informācija par būvdarbu veicēju. Šo informāciju var iesniegt vienlaikus ar būvniecības ieceri Pilsētas attīstības departamentam lēmuma pieņemšanai.

Normatīvie akti neierobežo konservācijas darbus ziemas sezonā. Protams, efektīvāk konservācijas darbus ir veikt būvniecības sezonā, uzsver Rīgas dome.

Regulāri tehniski jāapseko ēka

Sertificēts būvuzraugs Māris Briška skaidro, ka regulāri ir jāveic ēku tehniskā apsekošana, kurā konstatē nama stāvokli, un, ja tiek fiksēts bīstams ēkas stāvoklis, tad šajā atzinumā ir ietverta arī informācija par to, kas konkrētajā gadījumā īpašniekam būtu jādara.

Viens no pasākumiem jau diezgan kritiskos apstākļos ir ēkas vai tās daļas konservācijas darbi, lai tā neapdraudētu kāda dzīvību vai veselību. Šaubīgos gadījumos, lai pārliecinātos par bīstamības ietekmi un attīstības ātrumu, uz plaisām uzliek marķierus, kurus regulāri gada laikā novēro, un konstatē, vai plaisas paplašinās vai sašaurinās. Priekšrocība šai metodei – jau pēc pirmajām pāris marķiera nolasīšanas reizēm var konkrēti fiksēt plaisu progresēšanas ātrumu un lielumu, līdz ar to, kad ir bīstami ātrs progress, ir nepieciešama savlaicīga rīcība konservācijas/pastiprināšanas darbu veikšanai.

Mājas tehniskā stāvokļa pasliktināšanās nenotiek vienā mirklī, tas ir ilgstošs process, kurā īpašnieks nepievērš pietiekamu uzmanību ēkas stāvoklim, izņemot gadījumus, kad ir plūdi, vētra, bieza sniega kārta, vibrācijas vai dažādas to kombinācijas.

M. Briška uzsver, ka ir nepieciešams veikt mazos ikgadējos ēkas uzturēšanas darbus, lai pēc 5, 10 vai 15 gadiem nevajadzētu piespiedu kārtā ieguldīt milzu līdzekļus ēkas konservācijas/pastiprināšanas darbos, lai saglābtu vai nomainītu ēkas sabojātās nesošās konstrukcijas.

Plaisas sienās un pamatu nosēšanās

Uz jautājumu, kādi parasti ir iemesli mājas konservācijai, M. Briška skaidro, ka tie var būt dažādi un pamatā atspoguļojas ar plaisu rašanos ēkas nesošajās konstrukcijās, piemēram, lokāli ir sabojājies jumts, kā rezultātā ūdens iekļūst ēkā, sienās, tur sasalst vai pūdē koka konstrukcijas un ilgtermiņā veido bīstamību.

Otrs iemesls konservācijai varētu būt ēkas pamatu nosēšanās, ar laiku ēkā veidojot bīstami lielas plaisas. Kā viens no iemesliem minama sabojāta lietus ūdens novadīšanas sistēma. Lietus ūdens izskalo pamatni zem pamatiem, kā rezultātā tie nosēžas. Tas rada bīstamību, kas, īpašniekam neko nedarot, ilgtermiņā noved līdz ēkas nestabila stāvokļa esamībai.

Vēl viens iemesls ēku bojājumiem ir celtniecības darbi blakus zemesgabalā, piemēram, pāļu dzīšana, gruntsūdens līmeņa pazemināšana, būvniecības darbu radītās vibrācijas. Šo darbu rezultātā pazeminās gruntsūdens līmenis, pasliktinās grunts nestspēja un var sēsties pamati, kas bojā ēku, tomēr šajā gadījumā būtu jānovērtē arī esošās ēkas atbilstība normatīvā noteiktajām prasībām, proti, vai šī ēka nav tā, kura 10 vai 15 gadu nav pienācīgi uzturēta, līdz ar to novesta līdz bīstamam stāvoklim, kur katra mazākā ietekme no blakus zemesgabala vai garām braucoša auto apdraud esošās ēkas noturību.

M. Briška vērtē, ka daudzviet Rīgā ir mājas pagrabi ar ķieģeļu pārsegumu velvēm, kas ir bojātas, ilgi stāvējušas bez pienācīgi veiktiem ikgadējiem uzturēšanas darbiem. Metāla profili ir tik izrūsējuši, ka nekas nav palicis pāri, – metāla konstrukcijas, uz kurām turas velves, ir sarūsējušas līdz papīra biezumam.

Sods, ja nerūpējas par īpašumu

Ēkas konservācijas neveikšana ir uzskatāma kā nerūpēšanās par savu īpašumu. Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta ceturto daļu būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šī likuma 9. pantā būvei noteiktajām būtiskajām prasībām.

Būvniecības likuma 28. panta trešā daļa paredz, ka par būves vai tās daļas lietošanu vai pieļaušanu lietot, ja būve vai tās daļa ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 400 naudas soda vienībām (līdz 2000 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 4000 naudas soda vienībām (līdz 20 000 eiro).

Jāņem vērā, ka Būvniecības likuma 26. pants nosaka administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteikto būves konservācijas vai norobežošanas prasību neievērošanu, respektīvi, par būves konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas vai ar atkāpēm no tās piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 100 naudas soda vienībām (no 250 līdz 500 eiro), bet juridiskajai personai – no 50 līdz 1420 naudas soda vienībām (no 250 līdz 7100 eiro).

Par kaitējumu, kuru trešajām personām pēc ēkas konservācijas darbu veikšanas nodara no būves nokritusī daļa, ir atbildīgs ēkas īpašnieks.

22 konservācijas gadījumi

2022. gadā Rīgā saskaņotas aptuveni 20 būvniecības ieceres, kas saistītas ar ēku konservāciju, informē K. Līcītis.

Tās ir gan dzīvojamās, gan nedzīvojamās ēkas, kuru konservācija tiek veikta, lai pasargātu no tālāka tehniskā stāvokļa pasliktināšanās. Tomēr Rīgā tās pārsvarā ir neapdzīvotas ēkas, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara.

Konservācija ir saskaņota arī atsevišķiem ēkas konstruktīvajiem elementiem – jumtam, pagraba pārsegumam, pagraba fragmentiem, skaidro K. Līcītis. Viens no plašāk izskanējušajiem piemēriem ir ēka Pētersalas ielā 5, kur, veicot tehnisko apsekošanu, tika konstatēts risks ēkai sabrukt. Lai to novērstu, tika saskaņota bīstamo daļu demontāža un ēkas konstrukciju konservācija.

Nereti konservāciju veic arī padomju laika ēkām, daļu nama demontējot.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU