Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Plānots, ka grozījumi likumā stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids. Tajā ietverta arī atsauce uz SKDS aptauju, kurā secināts, ka dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei neatbalsta 63 procenti Latvijas iedzīvotāju.
“Sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā,” norāda likumprojekta autori. Anotācijā sniegta šāda informācija: “Kopš 2007. gada Eiropas Savienības līmenī ir aizliegta gan iekšējā, gan ārējā tirdzniecība ar suņu un kaķu kažokādām, kopš 2010. gada – ierobežota tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņu ādas. Dažādi zvēraudzēšanas aizliegumi ir pieņemti lielā daļā Eiropas: Austrijā, Beļģijā, Bosnijā un Hercogovinā, Čehijā, Dānijā (lapsas), Francijā (ūdeles), Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Ungārijā (lapsas un ūdeles), Ziemeļmaķedonijā un Zviedrijā (lapsas un šinšillas). Vācijā zvēraudzēšana tika pārtraukta 2019. gadā augstāku labturības prasību dēļ, kas paredz, piemēram, baseinus peldēšanai ūdelēm. Parlamentārā līmenī debates par zvēraudzēšanas aizliegumu notiek Bulgārijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā.”
Uzzini vairāk par tēmu >>
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem mainīta vecāku pabalsta izmantošanas kārtība. Grozījumi paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divu kalendāro mēnešu ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa).
Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem:
Uzzini vairāk >>
Saeima galīgajā lasījumā ir apstiprinājusi jaunu Kultūras centru likumu, kas noteic pašvaldību dibināto kultūras centru statusu, funkcijas, darbību un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus.
Likuma mērķis ir ar kultūras centru starpniecību veicināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību visai Latvijas sabiedrībai, kā arī Latvijas kultūrvēsturiskās vides, kultūrtelpu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Likuma mērķis ir veicināt arī nacionālās identitātes stiprināšanu, mūžizglītības pieejamību, jaunu kultūras pakalpojumu un produktu veidošanos, kā arī veicināt kvalitatīvu kultūras procesu, kurā nodrošināta iespēja līdzdarboties visai sabiedrībai.
Kultūras centrs ir sabiedrībai pieejama pašvaldības dibināta iestāde vai tās struktūrvienība, kuras uzdevums ir īstenot likumā noteiktās funkcijas kultūras jomā, definēts likumā.
Uzzini vairāk >>
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Tie paredz, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varēs izvērtēt arī personu, kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesības tikt uzņemtām Zemessardzē.
Līdz šim likums paredzēja, ka par zemessargu nevar būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Savukārt aizsardzības ministra izveidotai komisijai bija noteiktas tiesības atļaut personas uzņemšanu Zemessardzē, ja persona nav izdarījusi tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Tāpat komisijai bija tiesības atļaut uzņemt personu Zemessardzē, ja pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir aizritējuši ne mazāk kā pieci gadi.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā lēma apturēt trīs Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas divpusējo līgumu darbību.
“Krievija šīgada 24. februārī sāka agresijas karu ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un Krievijas bruņotie spēki uzbrukumu veica arī no Baltkrievijas teritorijas,” iepriekš norādīja par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. “Ņemot vērā, ka tādā veidā Baltkrievija rupji pārkāpj vispārējās starptautisko tiesību imperatīvās normas, Ārlietu komisija jau iepriekš pauda, ka uzskata par nepieciešamu veikt starptautiskajās tiesībās atzītus pasākumus, kas vērsti uz šo pārkāpumu pārtraukšanu un pilnīgu jau izdarīto pārkāpumu atlīdzināšanu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
No šīgada 10. oktobra tiek apturēta Latvijas un Baltkrievijas nolīguma par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, kā arī līguma par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos un līguma par gaisa satiksmi darbība. Līgumu darbība apturēta līdz brīdim, kad Baltkrievijas Republika izbeigs starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu un pilnībā atlīdzinās Ukrainai par jau izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Deputāti lēma Sociālo un darba lietu komisijai nodot grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt, ka minimālā alga normāla laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nebūs mazāka par 620 eiro, bet no 2024. gada 1. janvāra – ne mazāka par 700 eiro. Kā teikts likumprojekta anotācijā, līdz šim minimālās algas paaugstināšana ir notikusi neregulāri, bet pēdējo reizi tā paaugstināta līdz 500 eiro no 2021. gada 1. janvāra.
Uzzini vairāk par līdzšinējām izmaiņām minimālās algas apmērā >>
Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodevusi likumprojektu “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums”.
Likumprojekta mērķis: “Neskarot fizisko personu tiesības izvēlēties savstarpējo saziņas valodu, nodrošināt, ka 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanā pieņemtā lēmuma, ka krievu valoda nav otra valsts valoda, īstenošanu, mazinot ilggadējās rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai to apgūt.”
Likums neattiektos uz gadījumiem, kad likums nosaka personas tiesības uz tulku, valodas lietošanu ārkārtējās situācijās, avārijas vai nelaimes gadījumā vai situācijā, kad jānovērš apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai vai jāatklāj, jānovērš noziegums u. tml.
Šādā likumā piedāvā noteikt, ka virknei komersantu tiktu aizliegts izmantot trešās valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) valodu saziņā ar klientiem, izņemot tajā noteiktos gadījumus (piemēram, ārkārtējās situācijās). Šādi nosacījumi attiektos ne vien uz valsts un pašvaldības iestādēm, bet arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta, maksājumu pakalpojumu, atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem u. c.
Ierobežojums attiektos uz jebkādu saskarsmi ar fizisko personu kā pakalpojuma saņēmēju vai lietotāju, tai skaitā uzskaites materiāliem, aplikācijām, tīmekļvietnēm, internetbanku, portāliem, reklāmu, korespondenci, līguma tekstiem, rēķiniem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.
Ar likumprojektu paredzēts regulēt valodas lietojumu gadījumos, ja pakalpojuma saņemšanai informāciju sniedz divās valodās – latviešu un krievu. Piemēram, tirdzniecības centros, mājaslapās, kur informācija pieejama abās valodās. Paredzēts noteikt, ka lietot svešvalodu šādos gadījumos būtu aizliegts.
Likumprojekts neparedz aizliegt pakalpojuma vietā ar klientu sazināties krievu valodā vai klientam adresēt korespondenci krievu valodā, ja klients ir uzdevis jautājumu, norāda tā autori.
Taču likumā plānots noteikt, ka lielākie darba devēji, kas pieprasa krievu valodas zināšanas, tiktu darīti zināmi sabiedrībai. Likumprojekta autori skaidro, ka šīs izmaiņas ļaus novērst, ka “krievu valodas zināšanas tiktu prasītas “pēc ieraduma” ”.
Deputāti izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt, ka Latvijas Republikas teritorijā netiek izsniegtas apraides atļaujas tādu televīzijas programmu apraidei, kuras izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, vai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēdējo piecu gadu laikā pieņēmusi lēmumu par šīs programmas retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā.
Tāpat likumprojektā ir paredzēts veicināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju lielāku caurskatāmību un novērst iespējamu slēptu ietekmi. Vienlaikus likumprojekta mērķis ir veicināt latviešu valodas izmantošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, nosakot, ka tās programmas, kurām tiek veidots valodas celiņš, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt ar valodas celiņu valsts valodā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai izskatīšanai tika nodoti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš pēc 2022. gada 24. februāra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātā persona, ir tiesības saņemt vienreizēju pabalstu pašnodarbinātības uzsākšanai vienas minimālās mēneša darba algas apmērā – 500 eiro.
Labklājības ministrija uzsver, ka šāds pabalsts netiks izmaksāts tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu.
Pabalsta saņēmēju loks tiek paplašināts, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijā nodarbinātajiem bēgļiem no Ukrainas. Līdz 2022. gada 5. septembrim nodarbinātības uzsākšanas pabalstu ir pieprasījuši 7773 Ukrainas civiliedzīvotāji. Savukārt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu varētu pieprasīt līdz 200 Ukrainas civiliedzīvotāju.
Lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi un novērstu šķēršļus, kas ietekmē tās savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos atbilstoši noteiktajam finansējumam, Saeima konceptuāli atbalstīja “Rail Baltica” likumprojektu.
Plānots noteikt, ka projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietvers prasības, kas paredz ar dzelzceļa būvniecību un ekspluatāciju nesaistīta būvprojekta izstrādāšanu, un kura projektēšana un būvniecība neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par projekta finansēšanu. Šāds būvprojekts būs nepieciešams gadījumā, ja attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz mainīt termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanas un pagarināšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Ar grozījumiem paredzēts apturēt iespēju pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.
Vienlaikus plānots noteikt izņēmumu, proti, iespēju izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Likumprojekts paredz, ka ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviešami šaurākā apmērā.
Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Ieroču aprites likumā. Tie paredz no 2023. gada 1. jūnija uz nenoteiktu laiku anulēt izsniegtās ieroču atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Tāpat plānots noteikt, ka Latvijas nepilsoņiem nebūs tiesību iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt medību un sporta ieročus.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi stiprināt valsts drošību, jo valsts drošības iestāžu vērtējumā ir identificēti riski, ka attiecīgo valstu pilsoņi, kuru rīcībā ir šaujamieroči, potenciāli varētu radīt apdraudējumu Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai, norādīts likumprojekta anotācijā.
Jāpiebilst, ka līdzīgu likumprojektu ir izstrādājusi arī Iekšlietu ministrija, un tas šobrīd tiek saskaņots starp ministrijām.
No Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kurš notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudēs savu mandātu, un viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura viņš ievēlēts, paredz Saeimā konceptuāli atbalstītais likuma grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā.
Kā likumprojekta anotācijā norāda tā autori, grozījuma mērķis ir veidot tādu pašu tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kāds tas paredzēts gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis Saeimas deputāts.
Jau šobrīd likumā ir norāde uz to, ka Eiropas Parlamenta deputāta mandāts nav savienojams ar faktu, ka persona ir atzīta par vainīgu noteiktas kategorijas kriminālnoziegumos. Likumā noteikts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēta persona, kura Latvijas Republikā bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, ar kuriem plānots pārņemt jaunas Eiropas Savienības regulas prasības, – tiek noteikts skaidras naudas un nepavadītas skaidras naudas termiņa jēdziens, izmaiņas skar skaidras naudas deklarēšanas veidlapu un tās iesniegšanas kārtību, kā arī precizētas normas par administratīvo atbildību pārkāpumu gadījumos.
Uzzini vairāk >>
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā.
Izmaiņas paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu.
Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda.
Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā.
