SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. septembrī, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
5
5

Vecāku pabalsta jaunā kārtība paredzēta no nākamā gada dzimušajiem bērniem

Vecāku pabalsta jaunajā regulējumā paredzēts noteikt, ka divi mēneši no vecāku pabalsta kopējā laika ir otram vecākam un tos var izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Tētis savu vecāku pabalsta daļu varēs saņemt arī tūlīt pēc bērna piedzimšanas.

FOTO: Freepik.

No nākamā gada dzimušo bērnu vecākiem vecāku pabalsta saņemšanas kopējo periodu noteiks mēnešos. Šāds jaunums likumā tiks ieviests kopā ar Eiropas direktīvas prasību vismaz divus šī pabalsta mēnešus noteikt kā nenododamo daļu, lai to izmantotu otrs vecāks.

īsumā
  • Lai veicinātu ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu izmantošanu un lielāku tēvu iesaisti bērna aprūpē, Eiropas direktīva prasa bērna kopšanas laikā noteikt vecāku pabalsta nenododamo daļu – divus mēnešus –, kas jāizmanto otram vecākam.
  • Likumprojekts paredz – katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevarēs izmantot otrs vecāks.
  • Saņemot vecāku pabalsta nenododamo daļu, jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ nevar gūt ienākumus kā pašnodarbinātais.
  • Ja bērnam nav atzīta vai noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris, otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības, vecākam, kurš bērnu audzina un kopj, būs tiesības izmantot otram vecākam domāto nenododamo pabalsta daļu, ja tā jau nebūs piešķirta citai personai un izmantota.
  • Ja bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 31. decembrim, piešķirot vecāku pabalstu, piemēros regulējumu, kas bijis spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

To paredzēts noteikt likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumos, kurus Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja trešajam lasījumam.

Pašreiz likuma 10.4 panta ceturtā daļa paredz izvēli – saņemt vecāku pabalstu vai nu līdz bērna viena gada vecumam, vai līdz bērna pusotra gada vecumam. Vecāku pabalstu aprēķina no tā saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (bruto algas). Saņemot pabalstu īsāku laiku, tas ir lielāks, proti, 60%, savukārt 43,75%, ja izvēlas pabalsta periodu līdz bērna pusotra gada vecumam.

Šī izvēle un attiecīgie procenti būs arī turpmāk, tikai pabalsta saņemšanas periods ar grozījumiem ir paredzēts mēnešos (līdz šim tas bija bērna vecums). Šajos mēnešos ietilps arī nenododamie divi mēneši, kas jāizmanto otram vecākam.

Likuma grozījumu projekts paredz: “Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, kuru veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Pabalstam ir iespējams izvēlēties vienu no saņemšanas periodiem:

  • 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu, bet nenododamo daļu, kas pienākas divus kalendāra mēnešus vienam vecākam, katrs no vecākiem var izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu;
  • 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu, kas pienākas divus kalendāra mēnešus vienam vecākam, katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.”

Šajos 19 mēnešos vai 13 mēnešos ietilpst arī pēcdzemdību maternitātes pabalsta izmaksas periods, ja saistībā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts.

Divus mēnešus pabalstu vienlaikus varēs saņemt abi vecāki

Izvēloties kopējo pabalsta periodu, būs arī paredzēts, ka, izmantojot pabalsta nenododamo daļu, minētais laika periods var sakrist abiem vecākiem. Šādā gadījumā abi vecāki vienlaikus saņems vecāku pabalstu.

Sākotnējais grozījumu projekts ir papildināts ar vēl citām jaunām normām. Viena no tām paredz iespēju vecāku pabalsta nenododamo daļu izmantot arī tad, ja bērna mamma saņem maternitātes pabalstu, tātad – pēc mazuļa piedzimšanas.

Sadarbības platformas Demogrāfisko lietu centrs šī priekšlikuma pamatojumā norādījis: “Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka laikā, kamēr viens vecāks saņem maternitātes pabalstu, otrs vecāks nevar saņemt vecāku pabalstu, tātad vecāku pabalstu piešķir tikai pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem mērķi – veicināt ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu izmantošanu un lielāku tēvu iesaisti bērna aprūpē –, ir maināmi esošie nosacījumi, paredzot, ka vecāku pabalsta nenododamo daļu vecāks varēs izmantot arī laikā, kad otrs vecāks saņems maternitātes pabalstu, tādējādi sniedzot iespēju bērna agrīnā aprūpes periodā vairāk iesaistīties arī bērnu tēviem.

“Ieviešot tā dēvēto “tēva kvotu”, tēvi tiek vairāk iesaistīti periodā pēc bērna piedzimšanas, līdz ar to esam spēruši nozīmīgu soli ģimeņu atbalsta palielināšanai,” komisijā uzsvēra Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks.

Likuma grozījumu projektā vēl paredzēts, ka, lai saņemtu vecāku pabalsta nenododamo daļu, pabalsta saņēmējam būs jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ nevarēs gūt ienākumus kā pašnodarbinātais.

Atsevišķos gadījumos nenododamo daļu varēs izmantot viens vecāks

Likumprojektā paredzēts, ka gadījumos, ja bērnam nav atzīta vai noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris, otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības, vecākam, kurš bērnu audzina un kopj, ir tiesības izmantot otram vecākam domāto nenododamo pabalsta daļu divus kalendāra mēnešus līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ja šī pabalsta daļa jau nav piešķirta citai personai un izmantota. Šie nosacījumi būs piemērojami arī vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Jaunā kārtība pabalstam par mazuļiem, kuri dzims no nākamā gada

Sociālo un darba lietu komisijā trešajam lasījumam atbalstītais likumprojekts paredz, ka tas stāsies spēkā nākamgad – 2023. gada 1. janvārī.

Pārejas noteikumos paredzēts noteikt, ka, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, kurš piedzimis līdz 2022. gada 31. decembrim, tiks piemērots šī likuma 10.4 panta regulējums redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Paternitātes pabalsta jaunās normas jau ir spēkā

Iepriekš Saeimā iesniegtais un skatītais grozījumu projekts ietvēra arī izmaiņas par paternitātes pabalstu un vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa. Šīs normas no likumprojekta ir izslēgtas, jo tās tika iekļautas atsevišķos, šovasar pieņemtos grozījumos, kas jau ir stājušies spēkā šīgada 1. augustā.

Uzzini vairāk >>

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU