Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašvaldībās ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri – vai nu kā atsevišķas iestādes, vai to struktūrvienības. Tagad kultūras centru darbība tiks pakļauta vienotam regulējumam, kas ietverts atsevišķā speciālajā likumā, tāpat kā tas jau ir muzejiem, bibliotēkām un arhīviem.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Veicināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību visai Latvijas sabiedrībai – ar šādu virsmērķi finiša taisnē iegājis jauns likums kultūrpolitikas jomā – Kultūras centru likums.
Saeima 9. jūnijā otrajā lasījumā pieņēma Kultūras centru likumprojektu. Tā mērķi ir veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, sabiedrības vispusīgu iesaistīšanos kultūras procesos, kultūras un mākslas pieejamību visās Latvijas pašvaldībās un visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem. Jaunais likums noteiks arī kultūras centru funkcijas, dibināšanu, pienākumus, tiesības, finansējumu, kā arī valsts un pašvaldību kompetenci kultūras centru jomā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašvaldībās ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri – vai nu kā atsevišķas iestādes, vai to struktūrvienības. Tomēr šo kultūras iestāžu darbība līdz šim bijusi bez vienota regulējuma, kāds ar atsevišķiem speciālajiem likumiem jau ir noteikts tādām kultūras institūcijām kā muzeji, bibliotēkas un arhīvi. Tādējādi, kā, skaidrojot atsevišķa Kultūras centru likuma nepieciešamību, norāda Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte, arī kultūras centru pārstāvji vēlējušies savu normatīvajos aktos definētu vietu kopējā kultūras institūciju tīklā.
Likumprojektu, kopš no tā izņemta prasība par kultūras centru akreditāciju un veiktas vēl vairākas izmaiņas, atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība. Kā akcentē tās padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, likums sniegs pašvaldību darbiniekiem uzskatāmu regulējumu, pēc kura vadīties darbā ar kultūras centriem.
Kultūras centrs, kā paredz likumprojekts, ir sabiedrībai pieejama pašvaldības dibināta iestāde vai tās struktūrvienība, kuras uzdevums ir īstenot likumā “Par pašvaldībām” noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas kultūras jomā, kā arī veikt vienu vai vairākas no likumā noteiktajām funkcijām:
Likumprojekts paredz, ka pašvaldība vienam vai vairākiem tās administratīvajā teritorijā esošajiem kultūras centriem nosaka metodiskā kultūras centra statusu. Šiem kultūras centriem līdztekus jau minētajām funkcijām paredzēts:
Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, varēs veidot kopīgu kultūras centru vai metodisko kultūras centru minēto funkciju kopīgai pildīšanai, kopīgu pasākumu īstenošanai to administratīvajā teritorijā vai vairākas pašvaldību teritorijas aptverošā kultūrtelpā. Kultūras centriem un metodiskajiem kultūras centriem reizi gadā būs jāsniedz informācija, kā tie pilda šajā likumā attiecīgā veida kultūras centram noteiktās funkcijas. Informācija tiks publicēta Latvijas kultūras datu portālā.
Kultūras centram paredzētas tiesības:
Kultūras centra nosaukums varēs ietvert vārdus “kultūras centrs”, “kultūras nams”, “saieta nams”, “tautas nams” vai citus vārdus, kuri norāda uz kultūras centra darbību. Kultūras centram varēs tikt lietots tā vēsturiskais nosaukums.
Paredzēts, ka kultūras centru dibina, reorganizē un likvidē pašvaldība. Pirms pašvaldība pieņems lēmumu par kultūras centra likvidāciju vai tādu reorganizāciju, kuras rezultātā kultūras centrs beigs pastāvēt, tai būs jāinformē LNKC par plānoto rīcību un to, kā attiecīgajā administratīvajā teritorijā turpmāk tiks nodrošināta kultūras centra funkciju izpilde. Būtiska loma kultūras centru darbības jomā paredzēta LNKC. Tas atbilstoši savai kompetencei sniegs kultūras centriem informatīvu, metodisku un organizatorisku atbalstu, izvērtēs to darbības atbilstību likumā noteiktajam statusam un funkcijām, būs tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju par kultūras centru darbību, lai ierosinātu mērķētus kultūras centru darbības atbalsta mehānismus.
Likumprojekts paredz, ka kultūras centru finansē tā dibinātājs. Taču kultūras centri varēs saņemt valsts finansējumu mērķdotāciju veidā. Tāpat tiem būs ļauts finansēt savu darbību no papildu finanšu līdzekļiem, kas iegūti kā ziedojumi un dāvinājumi, projektu finansējums, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi ieņēmumi. Pašvaldība varēs no kultūras centra funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Sagaidāms, ka kultūras centru darbību regulējošo likumprojektu Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā varētu pieņemt rudens sesijā, skaidroja I. Dundure.
Kultūras centri ir otrs lielākais kultūras institūciju tīkls Latvijā pēc bibliotēkām, skaidro S. Pujāte, norādot, ka tieši kultūras centri ir galvenā bāzes vieta tautas mākslas darbībai, vienlaikus nodrošinot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Populārākās kultūras patēriņa aktivitātes pirms Covid-19 pandēmijas iedzīvotāju vidū, kā norādīts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts”, bija pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklēšana (69%), kultūras pārraižu skatīšanās televīzijā (53%), kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā (52%), kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana (52%).
Sabiedrības iesaiste nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējā, tostarp tautas tradīciju un latviskās dzīvesziņas kopšanā, bagātina Latvijas kultūrtelpas reģionālo daudzveidību un attīsta nacionālās, reģionālās un lokālās piederības izjūtu. Būtiska loma šajā procesā ir pašvaldību kultūras centriem, to sadarbībai ar citām kultūras institūcijām un citām pašvaldības iestādēm, vēstīts kultūrpolitikas pamatnostādnēs. Īpaši nozīmīga loma pašvaldību kultūras centriem ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā – šajos centros darbojas 90% Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto amatiermākslas kolektīvu.
