SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Kultūrpolitika
5
5

Kultūras centru darbībai kopējs regulējums

Pašvaldībās ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri – vai nu kā atsevišķas iestādes, vai to struktūrvienības. Tagad kultūras centru darbība tiks pakļauta vienotam regulējumam, kas ietverts atsevišķā speciālajā likumā, tāpat kā tas jau ir muzejiem, bibliotēkām un arhīviem.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Veicināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību visai Latvijas sabiedrībaiar šādu virsmērķi finiša taisnē iegājis jauns likums kultūrpolitikas jomā Kultūras centru likums.

īsumā
  • Atsevišķs likums nepieciešams, lai noteiktu kultūras centru statusu, regulētu to darbību, finansēšanu un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus, kā tas ir, piemēram, muzeju, bibliotēku, arhīvu darbības jomā.
  • Kultūras centra nosaukums varēs ietvert vārdus “kultūras centrs”, “kultūras nams”, “saieta nams”, “tautas nams” vai citus vārdus, kuri norāda uz kultūras centra darbību. Kultūras centram varēs tikt lietots tā vēsturiskais nosaukums.
  • Likumprojekta mērķi ir veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, sabiedrības vispusīgu iesaistīšanos kultūras procesos, kultūras un mākslas pieejamību.
  • Kultūras centrus dibinās un likvidēs pašvaldības, savukārt uzraudzīs un atbalstīs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Pašvaldība varēs no kultūras centra funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai.
  • Kultūras centri ir otrs lielākais kultūras institūciju tīkls Latvijā pēc bibliotēkām. Kultūras centri ir galvenā bāzes vieta tautas mākslas darbībai, ar būtisku lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā.

Saeima 9. jūnijā otrajā lasījumā pieņēma Kultūras centru likumprojektu. Tā mērķi ir veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, sabiedrības vispusīgu iesaistīšanos kultūras procesos, kultūras un mākslas pieejamību visās Latvijas pašvaldībās un visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem. Jaunais likums noteiks arī kultūras centru funkcijas, dibināšanu, pienākumus, tiesības, finansējumu, kā arī valsts un pašvaldību kompetenci kultūras centru jomā.

Savs likums, tāpat kā muzejiem, bibliotēkām un arhīviem

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašvaldībās ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri – vai nu kā atsevišķas iestādes, vai to struktūrvienības. Tomēr šo kultūras iestāžu darbība līdz šim bijusi bez vienota regulējuma, kāds ar atsevišķiem speciālajiem likumiem jau ir noteikts tādām kultūras institūcijām kā muzeji, bibliotēkas un arhīvi. Tādējādi, kā, skaidrojot atsevišķa Kultūras centru likuma nepieciešamību, norāda Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte, arī kultūras centru pārstāvji vēlējušies savu normatīvajos aktos definētu vietu kopējā kultūras institūciju tīklā.

Likumprojektu, kopš no tā izņemta prasība par kultūras centru akreditāciju un veiktas vēl vairākas izmaiņas, atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība. Kā akcentē tās padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, likums sniegs pašvaldību darbiniekiem uzskatāmu regulējumu, pēc kura vadīties darbā ar kultūras centriem.

Funkcijas un tiesības

Kultūras centrs, kā paredz likumprojekts, ir sabiedrībai pieejama pašvaldības dibināta iestāde vai tās struktūrvienība, kuras uzdevums ir īstenot likumā “Par pašvaldībām” noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas kultūras jomā, kā arī veikt vienu vai vairākas no likumā noteiktajām funkcijām:

  • veidot un organizēt satura un formas ziņā daudzveidīgus kultūras, mūžizglītības un
    tālākizglītības pasākumus un iniciatīvas;
  • nodrošināt Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību, tai skaitā amatiermākslas un tautas mākslas kolektīvu darbību, atbalstu amatiermākslas un tautas mākslas kolektīvu dalībai nacionāla un starptautiska līmeņa pasākumos;
  • nodrošināt un atbalstīt žanriski daudzveidīgas profesionālās mākslas un kultūras pieejamību, jaunrades un vietējo radošo industriju attīstību;
  • nodrošināt un atbalstīt vietējās kultūrvēsturiskās vides, identitātes un
    nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību;
  • veicināt vēstures izzināšanu un novadpētniecību, iesaistīties kultūras tūrisma
    pakalpojumu veidošanā;
  • apzināt un apkopot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzības kultūras jomā un īstenot tām atbilstošas aktivitātes.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldība vienam vai vairākiem tās administratīvajā teritorijā esošajiem kultūras centriem nosaka metodiskā kultūras centra statusu. Šiem kultūras centriem līdztekus jau minētajām funkcijām paredzēts:

  • nodrošināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp kultūras centriem;
  • sniegt konsultatīvu un metodisku palīdzību visiem attiecīgā novada kultūras
    centriem, koordinēt un popularizēt to darbu;
  • nodrošināt attīstības plānošanas dokumentos paredzēto uzdevumu pildīšanu;
  • organizēt pasākumus, festivālus, izstādes, kā arī citas publiskas novada, valstspilsētas, nacionāla vai starptautiska līmeņa aktivitātes.

Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, varēs veidot kopīgu kultūras centru vai metodisko kultūras centru minēto funkciju kopīgai pildīšanai, kopīgu pasākumu īstenošanai to administratīvajā teritorijā vai vairākas pašvaldību teritorijas aptverošā kultūrtelpā. Kultūras centriem un metodiskajiem kultūras centriem reizi gadā būs jāsniedz informācija, kā tie pilda šajā likumā attiecīgā veida kultūras centram noteiktās funkcijas. Informācija tiks publicēta Latvijas kultūras datu portālā.

Kultūras centram paredzētas tiesības:

  • sniegt maksas pakalpojumus un izmantot iegūtos līdzekļus šajā likumā noteikto funkciju īstenošanai, kultūras centra attīstībai, kā arī tā darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai;
  • saņemt Latvijas Nacionālā kultūras centra metodisko atbalstu;
  • iesaistīties, tai skaitā sniedzot priekšlikumus, attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā;
  • lai sasniegtu tā nolikumā noteiktos mērķus, iesaistīties asociāciju, apvienību, biedrību un citu sabiedrisko organizāciju darbībā;
  • normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pretendēt uz Valsts kultūrkapitāla vai citu
    vispārpieejamu valsts atbalsta mehānismu finansējumu tādu kultūras projektu īstenošanai, kas sekmē šajā likumā noteikto funkciju izpildi, kā arī citas tā nolikumā noteiktās tiesības.

Kultūras centra nosaukums varēs ietvert vārdus “kultūras centrs”, “kultūras nams”, “saieta nams”, “tautas nams” vai citus vārdus, kuri norāda uz kultūras centra darbību. Kultūras centram varēs tikt lietots tā vēsturiskais nosaukums.

Dibinās un likvidēs pašvaldības, uzraudzīs un atbalstīs Nacionālais kultūras centrs

Paredzēts, ka kultūras centru dibina, reorganizē un likvidē pašvaldība. Pirms pašvaldība pieņems lēmumu par kultūras centra likvidāciju vai tādu reorganizāciju, kuras rezultātā kultūras centrs beigs pastāvēt, tai būs jāinformē LNKC par plānoto rīcību un to, kā attiecīgajā administratīvajā teritorijā turpmāk tiks nodrošināta kultūras centra funkciju izpilde. Būtiska loma kultūras centru darbības jomā paredzēta LNKC. Tas atbilstoši savai kompetencei sniegs kultūras centriem informatīvu, metodisku un organizatorisku atbalstu, izvērtēs to darbības atbilstību likumā noteiktajam statusam un funkcijām, būs tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju par kultūras centru darbību, lai ierosinātu mērķētus kultūras centru darbības atbalsta mehānismus.

Likumprojekts paredz, ka kultūras centru finansē tā dibinātājs. Taču kultūras centri varēs saņemt valsts finansējumu mērķdotāciju veidā. Tāpat tiem būs ļauts finansēt savu darbību no papildu finanšu līdzekļiem, kas iegūti kā ziedojumi un dāvinājumi, projektu finansējums, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi ieņēmumi. Pašvaldība varēs no kultūras centra funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Sagaidāms, ka kultūras centru darbību regulējošo likumprojektu Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā varētu pieņemt rudens sesijā, skaidroja I. Dundure.

Liela loma nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā

Kultūras centri ir otrs lielākais kultūras institūciju tīkls Latvijā pēc bibliotēkām, skaidro S. Pujāte, norādot, ka tieši kultūras centri ir galvenā bāzes vieta tautas mākslas darbībai, vienlaikus nodrošinot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Populārākās kultūras patēriņa aktivitātes pirms Covid-19 pandēmijas iedzīvotāju vidū, kā norādīts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts”, bija pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklēšana (69%), kultūras pārraižu skatīšanās televīzijā (53%), kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā (52%), kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana (52%).

Sabiedrības iesaiste nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējā, tostarp tautas tradīciju un latviskās dzīvesziņas kopšanā, bagātina Latvijas kultūrtelpas reģionālo daudzveidību un attīsta nacionālās, reģionālās un lokālās piederības izjūtu. Būtiska loma šajā procesā ir pašvaldību kultūras centriem, to sadarbībai ar citām kultūras institūcijām un citām pašvaldības iestādēm, vēstīts kultūrpolitikas pamatnostādnēs. Īpaši nozīmīga loma pašvaldību kultūras centriem ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā – šajos centros darbojas 90% Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto amatiermākslas kolektīvu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU