Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Līdz ar valsts budžeta likumprojektu paketi Saeima ir pieņēmusi grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) likumā, paredzot likmi 3 procentu apmērā visiem tajā noteiktajiem fonda finansējuma avotiem – nodokļiem no tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī azartspēlēm un izlozēm. Grozījumi stājas spēkā šodien, 22. martā.
Saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem šogad VKKF budžetā iepriekš noteikto 2 procentu vietā nonāks 2,5 procenti no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem. Pēc Kultūras ministrijas (KM) aplēsēm tas jau šogad veidos VKKF budžeta pieaugumu par 1 368 000 eiro. Mainītās procentu likmes pilnībā stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra, nosakot valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu VKKF 3 procentu apmērā gan no plānotajiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, gan plānotajiem izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.
Palielināta Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma sasaiste ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jau šogad būtiski papildinot fonda budžetu, kas ļaus tam uzsākt jaunu projektu, tostarp “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programmas”, īstenošanu.
“Šis ir liels solis pareizajā virzienā,” pēc grozījumu pieņemšanas uzsvēra VKKF direktors Edgars Vērpe, norādot, ka līdz šim fonda finansējums bijis apmēram divreiz mazāks nekā analoģiskām iestādēm Baltijas kaimiņvalstīs. “Palielinot VKKF finansējumu no nodokļu ieņēmumiem, tiek nodrošināta līdzsvarota, ilgtspējīga Latvijas un garantēta fonda stabilitāte, neatkarība un finansējuma pieaugums, vienlaikus saglabājot normatīvajā regulējumā nostiprināto VKKF neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanai,” iepriekš norādījis kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Kopš 2022. gada valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu VKKF veido 3% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļa un 2,21% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa.
VKKF mērķis, kā noteikts likumā, ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. VKKF uzdevumi ir:
VKKF finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus, kas:
Pirmajā 2023. gada projektu konkursā piešķirts finansējums 549 projektiem 1,65 miljonu eiro apmērā. Deviņās kultūras nozarēs kopumā šajā konkursā bija iesniegti 1 162 projekti, pieprasot finansējumu vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā. Tādējādi ir atbalstīti 47% projektu pieteikumu, liecina VKKF mājaslapā pieejamā informācija.
Līdz ar jaunpieņemto VKKF finansēšanas modeli paredzēts panākt arī VKKF darbības stratēģijā noteikto finansējuma palielinājumu, lai kopējais fonda atbalsts projektiem tiktu nodrošināts vismaz 40% apmērā no projektu konkursos pieprasītā finansējuma, aplēsusi Kultūras ministrija. 2022. gadā kultūras projektu konkursos VKKF spēja piešķirt finansējumu tikai 23,4% apmērā no pieprasītā.
Ņemot vērā finansējuma pieaugumu, būs iespējams turpināt mērķētu atbalstu kultūras aktivitātēm reģionos, sekmēt izpratnes veidošanu par Latvijas vēsturiskajām zemēm, būtisku ieguldījumu veicot tieši Latvijas reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitātes un kultūras pieejamības nodrošināšanā.
Kā jau iepriekš KM un VKKF informēja, reģionālo kultūras aktivitāšu finansēšana tika apdraudēta līdz ar 2022. gada nogalē veiktajām izmaiņām, pārtraucot akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ziedojumu praksi, tostarp ikgadējo ziedojumu VKKF, kas kopš 2011. gada bija nozīmīgs fonda darbībai un kultūras nozarei kopumā.
Problēmu akcentēja plānošanas reģioni, kas līdz šim administrēja reģionu programmu, kā arī radošās savienības un biedrības, vēršoties pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu sistēmiski atrisināt VKKF finansēšanas kārtību. Tika nolemts izveidot ilgtspējīgu modeli, atgriežoties fonda ikgadējā budžeta aprēķina formulā pie 3% no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, azartspēļu nodokļa un izložu nodokļa, kā tas bija laikposmā no 1998. līdz 2004. gadam.
Mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, kuras mērķis ir veicināt kvalitatīvas kultūras pieejamību latviešu vēsturiskajās zemēs, latviešu vēsturisko zemju savdabības izzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, pēc valsts budžeta pieņemšanas VKKF izsludinās projektu konkursu, informēja E. Vērpe. Konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas apņemas nodrošināt Kultūras programmu projektu konkursu administrēšanu un norisi kultūras projektu finansēšanai atsevišķi katrā no latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Sēlijā (atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju likuma 1. pielikumā noteiktajai pilsētu un pagastu piederībai latviešu vēsturiskajām zemēm). Mērķprogrammas projektu konkursā viena juridiskā persona ir tiesīga iesniegt atsevišķus pieteikumus par vairāku Kultūras programmu projektu konkursu administrēšanu un norisi. Plānotais finansējums programmai, ko paredzēts finansēt no VKKF šīgada budžeta pieauguma, ir ne mazāks par 700 tūkstošiem eiro, norādīja E. Vērpe. Par projektiem, kuru īstenošanai tiks atvēlēta atlikusī VKKF budžeta pieauguma daļa, vēl lems fonda padome.
Iepriekšējā gada 1. jūlijā stājās spēkā Latviešu vēsturisko zemju likums. Tā mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību nākamajām paaudzēm. Šim nolūkam likumā definēti valsts un pašvaldību pienākumi, politikas un rīcības plānošana un finansēšana, kā arī ieviešanas uzraudzība.
