Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atskurbināšanas pakalpojuma pamatmērķis ir nodrošināt personas veselības un dzīvības aizsardzību no pārmērīgas alkohola lietošanas radītā apdraudējuma, kā arī sabiedrisko drošību un kārtību.
FOTO: Freepik.
Diskusijas par atskurbtuvēm Latvijā ilgst vairāk nekā 30 gadu. Tiesību aktos ir noteikts, ka tām ir jābūt, kā tajās nokļūst dzērumā orientāciju pazaudējušie, kas par to maksā un kādām tām jābūt. No 43 pašvaldībām atskurbšana īpaši šai procedūrai paredzētā vietā un vidē ir nodrošināta 35 pašvaldībās. Pašvaldības gan savstarpēji sadarbojas, gan pērk atskurbināšanu kā ārpakalpojumu. Valsts par katru atskurbināto samaksā pēc “izdiluša” cenrāža (15 eiro), tomēr pašvaldības izveidotā atskurbtuvē šāds pakalpojums izmaksā līdz pat pāris simtiem eiro. Naudas piešķīruma palielināšanai netiek atbalstīta pašvaldību prasība atvēlēt līdzekļus no bagātīgi iekasētā akcīzes nodokļa.
Kāda pašreiz ir situācija un kā risināt finansiālās problēmas, aktualizēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā un valdībā otrdien izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par aktuālo situāciju atskurbtuvju izveidē”. Tajā netika iekļautas prognozes, ka šī problēma kā augonis var tikai samilst, ņemot vērā, ka Latvija starp pasaules valstīm pastāvīgi tiek ierindota negodpilnajās līderpozīcijās alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju.
Jaunā Pašvaldību likuma, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, 4. panta pirmās daļas 21. punktā viena no pašvaldībām noteiktajām autonomajām funkcijām ir nodrošināt atskurbšanas pakalpojumu pieejamību.
Atbilstoši likuma pārejas noteikumu 2. punktam atskurbināšanas pakalpojuma pieejamība pašvaldībām pilnībā jānodrošina, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 9. punktā noteikts: personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, nogādāt iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus, ārstniecības iestādēs vai mājoklī.
Viens no veidiem, kā pašvaldības to īsteno, ir atskurbināšanas telpu izveide savā administratīvajā teritorijā vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana, sadarbojoties ar citām pašvaldībām vai nevalstiskajām organizācijām, norādīts VARAM ziņojumā. Atskurbināšanas pakalpojums pamatā ietver telpu un inventāra nodrošinājumu personas uzturēšanai, kā arī personālu uzraudzīšanai, līdz personas atskurbšanai no alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes.
2023. gada martā atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā ir iesaistījušās 35 pašvaldības, no tām piecas ir izveidojušas atskurbšanas pakalpojuma sniegšanas telpas, savukārt pārējās 30 šo pakalpojumu nodrošina sadarbības ietvaros.
Saskaņā ar VARAM informāciju 2022. gadā atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināja nevalstiskās organizācijas (biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” un “Latvijas Samariešu apvienība” u. c.), komersanti, vairākos novados un pilsētās arī pašvaldības policija. Piemēram, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” ir noslēgti atsevišķi sadarbības līgumi par detoksikācijas palātas maksas pakalpojuma sniegšanu ar Daugavpils valstspilsētas, Augšdaugavas novada, Krāslavas novada, Preiļu novada un Līvānu novada pašvaldību. Katra pašvaldība atsevišķi maksā par savā teritorijā deklarēto iedzīvotāju aprūpi.
Tomēr vairākās pašvaldībās atskurbšanas pakalpojums vēl netiek nodrošināts. Personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, tiek nogādātas ārstniecības iestādēs vai mājoklī. Ārstniecības iestādēs nogādā tikai tās personas, kurām alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, skaidrots ziņojumā.
Kā tas ir praksē? Ja cilvēks ir likumā raksturotajā stāvoklī (pārdzēries, zaudējis orientāciju, neatminas ceļu uz mājām, traucē sabiedrisko kārtību utt.) un tiek izsaukta policija, kur viņu nogādā? Kas šo pakalpojumu apmaksā? Vai dzērājam pašam jāmaksā par viņa “vizināšanu”?
Uz LV portāla vaicāto par atskurbtuves pakalpojumu Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis klāsta: “Policija iespēju robežās nogādā personu dzīvesvietā vai uz atskurbtuves pakalpojuma sniegšanas vietu. Patlaban šī pakalpojuma izmaksas tiek segtas no Valkas novada pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Plānots, ka nākotnē pakalpojuma saņēmējam tiks izsniegts rēķins, lai Valkas novada pašvaldība spētu segt savus izdevumus.
Valkas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” par sociālā pakalpojuma (patversme ar atskurbināšanu) sniegšanu. Pakalpojuma sniegšanas vieta atrodas Cēsīs. Šogad pakalpojums ir sniegts trim personām, tai skaitā vienai personai šis pakalpojums ir nodrošināts astoņas reizes. Ņemot vērā iepriekš minēto pakalpojuma sniegšanas reižu skaitu, Valkas novadā nav atskurbtuves, jo tas ir nepietiekams, lai attaisnotu nepieciešamo finansiālo ieguldījumu un lai pakalpojumu varētu nodrošināt Valkas novadā.”
Saldus novads ir viens no nedaudzajiem, kurā šis pakalpojums vēl netiek nodrošināts. Saldus novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Šteina, izklāstot, kā pašreiz tiek risināta situācija, stāsta, ka personu, kura ir spējīga nosaukt savu dzīvesvietas adresi, pašvaldības policijas darbinieki nogādā tās dzīvesvietā. Gadījumos, kad ir svarīgi novērtēt veselības stāvokli, personu nogādā medicīnas iestādē. Personu alkohola reibumā ir iespējams nogādāt arī atskurbināšanas vietā.
Aizvedot personu alkohola reibumā no publiskas vietas un nogādājot atskurbināšanas vietā, cilvēkam netiek piestādīts rēķins. Administratīvo protokolu sastāda un par soda apmēra noteikšanu lemj tām personām, kuras alkohola reibumā traucē līdzcilvēku mieru.
Atskurbtuves nepieciešamība Saldus novadā ir aktuāla, un jūlijā tika izsludināts iepirkums šī pakalpojuma īstenošanai novadā.
Ziņojumā minēts, ka pašvaldības sadarbojas arī ar kaimiņiem. Madonas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Balvu novada pašvaldību par atskurbināšanas pakalpojumu, kuru nodrošina Balvu pašvaldības policijas telpās. Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Kovtuna stāsta, ka gadījumos, kad tiek izsaukta policija un kad persona, kura alkohola lietošanas rezultātā zaudējusi spēju pārvietoties, orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pati sev, policija pieņem lēmumu personu nogādāt mājās, slimnīcā, vai – galējas nepieciešamības vai bezizejas stāvoklī – persona tiek nogādāta iestādē, kas sniedz atskurbināšanas pakalpojumus. Balvu novada pašvaldības policija informējusi, ka personas no Madonas uz atskurbtuvi Balvos tiek nogādātas reti – tikai gadījumos, ja personai nav dzīvesvietas vai, lai novērstu apdraudējumu apkārtējiem.
Apmaksu par atskurbtuves pakalpojumu sedz Madonas novada pašvaldība atbilstoši līguma nosacījumiem. Personas pēc atskurbtuves pakalpojuma izmantošanas atgriežas dzīvesvietā par saviem līdzekļiem.
Pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiek kompensēti izdevumi, kas radušies iepriekšējā gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumu diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī, par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu piešķirot līdz 15 eiro.
No 2015. līdz 2022. gadam pašvaldībām izmaksāti 2,26 miljoni eiro.
Nereti pašvaldības faktiskie izdevumi par vienu atskurbināšanas telpā ievietoto personu jeb vienu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas reizi būtiski pārsniedz noteikto summu. Galvenokārt šāda situācija ir gadījumos, ja pašvaldība pati ir izveidojusi atskurbšanas pakalpojuma sniegšanas telpas. Piemēram, Jēkabpils novada pašvaldībai 2022. gadā viena persona/reize vidēji izmaksāja 240,45 eiro, Balvu novada pašvaldībai – 190,79 eiro, bet Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 110,93 eiro.
Sniegtais pakalpojums ir atšķirīgs – no patversmes līdz ērtai palātai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā, piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
Arī pakalpojuma izmaksas un aprēķina veids ir dažāds – maksa tiek noteikta par vienu klientu, klienta pavadītajām stundām atskurbināšanas telpā, vai pastāv mēnešmaksa.
Valsts kontrole 2018. gada 22. februāra revīzijas ziņojumā “Kā pašvaldībās tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība” ir norādījusi, ka līdzšinējā atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas finansēšanas prakse – līdzfinansēšana no valsts budžeta līdzekļiem – nav vērtējama kā efektīva, jo nav noteikts atskurbināšanas pakalpojuma normatīvais regulējums, sastāvs un atbildīgās institūcijas; atskurbināšanas pakalpojums pašvaldībās netiek nodrošināts vienādi, tā sniegšanas apjoms un izmaksas dažādās pašvaldībās būtiski atšķiras; pašvaldībām kompensējamais izdevumu apmērs – līdz 15 eiro par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu – nav pamatots ar aprēķiniem.
Valsts kontrole ir ieteikusi: sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), Iekšlietu ministriju (IeM), Tieslietu ministriju (TM), Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) izstrādāt normatīvo regulējumu, nosakot par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu atbildīgās institūcijas un pārtraucot līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
VARAM uzskata –, lai nodrošinātu Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 2. punkta izpildi daļā, ka pašvaldībām pilnībā jānodrošina atskurbināšanas pakalpojuma pieejamība, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, būtu jāparedz papildu finansējums pašvaldības budžetā.
Ievērojot, ka nepieciešamība pēc atskurbināšanas pakalpojuma ir nepastarpināti saistīta ar alkoholisko dzērienu pieejamību tirdzniecības vietās, VARAM priekšlikums ir daļu no akcīzes nodokļa ienākumiem noteikt kā finansējuma avotu atskurbināšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai.
2022. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības bija 258,6 miljoni eiro.
Pēc VARAM aprēķiniem, novirzot 0,12% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholisko dzērienu un alus tirdzniecību pašvaldībām, tas veidotu aptuveni 310 000 eiro (līdzvērtīgi 2022. gadā piešķirtajam finansējumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”). 2022. gadā faktiskās pašvaldību izmaksas bija 1,02 miljoni eiro, kas būtu 0,3% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Informatīvajā ziņojumā ir minēti pat vēsturiski fakti, proti, pirmās neatkarīgās Latvijas valdības vienojās par apjomu, kādā no valsts budžeta līdzekļiem finansēja alkoholisma un žūpības radītās sekas.
Tika nodibināts īpašs “žūpības apkarošanas fonds”, kurā bija šādi valsts līdzekļi:
Tomēr [informatīvā ziņojuma] saskaņošanā VARAM priekšlikums, ka daļa no akcīzes ieņēmumiem no alkoholisko dzērienu tirdzniecības būtu nosakāms kā finansējuma avots atskurbināšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai, nav atbalstīts.
Finanšu ministrija savā atzinumā vērsa uzmanību, ka Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 21. punkts paredz, ka atskurbināšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšana ir noteikta kā pašvaldības autonomā funkcija, savukārt minētā likuma 4. panta ceturtā daļa noteic, ka autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti vispārējos valsts budžeta ieņēmumos, un tie nav tieši novirzāmi kādas konkrētas funkcijas īstenošanai, uzsvērusi FM.
VARAM uzskata, ka no 2024. gada 1. aprīļa jāpārtrauc līdzekļu piešķiršana pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
VARAM likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanā ir iesniegusi prioritārā pasākuma pieteikumu “Atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas izdevumu segšana pašvaldībām”, lai nodrošinātu ikgadēju mērķdotācijas piešķiršanu plānošanas reģioniem, kas paredzētu tā izlietojumu reģionā atbilstoši atskurbināšanas pakalpojuma tīklam, nodrošinot atbalstu pašvaldībām pakalpojuma realizēšanai un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību (2024. gadā – 920 120 eiro, 2025. gadā – 945 590 eiro, 2026. gadā – 971 060 eiro, 2027. gadā un turpmāk ik gadu – 995 524 eiro).
Minētais priekšlikums tiks skatīts, lemjot par valsts budžetu. Lēmums par pieteikuma tālāko virzību ietekmēs –, vai atskurbināšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšana tiks īstenota no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, norāda VARAM.
2020. gadā Latvijā ir bijis augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,1 litrs uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu alkohola patēriņu. Turpretī 2021. gadā šis rādītājs turpināja palielināties, sasniedzot 12,2 litrus, liecina Veselības ministrijas informācija par topošajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Likumprojekts Saeimā 18. maijā tika izskatīts pirmajā lasījumā. Grozījumu mērķis ir samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū; ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvības u. c.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
LPS pārstāve valdības sēdē uzsvēra, ka atskurbtuves pakalpojums pašvaldībām ir jauna funkcija, iepriekš tas bija brīvprātīgi.
Kā akcentēts VARAM ziņojumā, pastāvīga pašvaldību funkcija atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanā Pašvaldību likumā iekļauta ar mērķi novērst risku, ka atskurbināšanas pakalpojums atsevišķās pašvaldībās varētu nebūt pieejams.
Atskurbināšanas pakalpojuma nenodrošināšana rada papildu slogu arī stacionārajām ārstniecības iestādēm jeb slimnīcām, nodrošinot gultas vietas slimnīcā reibuma izgulēšanai personām, kurām faktiski būtu nepieciešams atskurbināšanas pakalpojums.
Kārtējā ziņojuma par atskurbtuvēm saskaņošanā Veselības ministrija iebilda pret tās un ārstniecības personu piesaisti.
VM ieskatā, cilvēka, kurš nonācis atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, aprūpi un pieskatīšanu var veikt ārstniecībā nekvalificēts darbinieks, kurš ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā, neatliekamos gadījumos izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo “nav nepieciešams ārstniecības personāls un reģistrēta ārstniecības iestāde, lai dzīvībai bīstamās situācijās izsauktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, savukārt atskurbināšanas pakalpojumā personas ārstniecība netiek veikta”.
Lai veicinātu vienotu izpratni par atskurbšanas pakalpojuma saturu, kā arī, ņemot vērā līdzšinējo praksi atskurbināšanas pakalpojuma un personu nogādāšanas tā saņemšanai organizēšanā, VARAM, VM, IeM, LPS un Labklājības ministrijai (LM) būtu izvērtējama iespēja kopīgi izstrādāt vadlīnijas atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanai, ziņojumā norādījusi VARAM.
Līdztekus jau minētajiem likumiem atskurbtuves pakalpojumam ir noteiktas arī citas attiecināmās prasības, tostarp Ministru kabineta noteikumi Nr. 570 “Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai”.
