SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
10. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Pašvaldības
1
6
1
6

Pļēgurus vairs nevedīs uz policijas pagaidu turēšanas telpām

Stājas spēkā 10.04.2019.

Policija nevar uzņemties risku nogādāt personu mājoklī, jo pēkšņu veselības problēmu dēļ var iestāties arī letālas sekas.

FOTO: Freepik

Šodien, 10. aprīlī, stājas spēkā grozījumi likumā “Par policiju”. Tajos nostiprinātas policijas darbinieku tiesības nogādāt atskurbtuvē personas, kuras pārmērīgā alkohola reibumā nav spējīgas nokļūt mājās vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev.  Vienlaikus precizētas policijas tiesības izmantot masu informācijas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificētu neatpazīta cilvēka līķi, tostarp katastrofu gadījumos.

īsumā
  • Turpmāk policijas darbiniekam būs tiesības personas, kuras ir stiprā alkohola reibumā un zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties, nogādāt atskurbtuvē, ārstniecības iestādē vai mājoklī.
  • Policija cilvēku mājoklī faktiski var nogādāt tikai gadījumā, ja viņu ir iespējams nodot tuvinieku aprūpē.
  • Policijas iestādēs nav speciāli ierīkotu telpu personu atskurbšanai, un policija nesniedz atskurbšanas pakalpojumus.
  • Personu ievietošanu atskurbšanai policijas iestāžu pagaidu turēšanas telpās gan Latvijas tiesu institūcijās, gan starptautiskā sabiedrībā var novērtēt kā spīdzināšanu vai necilvēcīgu attieksmi pret personu.
  • Latvijas Pašvaldību savienība nenoliedz, ka grozījumu jēga ir pareiza, vienlaikus atzīst, ka, gluži tāpat kā ar policijas telpām, kuras nav atbilstoši iekārtotas personu atskurbšanai, arī ar atskurbtuvēm saistītais jautājums valstī nav atrisināts.
  • LPS uzskata, ka policijas darbiniekam uz notikuma vietu ir jāpieaicina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), jo tikai tā darbinieki tiesīgi dot slēdzienu par personas veselības stāvokli un transportēšanas iespējām.

Līdz šim likuma Par policiju 12. pants noteica, ka policijas darbiniekiem ir tiesības nogādāt personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, ārstniecības iestādēs vai mājoklī, bet, ja tas nav iespējams, – nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām. Minētā likuma 12. panta 9. punkts jaunajā redakcijā paredz, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības minētās personas nogādāt iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus (turpmāk tekstā – atskurbtuvēs), ārstniecības iestādēs vai mājoklī.

Policija nevar uzņemties risku nogādāt dzīvesvietā

Kā norāda Valsts policija (VP), grozījumu likuma “Par policiju” (turpmāk tekstā – grozījumi) 12. pantā mērķis ir juridiski nostiprināt policijas darbinieku tiesības nogādāt personas minētajās situācijās pašvaldību veidotajās atskurbtuvēs. VP vērš uzmanību, ka policija cilvēku mājoklī faktiski var nogādāt tikai gadījumos, ja viņu ir iespējams nodot tuvinieku aprūpē, jo personai, atrodoties stiprā alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibumā, veselības problēmas var rasties arī pēc tās nogādāšanas mājoklī, kā arī ar personu nav iespējams kontaktēties: “Policija nevar uzņemties risku nogādāt personu mājoklī, jo pēkšņu veselības problēmu dēļ var iestāties arī letālas sekas.”

Vienlaikus policijai nav iespēju personu nogādāt mājoklī gadījumos, kad persona ir bez noteiktas dzīvesvietas (bezpajumtnieks) vai ir ārzemnieks, kurš kā tūrists uzturas Latvijā neilgu laika periodu un par kuru nav zināms, kāda vieta uzskatāma par šīs personas mājokli. Turpmāk atbilstoši veiktajiem grozījumiem primāri persona jānogādā atskurbtuvē, kurā personas veselības stāvokli uzraudzīs līdz tās atskurbšanai un nepieciešamības gadījumā sniegs medicīnisko palīdzību.

“Pašreiz policijas darbinieki arī nogādā un var nogādāt atskurbtuvē šādas personas, bet, ņemot vērā, ka ne visas pašvaldības ir izveidojušas atskurbtuves, kā arī pašvaldību izveidotās atskurbtuvēs uzņem tikai attiecīgā novada iedzīvotājus, atskurbināšanas pakalpojums vienlīdzīgi visu novadu iedzīvotājiem nav pieejams,” stāsta VP, norādot, ka ir arī pašvaldības, kuras noslēdz savstarpējus līgumus par šādu pakalpojumu izmantošanu blakus esošajās pašvaldībās.

Miega nodrošināšana pagaidu turēšanas telpā nav iespējama

Grozījumu anotācijā norādīts, ka praksē policijas iestādēs nav speciāli ierīkotu telpu personu atskurbšanai un policija nesniedz atskurbšanas pakalpojumus. Proti, policijas iestādēs ir ierīkotas tikai pagaidu turēšanas telpas. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 735 “Kārtība, kādā personas tiek ievietotas un turētas pagaidu turēšanas vietās, un prasības šādu vietu aprīkošanai” pagaidu turēšanas telpas platībai ir jābūt vismaz 3 m2 un tai jābūt aprīkotai ar solu, kas piestiprināts pie grīdas. VP norāda, ka visbiežāk šis sols ir no metāla.

“Līdz ar to miega nodrošināšana, kas ir efektīvs atskurbšanas veids, policijas pagaidu turēšanas telpās nav iespējama,” skaidrots anotācijā. Proti, cilvēka gulēšana uz metāla sola, vēl jo vairāk uz grīdas, nav pieļaujama. Tāpat anotācijā norādīts, ka personu ievietošanu atskurbšanai policijas iestāžu pagaidu turēšanas telpās gan Latvijas tiesu institūcijās, gan starptautiskā sabiedrībā var novērtēt kā spīdzināšanu vai necilvēcīgu attieksmi pret personu. Turklāt arī likuma “Par policiju” 13. panta pirmā daļa paredz, ka policijas darbiniekiem ir tiesības aizturēt un ievietot pagaidu turēšanas telpās tikai aizturētas personas, turklāt gadījumos, kad aizturēšanai ir tiesisks pamats. Proti, pārmērīga alkohola lietošana vēl nedod pamatu cilvēku aizturēt.

Arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 5. pants paredz ikvienam cilvēkam tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību – nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot Konvencijā noteiktajos gadījumos un nacionālo likumu noteiktā kārtībā. Atbilstoši anotācijā skaidrotajam tāds gadījums jeb atļauta likumīga brīvības atņemšana ir personas ievietošana un turēšana atskurbtuvē.

Atskurbtuvju izveide ir brīvprātīga

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nenoliedz, ka grozījumu jēga būtībā ir pareiza, proti, personas, kuras alkoholisko un citu apreibinošu vielu lietošanas rezultātā atrodas bezpalīdzības stāvoklī, policijai būtu jānogādā atskurbtuvē (vai ārstniecības iestādē, vai mājoklī). Vienlaikus LPS ieskatā, līdzīgi kā ar policijas telpām, kuras nav atbilstoši iekārtotas personu atskurbšanai, arī ar atskurbtuvēm saistītais jautājums valstī nav atrisināts.

Pērnā gada izskaņā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, iesniedzot priekšlikumus šo grozījumu izstrādes laikā atbildīgajai Saeimas komisijai, skaidroja, ka pašvaldības brīvprātīgi realizē atskurbtuvju izveidi. Tāpat viņš norādīja, ka pašvaldības savā starpā slēdz sadarbības līgumus, sniedzot šos pakalpojumus, taču valsts budžeta atbalsts ir nepietiekams, turklāt šajā jomā ļoti ilgstoši nav sakārtoti arī citi problēmjautājumi. “Piemēram: kas ir iestāde, kas var vai drīkst sniegt atskurbināšanas pakalpojumus? Šāda normatīva nav. Kas ir atskurbināšanas pakalpojums, ko tas ietver, kādas prasības? Arī tas nav normatīvos noteikts. Vai atskurbināšanas pakalpojums būs maksas vai bezmaksas? Kas segs izdevumus?” turpina G. Kaminskis.

LPS kā piemēru min Rojas pašvaldības policijas darbiniekus, kas, noslēdzot līgumus par pakalpojumu samaksu, apreibušās personas atskurbināšanai var vest uz Rīgu, Jelgavu vai Liepāju. Taču tādā gadījumā pēc personas atskurbšanas pašvaldības policijai jābrauc šīm personām pakaļ un jānogādā atpakaļ Rojā. Tie ir nesamērīgi resursi. Lai arī LPS uz visiem šiem problēmjautājumiem vērsa uzmanību šo grozījumu izskatīšanas gaitā, kā arī iesniedza priekšlikumu noteikt pārejas periodu atskurbtuvju izveidei un finansēšanai, kā arī normatīvās bāzes sakārtošanai, tos tomēr neatbalstīja.

Būtiskākais aspekts – personas veselība

Grozījumu anotācijā norādīts, ka šīs izmaiņas neuzliek par pienākumu pašvaldībām veidot atskurbtuves, bet precizē policijas darbinieka tiesības personu attiecīgajos gadījumos nogādāt atskurbtuvē, ārstniecības iestādē vai mājoklī. Lai arī visi policijas darbinieki apguvuši pirmās palīdzības sniegšanu, var un prot to sniegt, viņiem nedrīkst uzlikt medicīnas darbinieka pienākumu izvērtēt personas veselības stāvokli, uzskata LPS. Savienības ieskatā tas, ka cilvēks ir pakritis, lai arī alkohola reibuma stāvoklī, vēl nenozīmē, ka tas saistīts ar reibumu, proti, arī pakrītot var gūt tādu ievainojumu, kas apdraud personas veselību vai pat dzīvību.

Kā uzskata LPS, policijas darbiniekam uz notikuma vietu ir jāpieaicina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), jo tikai tā darbinieki kā speciālisti tiesīgi dot slēdzienu par personas veselības stāvokli un transportēšanas iespējām, lai apreibušo personu nogādātu ārstniecības iestādē, mājoklī vai atskurbtuvē. Līdz ar to LPS bija arī pret šobrīd noteikto secību vietu uzskaitījumam, uz kurām nogādājamas apreibušās personas, – atskurbtuve, ārstniecības iestāde, mājoklis. Savienības ieskatā ne velti tieši ārstniecības iestāde līdz šim likumā bija minēta kā pirmā.

Iekšlietu ministrija (IeM) skaidro, ka izmaiņas likumā veiktas tikai tāpēc, lai noteiktu policijas darbinieku tiesības, savukārt vietu uzskaitījumam nav nozīmes. Katra situācija tiek vērtēta individuāli. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka personas veselības stāvokļa konstatēšanai uz notikuma vietu jāizsauc NMPD, savukārt, ja dienests konstatēs, ka personai nav nepieciešama medicīniskā palīdzība un tā nav jānogādā ārstniecības iestādē, policijas darbinieki personu nogādās atskurbtuvē, jo viens no atskurbtuvju darbības būtiskākajiem aspektiem ir saistīts ar personas veselības stāvokļa novērtēšanu un personas uzraudzību atskurbšanas procesā, vai mājoklī.

Bez maksas var izmantot ne tikai valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus

Līdz šim likumā “Par policiju” bija noteikts, ka policijai ir tiesības bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī veiktu likumpārkāpumu profilaksi. Jaunajā redakcijā šā likuma 12. panta 28. punkts paredz, ka policijai ir tiesības bez atlīdzības izmantot sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, pašvaldību tīmekļvietnes, kā arī valsts iestāžu un pašvaldību kontus sociālajos medijos, lai veiktu ne tikai likumpārkāpumu profilaksi, noskaidrotu likumpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, bet arī noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai lai identificētu neatpazīta cilvēka līķi, t.sk. katastrofu gadījumos.

Kā skaidro VP, lai pēc iespējas ātrāk atrastu bez vēsts pazudušu personu, noskaidrotu neatpazīta cilvēka personību vai identificētu līķi, informācijai jābūt publiskotai operatīvi. Līdz šim VP praksē pirms personas datu publiskošanas, piemēram, par bez vēsts pazudušu personu, no cietušā radinieka bija jāsaņem rakstveida atļauja personas datu publiskošanai VP tīmekļvietnē un atkarībā no tā aktualitātes, kā arī mērķa – sociālajos tīklos (tikai par bez vēsts pazudušajiem).

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU