Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
UZMANĪBU! grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku, tā aprēķinā no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecībai garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemērojot koeficientu 3. Plašāk >> Atbalsts mājsaimniecībām apkures sezonas izdevumu daļējai kompensācijai nostiprināts likumā.
Pieaugot gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem, papildu atbalsts ikdienas rēķinu apmaksai var būt nepieciešams arī tām mājsaimniecībām, kurām sociālo dienestu atbalsts līdz šim nav bijis vajadzīgs.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Pašvaldībām mājokļa pabalsta piešķiršanai pērn noteica vienotus kritērijus, šogad tiek ieviesti jauni nosacījumi, lai pabalstu varētu saņemt ne tikai iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, bet arī tās mājsaimniecības, kuru ienākumi arī ir par mazu, lai tiktu galā ar pašreiz strauji pieaugošajiem maksājumiem. Mājokļa pabalsts ir pašvaldības maksājums, šajā cenu bardzības periodā naudu tam piešķirs arī valsts. Lai saņemtu palīdzību, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. pantā ir noteikti sociālās palīdzības pabalsti, kurus pašvaldība izmaksā no sava budžeta. No tiem divi ir pamatpabalsti:
Likums noteic, kādus izdevumus ņem vērā mājokļa pabalsta aprēķinam:
Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 3. pielikumā.
Pērn tika noteikts jauns GMI slieksnis, un tas ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro – nākamajām personām.
Ja mājsaimniecībā ir vairāki cilvēki, GMI sliekšņu summu veido 109 eiro pirmajai personai un 76 eiro katrai nākamajai.
Piemēram, mājsaimniecībā ir divi cilvēki – GMI sliekšņu summa ir 185 eiro (109 eiro pirmajai personai + 76 eiro otrajai personai).
Piemēram, mājsaimniecībā ir pieci cilvēki – GMI sliekšņu summa ir 413 eiro (109 eiro pirmajai personai + 304 eiro pārējām četrām personām, 76 eiro katrai).
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. GMI sliekšņu summas tiek izmantotas mājokļa pabalsta aprēķina formulā. Pabalsts = (GMI1 + GMI2 x N) + K (izdevumi par mājokli) - I (ienākumi).
Piemērs: mājsaimniecībā ir 4 cilvēki, ienākumi tikai vienam strādājošajam – 600 eiro mēnesī. Izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem – 400 eiro. GMI sliekšņu summa šai mājsaimniecībai ir 337 eiro (109 eiro + 228 eiro(76 eiro x 3cilvēki)).
Mājokļa pabalsts: 137 eiro = 337 eiro + 400 eiro - 600 eiro.
Pašvaldības var noteikt koeficientus, kas palielina minimālo ienākumu slieksni. Pašvaldības tādas grupas ir paredzējušas saistošajos noteikumos. Tās ir dažādas, taču galvenā pazīme – tie ir sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji, piemēram, vientuļi pensionāri, mājsaimniecības, kurās ir bērns vai vairāki bērni, vai bērns ar invaliditāti. Koeficienti katrā no gadījumiem atšķiras, ir 1,2; 1,35; 1,5; 2 un citi.
Piemērojot koeficientu, attiecīgās mājsaimniecības GMI sliekšņu summa palielinās, līdz ar to mājokļa pabalstu var saņemt vairāk iedzīvotāju. Ja mājsaimniecībai ir piemērojams GMI sliekšņu koeficients, arī mājokļa pabalsts ir lielāks.
Piemērs: mājsaimniecībā 4 cilvēki – 2 pieaugušie un 2 bērni. Ienākumi tikai vienam strādājošajam – 600 eiro mēnesī. Izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem – 400 eiro. Pašvaldība mājsaimniecībām ar bērniem ir noteikusi GMI sliekšņu koeficientu – 1,5. GMI sliekšņu summa šai mājsaimniecībai ir 505,50 eiro =1,5 x (109 eiro + 76 eiro x 3 cilvēki).
Mājokļa pabalsts: 305,50 eiro = 505,50 eiro + 400 eiro - 600 eiro.
Piemērs (piemērojams koeficients 2): mājsaimniecībā ir 2 pensionāri. Pensijas kopā veido 600 eiro. Izdevumi par dzīvokli, elektrību, internetu ir 380 eiro.
Mājokļa pabalsts: 150 eiro = 2x (109 + 76) + 380 - 600.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77. pantā ar grozījumiem tika noteikts, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. maijam pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalstu, GMI sliekšņu summai diviem mājsaimniecību veidiem piemēro:
Likuma grozījumi ir pieņemti pirms gadu mijas, dažas pašvaldības jau ir precizējušas mājokļa pabalsta noteikumus, iekļaujot šos koeficientus. Taču, pat ja saistošajos noteikumos šādi koeficienti šīm mājsaimniecībām nav paredzēti, tie tik un tā pašvaldībai ir jāņem vērā.
Kā skaidro Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā referente Inese Veinberga, likumā noteiktajiem mājsaimniecību veidiem ir jāpiemēro šie koeficienti, jo likumam ir augstāks spēks nekā saistošajiem noteikumiem. Ja pašvaldība nav noteikusi šīm mērķa grupām lielāku koeficientu, piemēram, koeficientu 3, vai arī ir noteikusi identisku koeficientu, kāds tagad ir likumā, vai zemāku, tad šīm mājsaimniecībām mājokļa pabalsta aprēķinā jāpiemēro likumā noteiktais koeficients – 2,5 vai 2.
Rīgas pašvaldības informācijā par mājokļa pabalstu galvaspilsētā deklarētajiem rīdziniekiem jau ir norādīts, kurām mājsaimniecībām no 1. janvāra līdz 31. maijam GMI sliekšņu summai piemēro koeficientus:
Piemēram, vientuļam pensionāram, kuram pensija ir 300 eiro un komunālo maksājumu summa ir 150 eiro, mājokļa pabalsts būs 2,5 x 109 + 150 - 300 = 122,5 eiro.
Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice apstiprina: “Jā, pamatojums piemērot GMI sliekšņu summai koeficientu, aprēķinot mājokļa pabalstu, ir Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77. panta pirmajā daļā noteiktais. Rīgas valstspilsētas saistošajos noteikumos nav veikti grozījumi, kas attiektos uz šo normu. Ja valstī tiks pagarināts periods koeficienta piemērošanai, tas tiks ņemts vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu arī Rīgas pašvaldībā.”
Arī Ludzas novadā no janvāra šīm mērķgrupām tiek piemēroti koeficienti 2,5 un 2, pastāstīja Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova.
Uz vaicāto, vai par atsevišķi dzīvojošu pensijas vecuma personu vai atsevišķi dzīvojošu personu ar invaliditāti uzskata arī tos cilvēkus, kuriem ir apgādnieki, bērni, L. Gorbunova-Kozlova skaidro: “Ja mājsaimniecībā dzīvo tikai pensijas vecuma persona/-as vai persona/-as ar invaliditāti, kaut arī viņiem ir apgādnieki, bet tie nedzīvo kopā ar saviem vecākiem, tad mājsaimniecība atbilst atbalsta saņemšanas mērķgrupai, tikai jāizvērtē mājsaimniecības materiālais stāvoklis, vai tas ir atbilstošs MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem.”
Šāda pieeja ir arī Rīgā. Kā paskaidro L. Brice: “Likumā ir noteiktas divas mērķa grupas – GMI sliekšņu summai koeficientus piemēro atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti un mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, līdz ar to personas uz atbalstu var pretendēt neatkarīgi no tā, vai viņām ir/nav apgādnieku.”
Arī Olaines novadā ar šī gada 1. janvāri tiek piemēroti Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie koeficienti (2,5 un 2) divām grupām (atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai un atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti), pastāstīja novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina. Savukārt saskaņā ar 2021. gada 24. februāra Olaines novada domes saistošajiem noteikumiem “Par sociālo palīdzību trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām Olaines novadā” mājsaimniecībai ar bērnu/-iem tiek piemērots koeficients 2.0.
Grūtības šoziem nomaksāt rēķinus ir daudzām mājsaimniecībām, arī tiem cilvēkiem, kuri nekad nav vērsušies savas pašvaldības sociālajā dienestā pēc palīdzības. Par konkrēto kārtību jāuzzina savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Ja cilvēks iepriekš nekad neko nav lūdzis sociālajam dienestam, tagad, kad situācija liek interesēties par mājokļa pabalstu, vai ir nepieciešams iesniegt iztikas līdzekļu deklarāciju?
“Jā, lai Sociālais dienests varētu izvērtēt mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību tiesībām saņemt sociālo palīdzību, piemēram, mājokļa pabalstu, ir jāiesniedz iesniegums un jāaizpilda Iztikas līdzekļu deklarācija,” norāda L. Brice.
Piemēram, Rīgas pašvaldība portālā latvija.lv ir izveidojusi e-pakalpojumu “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”, kur attālināti var aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju.
Ja Rīgas iedzīvotājam nav datora un nav iespējas aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju elektroniski, joprojām ir iespēja doties uz Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru, paņemt veidlapas un aizpildīt šo deklarāciju mājās. Iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, un kurā norādīts pabalsta mērķis, sniegts izklāsts par mājsaimniecības sociālo situāciju u. c. nozīmīga informācija lēmuma pieņemšanai, iedzīvotāji aicināti iesniegt attālināti: to ievietojot dokumentu kastē, kas atrodas pie katras no 11 Rīgas Sociālā dienesta klientu pieņemšanas vietām Rīgā; parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pasta adresi: soc@riga.lv.
Mājokļa pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Rīgas Sociālā dienesta lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu.
2021. gada decembrī Rīgā mājokļu pabalstu saņēma 4881 persona, kas ir par 1% vairāk nekā 2021. gada novembrī.
Nepieciešamie dokumenti iesniegšanai sociālajā dienestā uzskaitīti MK noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”.
Ludzas novada saistošie noteikumi paredz, ka mājokļa pabalsts tiek aprēķināts reizi ceturksnī uz iepriekšējā mēneša rēķina pamata. Pabalsts tiek pārskaitīts pakalpojuma sniedzējam vai izmaksāts mājsaimniecībai pēc maksājuma kvīts iesniegšanas sociālajā dienestā.
Pabalsts tiek pārskaitīts katru mēnesi, taču tas tiek piešķirts uz periodu – darbspējīgām personām uz trim mēnešiem, bet, ja mājsaimniecībā nav personu darbspējas vecumā, uz sešiem mēnešiem, paskaidro L. Gorbunova-Kozlova.
Vaicāta par tiem, kuri līdz šim nav lūguši palīdzību, sociālā dienesta vadītāja piebilst: “Protams, ja cilvēks ir nonācis sarežģītā dzīves situācijā, nespēj apmierināt savas pamatvajadzības, tad ir jāizmanto savas tiesības un jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai saņemtu palīdzību.”
Olaines novadā pabalsts tiek aprēķināts un piešķirts ar to mēnesi, kad klients ir iesniedzis iesniegumu un ar mājokļa izdevumiem saistītos apmaksas dokumentus (kvītis, rēķinus). Pabalstu izmaksā katru mēnesi uz mājsaimniecības statusa (trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss) periodu (statusu piešķir – darbspējīgām personām uz 3 mēnešiem, pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti uz 6 mēnešiem).
“Šobrīd Olaines sociālajā dienestā pārsvarā vēršas esošie klienti,” situāciju raksturo N. Tropkina. “Lielas grūtības sagādā jaunā mājokļa pabalsta aprēķina kārtības izskaidrošana, klienti pārsvarā ir gados veci cilvēki, un bieži vien vairākas reizes tiek sniegtas konsultācijas par iesniedzamajiem dokumentiem un aprēķina metodiku gan klātienē, gan telefoniski.”
LV portāls jau rakstīja, ka valdībā ir panākta vienošanās par jauniem atbalsta veidiem, tostarp ir atbalstīti priekšlikumi arī korekcijām mājokļa pabalsta noteikšanai, – GMI sliekšņu koeficientus atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti piemērot līdz gada beigām (ne tikai apkures sezonā). LM pārstāve I. Veinberga informēja, ka valdībā ir iesniegti arī citi priekšlikumi.
