Mājokļa pabalsta aprēķinam noteikts GMI koeficients 3. Ko tas nozīmē mājsaimniecībai?

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktais garantētais minimālais ienākums (GMI) ir 109 eiro pirmajai (vai vienīgajai) personai mājsaimniecībā un 76 eiro – pārējām personām. Šo rādītāju izmanto mājokļa pabalsta aprēķinam.

Straujās inflācijas dēļ, lai palīdzētu mazāk pārtikušajiem, iepriekšējā apkures sezonā jau tika paaugstināti ienākumu sliekšņi (visiem ar koeficientu 1,5, vientuļiem pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti – 2 un 2,5), lai pēc rēķinu par mājokli samaksas cilvēku rīcībā paliktu nauda arī citām dienišķajām vajadzībām.

Tagad ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikts: “Aprēķinot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam mājsaimniecībai garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientu 3.”

Mājokļa pabalsta aprēķinam GMI sliekšņu summai paaugstinātais koeficients 3 nozīmē, ka pirmajai (vienīgajai) personai mājsaimniecībā tas ir 327 eiro (109 x 3), nākamajām – 228 eiro (76 x 3).

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību un iespējas saņemt mājokļa pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, tiks piemērots koeficients 3. No 1. oktobra vēršoties sociālajā dienestā ar iesniegumu mājokļa pabalsta piešķiršanai, persona uzrādīs un sociālais dienests aprēķinās mājokļa pabalstu atbilstoši par septembrī saņemtajiem rēķiniem, likuma normas piemērošana paskaidrota Labklājības ministrijas (LM) informācijā.

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā 2022./2023. gada apkures sezonai ir paredzēts arī daļēji kompensēt izdevumus mājsaimniecībām par apkurē izmantoto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketēm, koksnes granulām un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu.

Uzzini vairāk >>

Atbalsts mājsaimniecībām apkures sezonas izdevumu daļējai kompensācijai nostiprināts likumā

Mājokļa pabalsts un atbalsts apkures sezonas izdevumu kompensācijai – kāda atšķirība

Mājokļa pabalsts un atbalsts apkures nodrošināšanai, kurināmā iegādei ir divas dažādas un savstarpēji nošķiramas lietas.

Apkures izdevumus pārmērīgā cenu pieauguma dēļ daļēji kompensē gandrīz visiem, gan centralizēti piemērojot kompensāciju, gan apmaksājot daļu izdevumu par kurināmā iegādi. Šī valsts atbalsta saņemšanai netiks vērtēti mājsaimniecības ienākumi un materiālais stāvoklis.
Mājokļa pabalstam tiek vērtēti mājsaimniecības ienākumi un materiālais stāvoklis, taču tā piešķiršanai un apmēra aprēķinam nav nepieciešams trūcīgā vai maznodrošinātā statuss.

Vai mājokļa pabalsta saņemšanai ir jāiesniedz iztikas līdzekļu deklarācija

Mājokļa pabalsts ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzētais viens no diviem pamata pabalstiem, kuru saviem iedzīvotājiem maksā pašvaldība. Tas ir jau sen iestrādāts likumā (sākotnēji – dzīvokļa pabalsts), un, piešķirot šo pabalstu, tiek vērtēti mājsaimniecības ienākumi. Tāpēc ir jāiesniedz iztikas līdzekļu deklarācija ar prasīto informāciju atbilstoši MK noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” (2. pielikums).

Mājokļa pabalstu piešķir, izvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli.

Ienākumi tiek iekļauti aprēķinā, bet materiālais stāvoklis (īpašumi, uzkrājumi) tiek vērtēts atbilstoši trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusa noteikumiem. Tas nozīmē, ka pēc ienākumu līmeņa mājsaimniecība var neatbilst trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusam, taču materiālajam stāvoklim ir jāatbilst likumā noteiktajiem normatīviem, informācijā iedzīvotājiem par mājokļa pabalstu paskaidrots Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības mājaslapā.

Jānoskaidro dzīvesvietas pašvaldības noteikumi

Arī vairākas citas pašvaldības ir publicējušas aktualitāti par mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumiem oktobrī. Pašvaldība tos paskaidro detalizētāk, tāpēc iedzīvotājiem ieteicams iepazīties ar savas pašvaldības saistošajiem noteikumiem un informāciju.

Piemēram, Rīgas Labklājības departamenta informācijā par paplašinātām iespējām saņemt pabalstu mājokļa izdevumu segšanai uzskaitīts, kādas mājsaimniecības var pretendēt uz mājokļa pabalstu:

mājsaimniecības locekļi deklarējušies Rīgā un dzīvo deklarētajā adresē;
mājsaimniecības uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
pēc rēķinu nomaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro katrai nākamajai personai.

Labklājības departaments arī vērš uzmanību Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktā uzskaitītajam, kas netiek uzskatīts par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, nosakot tiesības saņemt mājokļa pabalstu.

Mājokļa pabalstam izdevumi ir normēti

Mājokļa pabalsta izdevumos iekļauj maksājumus par īri, apsaimniekošanu, auksto un karsto ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, kanalizāciju, asenizācijas pakalpojumiem, ūdens skaitītāju uzstādīšanu vai pārbaudi, telekomunikāciju pakalpojumiem, internetu. Izdevumu minimālās normas ir noteiktas jau minētajos MK noteikumos Nr. 809 (3. pielikumā).

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā ar grozījumiem atsevišķas izdevumu minimālās normas ir palielinātas:

mājokļa pabalsta apmēru mājoklim, kur apkuri nodrošina ar cieto kurināmo, aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 eiro par mājokļa kvadrātmetru (iepriekš – 6 eiro);
mājokļa pabalsta apmēru mājoklim, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 eiro par mājokļa kvadrātmetru (iepriekš – 0,95 eiro).

Kāds būs mājokļa pabalsta apmērs?

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 809 “Par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” mājokļa pabalstu rēķina pēc formulas, kurā tagad (uz likumā noteikto periodu) tiek ievietots koeficients 3.

Mājokļa pabalsts = GMI sliekšņu summa mājsaimniecībai (pirmajai personai 327 eiro + 228 eiro katrai nākamajai) + izdevumi mājoklim – mājsaimniecības kopējie ienākumi.

Formula: Pmaj = (GMI 1 + GMI 2 x N) + K – I.

Formulas atšifrējums:

Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI 1 + GMI 2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai;
GMI 1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā – 327 eiro;
GMI 2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis otrajai un nākamajām personām mājsaimniecībā – 228 eiro;
N – mājsaimniecības locekļu skaits, izņemot pirmo personu mājsaimniecībā;
K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot MK noteikumu Nr. 809 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru).

Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz arī piemērus, lai cilvēki varētu saprast, kā aprēķina pabalstu, kāpēc tā apmērs ir atšķirīgs, kāpēc pabalsts var arī nepienākties. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, un daļa jāsamaksā mājsaimniecībai.

Rīgas Labklājības departamenta piemēri

1. piemērs – vientuļš pensionārs

Vientuļam pensionāram, kuram pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro. Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs – ģimene ar diviem bērniem

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, kopējie ienākumi ir 1300 eiro, komunālie maksājumi – 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro. Mājokļa pabalsts būs 327 + 3 x 228 + 450 – 1300 = 161 eiro.

3. piemērs – pabalsts nepienākas

Vientuļam ierēdnim alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto. Mājokļa pabalsts būs 327 + 300 – 800 = – 173 eiro. Tas nozīmē, ka pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par GMI slieksni un pabalsts nepienākas.

Rēzeknes Sociālā dienesta piemēri

4. piemērs – sociālais dienests segs visus izdevumus par mājokli

Ģimenes locekļi – māte, tēvs un divi bērni. Māte un tēvs strādā, saņem minimālo algu 500 eiro. Komunālo maksājumu kopsumma par mēnesi ir 400 eiro (apkure, elektrība, apsaimniekošana, ūdens, telefons, internets u. c. maksājumi pēc noteiktajiem normatīviem). Mājokļa pabalsta aprēķins: Pmaj = GMI (109 + 76 + 76 +76) x koeficients 3 + 400 – ienākumi 1000 = 337 x 3 + 400 – 1000 = 411 eiro (rezultāts pārsniedz komunālo maksājumu kopsummu jeb sociālais dienests segs visus izdevumus par mājokli).

5. piemērs – pensija 380 eiro

Pensionāre, dzīvo viena vienistabas dzīvoklī, ienākumi – pensija 380 eiro. Rēķinu kopsumma par esošo mēnesi ir 250 eiro. Mājokļa pabalsta aprēķins: Pmaj = GMI 109 x koeficients 3 + 250 – ienākumi 380 = 327 + 250 – 380 = 197 eiro (rezultāts nepārsniedz komunālo maksājumu kopsummu, no 250 eiro sociālais dienests segs 197 eiro).

Tātad katrs pats var ielikt formulā savas mājsaimniecības (vienas personas vai vairāku personu) rādītājus, lai pārliecinātos, vai varētu būt tiesības uz mājokļa pabalstu. Protams, iegaumējot likumā noteiktos ierobežojumus šī pabalsta saņemšanai (pieder vairāki īpašumi, ir lieli naudas uzkrājumi).

Piemērs – vientuļš pensionārs

Pensionāra, kurš dzīvo atsevišķi, ienākums ir pensija 350 eiro. Izdevumi par dzīvokli – 210 eiro. Mājokļa pabalsts: 327 eiro + 210 – 350 = 187 eiro.

Piemērs – ģimene dzīvo kopā ar vecmāmiņu

Mājsaimniecībā ir pieci cilvēki, strādājošs tētis, kura ienākumi ir 900 eiro, nestrādājoša māmiņa, trīs bērni, vecmāmiņa, kuras pensija ir 400 eiro. Izdevumi par dzīvokli – 450 eiro. Mājokļa pabalsts: 327 eiro + 4 x 228 eiro + 450 eiro – 1300 eiro = 389 eiro.

Piemērs – vientuļais vecāks (alga 800 eiro) ar 2 bērniem

Mājsaimniecībā ir viens strādājošs pieaugušais, kura alga ir 800 eiro, un 2 bērni. Izdevumi par dzīvokli, internetu un telefonu (atbilstoši minimālajām normām) – 400 eiro. Mājokļa pabalsts: 327 eiro + 2 x 228 eiro + 400 eiro – 800 eiro = 383 eiro.

Piemērs – vientuļais vecāks (alga 1200 eiro) ar 2 bērniem

Mājsaimniecībā ir viens strādājošs pieaugušais, kura alga ir 1200 eiro, un 2 bērni. Izdevumi par dzīvokli, internetu un telefonu (atbilstoši minimālajām normām) – 520 eiro. Mājokļa pabalsts: 327 eiro + 2 x 228 eiro + 520 – 1200 eiro = 103 eiro.

Vai oktobrī jāiesniedz deklarācija mājokļa pabalstam

Saskaņā ar likumu mājsaimniecības pārstāvis var lūgt mājokļa pabalstu oktobrī, iesniedzot septembra rēķinu. Kā sociālais dienests oktobrī noteiks, vai mājsaimniecībai ir tiesības uz mājokļa pabalstu par septembri? Vai sociālajam dienestam ir jāzina mājsaimniecības ienākumi septembrī? Vai mājokļa pabalsta aprēķinam ņem vērā ienākumus katrā mēnesī vai vidējos ienākumus par trim mēnešiem (iztikas līdzekļu deklarācija jāiesniedz par trim mēnešiem)?

Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare skaidro: “Lai aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju trim vai sešiem mēnešiem uz priekšu, jāiesniedz ziņas, kas apliecina ienākumus par trim iepriekšējiem mēnešiem, no kuriem izrēķina vidējos ienākumus mēnesī. Oktobrī būs jāiesniedz tādi izdevumus apliecinoši dokumenti, kuri jāapmaksā oktobrī. Uz vienas bāzes aprēķināts mājokļa pabalsts tiks attiecināts trīs vai sešus mēnešus uz priekšu. Deklarācijas spēkā esamības periodā personai ir tiesības iesniegt (reizi mēnesī) jaunus dokumentus, kuri apliecina izdevumus, vai lūgt sociālo dienestu veikt pārrēķinu pēc apkures sezonas beigām.”

Rīgas Labklājības departaments ir norādījis, ka tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1. oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikts: “Pašvaldības sociālais dienests laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu. Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts iesniegums.”

Vai septembrī izmaksātā indeksētā pensija “atņems” pabalstu

Sarūgtinājumu jautājumos e-konsultācijās LV portālam ir pauduši pensionāri, kuriem vienīgais ienākums – pensija – ir būtiski palielinājusies, kā rezultātā viņiem var tikt “atņemts” pabalsts. Vai septembrī indeksācijas dēļ saņemtās pensijas palielinājums jāattiecina arī uz augustu, vai arī augusta un septembra pensijas pārrēķins tiek ieskaitīts kā septembra ienākums, t. i., tad, kad izmaksāts?

Daudziem pensionāriem aktuālo situāciju paskaidro M. Pavasare: “Puse no indeksācijā saņemtā pensijas pielikuma jāattiecina uz augustu, puse – uz septembri. Taču sociālās palīdzības pamata pabalsti nav jāpārrēķina ar atpakaļejošu datumu.

Savukārt mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķinās pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tas ir paredzēts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.”

Avots: Labklājības ministrija.

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumi – jautājumi un Labklājības ministrijas atbildes

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, tiks piemērots koeficients 3. Ko tas nozīmē?

Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tai skaitā pārtikas iegādei, un kvalificēties mājokļa pabalstam. Šī aprēķina koeficienta palielināšana dos iespēju saņemt pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.

Vienkāršāk sakot, mājokļa pabalstu savā pašvaldībā varēs saņemt arī tie, kuri līdz šim to nevarēja, jo viņu ienākumi bija lielāki, nekā tas bija noteikts. Koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Kā šo pabalstu varēs saņemt?

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, personai jāvēršas ar iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas, savas pašvaldības sociālajā dienestā, kur pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski tiks sagatavota iztikas līdzekļu deklarācija, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmā esošos datus.

Lai izvērtētu trīs iepriekšējo mēnešu ienākumus un uzkrājumus, iesniegumam jāpievieno visu pilngadīgo mājsaimniecības locekļu bankas kontu izdrukas un darbspējīgām personām informācija par neto ienākumiem no darba devēja vai saimnieciskās darbības par 3 pēdējiem mēnešiem, kā arī jāuzrāda visi ar mājokli saistīto izdevumu rēķini (tai skaitā telefona un interneta rēķini) par vienu mēnesi. Piemēram, vēršoties sociālajā dienestā oktobrī, jāiesniedz visi rēķini, kas bija jāapmaksā septembrī (tie var būt apmaksāti). Tiks aprēķināts mājokļa pabalsts turpmākajiem trim vai sešiem mēnešiem, ņemot vērā mājsaimniecības sastāvu.

Periodā, kad ir spēkā iztikas līdzekļu deklarācija, persona var iesniegt izdevumus par mājokli apliecinošus dokumentus, ja tie būtiski palielinās, un sociālais dienests pārrēķinās mājokļa pabalsta apmēru spēkā esošās iztikas līdzekļu deklarācijas periodā. Taču, ja sociālais dienests būs ļoti noslogots, mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķinās pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Protams, pašvaldībā, kura izmaksās pabalstus, tas būs liels finansiālais slogs, tāpēc svarīgi uzsvērt, ka likums paredz, ka tiek saglabāts valsts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Ja laikā līdz 30. aprīlim personai palielinās ienākumi, vai tā zaudēs šo pabalstu?

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Materiālo situāciju izvērtē un pamata sociālās palīdzības pabalstus (GMI un mājokļa pabalstu):

piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šī panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;
var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz noteiktos sliekšņus, bet ir konstatējama neatbilstība kādam no normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu apmēru, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija.

Vai ir paredzēts kāds īpašs atbalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām?

Jā, no šīgada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam šiem cilvēkiem tiks nodrošināts īpašs pabalsts 30 eiro apmērā, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Pabalsts 20 eiro mēnesī paredzēts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī, bet pabalsts 10 eiro mēnesī –, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī. Gadījumā, ja vecuma pensijas apmērs ir, piemēram, 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksā valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošām personām, kuras ir Latvijas piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējas.

Kas var pretendēt uz šo pabalstu?

Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošām personām, kurām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam ir Latvijas Republikā piešķirtas vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtas pensijas, speciālās valsts pensijas, izdienas pensijas tiem, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsts pienāksies arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējiem un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

Vai šīm personām kaut kur būs jāvēršas ar iesniegumu, vai arī pabalsts tiks piešķirts automātiski, līdz ar pensiju, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru tās saņem?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstu izmaksās bez iesnieguma personām, kuras saņem VSAA administrētos pakalpojumus. Iesniegums būs jāiesniedz, ja persona ar invaliditāti ir Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmēja. Tad personai iesniegums par pabalsta piešķiršanu jāiesniedz Aizsardzības ministrijā. Pabalsta izmaksa tiks uzsākta 2022. gada novembrī, to bez maksas piegādājot saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitot uz Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā valsts pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.