Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
14. janvārī stājas spēkā grozījumi ēku būvnoteikumos, kuru mērķis ir vienkāršot ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošanu, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, kā arī mazināt administratīvo slogu un izmaksas.
Lai vieglāk uztvertu šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” lietoto terminoloģiju (sezonas ēka, vienkāršota atjaunošana, vienkāršota pārbūve, darbu organizēšanas shēma, ģenerālplāns u. c.), grozījumi papildināti ar vairākām definīcijām.
Līdz ar grozījumiem turpmāk ēku būvniecības procesu varēs ierosināt ar paskaidrojuma rakstu vai būvniecības iesniegumu, atsakoties no apliecinājuma kartes un samazinot būvniecības ieceres ierosināšanas iesniegumus, skaidro Ekonomikas ministrija.
Jau līdz šim “Ēku noteikumu” 7. punktā bija noteikti gadījumi, kad nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, un šāds regulējums tiek saglabāts arī turpmāk, piemēram, interjera projektiem, pirmās grupas ēku atjaunošanai, ēkas lieveņa, ārējo kāpņu un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, logu un ārduvju atjaunošanai vai nomaiņai, lodžiju aizstiklošanai, fasādes un jumta krāsošanai, pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas (sezonas) bez pamatiem jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, norādīts likumprojekta anotācijā.
Taču turpmāk ar paskaidrojuma rakstu varēs ierosināt arī otrās un trešās grupas ēkas atjaunošanu (iepriekš bija nepieciešama ēkas fasādes apliecinājuma karte un būvatļauja) un nojaukšanu. Ēkas atjaunošana ietver veicamos būvdarbus gan ēkas fasādē (kas iepriekš bija ietverti ēkas fasādes apliecinājuma kartē), gan pašā ēkā vai tās daļā. Trešās grupas ēkas nojaukšanu ar paskaidrojuma rakstu (iepriekš bija nepieciešama būvatļauja) varēs ierosināt, neatkarīgi no tā, vai ārējie inženiertīkli ir vai nav atslēgti, līdzīgi, kā to šobrīd paredz otrās grupas ēkas nojaukšana.
Pārskatot ēku būvniecības procesu un ievērojot būvvaldei noteikto kompetenci, noteikumos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību. Tā būtu piemērojama vairākos gadījumos, kad nav nepieciešama institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami, pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātu dokumentāciju vai atsevišķos gadījumos – paša būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentāciju. Piemēram, pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana, palīgēkas, kas atbilst mazēkai, jauna būvniecība vai novietošana ārpus pilsētas savā privātajā teritorijā.
Savukārt saskaņošanas procedūra – vienkāršota pārbūve – ir piemērojama gadījumā, kad nepieciešams veikt nelielas izmaiņas otrās vai trešās grupas ēkā vai tās daļā, piemēram, telpu grupas pielāgošana jaunajam lietošanas veidam, kas paredz nepieciešamību izbūvēt jaunu durvju ailu nesošā konstrukcijā (sienā vai fasādē). Tādā gadījumā to varētu veikt atvieglotā kārtībā ar paskaidrojuma rakstu, tādējādi panākot ātrāku saskaņošanu, kas samazina nepieciešamo laiku un izmaksas.
Līdzīga kārtība piemērojama, ja nepieciešams otrās vai trešās grupas ēkas ieejas mezglā izbūvēt pandusu, nodrošinot ēkas pieejamību.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā aktuālus datus par ēkām un telpu grupām, kā arī personām ērtāku pakalpojuma pieejamību, kas tām ļaus ietaupīt laiku, ēku būvnoteikumi papildināti ar vēl citiem gadījumiem, kad būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaikus ir uzskatāms arī par iesniegumu ierosināt ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta piektajai daļai).
Noteikumi paredz, ka būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecību vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam (VZD) ēkas vai telpu grupas kadastrālajai uzmērīšanai un attiecīgās būves vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā ir apstiprinājis šo būvdarbu pabeigšanu.
Būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksta II daļa) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu VZD ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.
Ēku būvnoteikumi papildināti ar jaunu apakšnodaļu “Projektēšanas pamatnes”, kurā ietverts līdzvērtīgs regulējums par būvju situācijas plānu, kāds tas jau ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”.
Būvnoteikumos precizēti punkti, kā tiek pagarināta būvatļauja, ja tiek pārsniegts būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, kas ir pieci vai astoņi gadi. Turpmāk visos gadījumos tiks piemērota vienota būvatļaujas pagarināšanas kārtība, proti, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama aktuālā ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta un iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu ir izsniegta būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.
Noteikumos svītroti punkti, kas noteica tehniskās apsekošanas veikšanu vai atzinuma iesniegšanu, pārnesot regulējumu uz Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”.
Noteikumos paredzēts, ka būvspeciālistam, ievadot informāciju par sevi, būs jānorāda ne tikai sertifikāta numurs, bet arī darbības sfēra, jo būvspeciālistam var būt kompetence vienas jomas vairākās darbības sfērās.
