SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
16. martā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
13
13

Vienkāršo būvniecības procesu

FOTO: Freepik

Grozījumi Ēku būvnoteikumos pieļauj vienkāršotāku būvniecības saskaņošanas kārtību – daļai būvdarbu vairs nebūs jāiesniedz būvniecības ieceres dokumenti, t. i., veicamie darbi vairs nebūs jāsaskaņo ar būvvaldi. Normatīvos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību –, kas piemērojama gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie ir veicami, pamatojoties uz būvspeciālista vai atsevišķos gadījumos – būvniecības ierosinātāja – izstrādāto dokumentāciju.

īsumā
  • Jaunā redakcijā izteikts Ēku būvnoteikumu 7. punkts, kas nosaka, kādos gadījumos nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, t. i., kādos gadījumos tie nav jāsaskaņo ar būvvaldi.
  • Būvniecības ieceres dokumenti nebūs jāiesniedz pirmās grupas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu ārpus publiskās ārtelpas.
  • Būvniecības iecere nebūs jāpiesaka jaunas sezonas ēkas būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas, vai tās nojaukšanai, kā arī barotavām meža zemēs.
  • Izmaiņas skars arī būvdarbus otrās un trešās grupas ēkās vai to daļās, kurām nav kultūras pieminekļa statusa.
  • Ēku būvnoteikumos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību.
  • Izmaiņas būs arī paskaidrojuma raksta iesniegšanā.

Kaut arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” stājās spēkā 14. janvārī, noteikumi, kuri attiecas uz būvniecības procesa izmaiņām, ir piemērojami no 1. marta.

Komentējot būtiskākās izmaiņas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments akcentē, ka no 1. marta vairs netiek paredzēta apliecinājuma karte kā būvniecības ieceres iesnieguma veids. Būtiskākā izmaiņa –, ja pirms grozījumiem dzīvokļa pārplānošanai bija nepieciešama apliecinājuma karte, tad šobrīd šo procesu aizstāj paziņošanas kārtība. Ieviesta arī “vienkāršotās pārbūves” definīcija – darbi, kas tai atbilst, var tikt veikti ar paskaidrojuma rakstu (ailes nesošajās sienās), pirms tam bija nepieciešams būvprojekts.

Bija situācijas, kad dokumentāciju nevajadzēja

Jaunā redakcijā izteikts Ēku būvnoteikumu 7. punkts, kas nosaka, kādos gadījumos nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, t. i., kādos gadījumos darbi nav jāsaskaņo ar būvvaldi. Jānorāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.10 punktu būvniecības ieceres dokumentācija ir dokumentu kopums, kas ietver grafiskos dokumentus, teksta dokumentus, aprēķinus un citu informāciju par būvniecības ieceri.

Jau līdz šim noteikumu 7. punktā bija noteikti gadījumi, kad nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, un tā tiek saglabāta arī turpmāk, piemēram, interjera projektiem, ēkas lieveņa, ārējo kāpņu un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, logu un ārdurvju atjaunošanai vai nomaiņai, lodžiju aizstiklošanai, fasādes un jumta krāsošanai, pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas (sezonas) bez pamatiem jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas u. c.

Pašvaldība var prasīt saskaņojumu

Noteikumi papildināti ar iespēju, ka fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, fasādes apgaismojuma ierīkošanai, markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta nav nepieciešama dokumentācija, bet pašvaldības savos saistošajos noteikumos šādos gadījumos var noteikt pienākumu tos saskaņot.

Iekārtu uzstādīšana uz ēkas jumta vai fasādes nav uzskatāma par būvdarbiem, līdz ar to nav piemērojams būvniecības process. Tomēr pašvaldība savos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos var noteikt, kur dažādas iekārtas ir vai nav (aizliegts) uzstādīt. Piemēram, Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka, ka satelītantenu, ventilācijas sistēmu (gaisa kondicionieri u. tml.) un citu tamlīdzīgu tehnisko iekārtu vai palīglīdzekli nedrīkst novietot uz ēkas ielas fasādes, izņemot, ja tie ir veidoti kā arhitektoniski veidojumi, nepasliktina būves arhitektonisko veidolu un ir paredzēti būvprojektā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments vērš uzmanību, ka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteikti gadījumi, kad ir nepieciešams saskaņojums. Piemēram, fasādes (jumts ir piektā fasāde) krāsošanai krāsu pase ir jāsaskaņo departamentā.

Lai daudzdzīvokļu namā veiktu būvdarbus, bet šīs darbības atbilst tādām, kurām jāsaņem Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā dzīvokļu īpašnieku vai Civillikuma noteiktajā kārtībā citu kopīpašnieku saskaņojums, tas jāveic neatkarīgi no tā, vai ir, vai nav jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācija. Piemēram, lodžiju aizstiklošanas gadījumā ir jāsaņem vairākuma piekrišana izvēlētajai skicei.

Pirmās grupas ēkas

Būvniecības ieceres dokumenti nebūs jāiesniedz arī pirmās grupas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu ārpus publiskās ārtelpas, bet publiskajā ārtelpā, nemainot arhitektonisko veidolu. Izņēmums ir ēkas ar kultūras pieminekļa statusu.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2. 21 punkts nosaka, ka publiskā ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumu pirmās grupas ēkas ir:

  • vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas;
  • rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 m3, izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai;
  • transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu līdz 20 kV un apbūves laukumu līdz 60 m2.

Jāpaskaidro, ka mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.

Tipiskākie piemēri, kad pirmās grupas ēkām turpmāk nevajadzēs būvniecības ieceres dokumentus, ir dažādas palīgēkas – šķūņi, garāžas utt. Svarīgi, lai apbūves laukums nepārsniegtu 60 m2.

Sezonas ēkas

Grozījumi Ēku būvnoteikumos paredz, ka būvniecības iecere nebūs jāpiesaka jaunas sezonas ēkas būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas, vai tās nojaukšanai, kā arī barotavām meža zemēs.

Šajā gadījumā raksturīgākie piemēri ir nojumes un lapenes, kuras vasarā uzstāda privātmāju pagalmos un rudenī novāc. Tā var būt arī siltumnīca, pirts vai cita ēka, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku.

Vienstāva otrās grupas palīgēkas

Būvniecības iecere nebūs jāsaskaņo vienstāva otrās grupas palīgēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu, kā arī jaunai otrās grupas sezonas ēkas būvniecībai, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem, to novietojot ārpus publiskās ārtelpas vai arī nojaucot šādu ēku. 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumu 2. grupas ēkas ir visas tās būves, kuras nav 1. grupas ēkas. Tās ir ēkas, kurām:

  • ir mazāk kā seši stāvi;
  • ir viens apakšzemes stāvs;
  • publiskas ēkas ar kopējo platību, kas ir mazāka par 1000 m2;
  • rūpnieciskās ražošanas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, kas ir mazāka par 600 MJ/m2;
  • rūpnieciskās ražošanas ēkas ar kopējo platību, kas ir mazāka par 2000 m2;
  • noliktavas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, kas ir mazāka par 600 MJ/m2;
  • noliktavas ēkas ar kopējo platību, kas ir mazāka par 2000 m2;
  • rezervuāri šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu, kas ir mazāks par 5000 m3;
  • katlumājas ar siltuma jaudu, kas ir mazāka par 2 MW;
  • elektroenerģijas apgādes ēkas ar elektrisko jaudu, kas ir mazāka par 2 MW;
  • transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu, kas ir mazāks par 110 kV.

Otrās grupas palīgēkas var būt garāžas, pirtis, nojumes. Atšķirībā no 1. grupas ēkām, to apbūves laukums pārsniedz 60 m2.

Savukārt ēka, kuras pamatne nav dziļāka par 30 cm, var būt, piemēram, koka karkasa dzīvojamā ēka vai vasarnīca, šķūnis, garāža.

Otrās un trešās grupas ēkas

Būvdarbiem otrās un trešās grupas ēkā vai tās daļā, izņemot ēkas ar kultūras pieminekļa statusu, nebūs jāsaskaņo logu atjaunošana vai nomaiņa, ja tiks nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, kā arī rāmja un loga elementu krāsojums. Tāpat nebūs jāsaskaņo ārdurvju atjaunošana vai nomaiņa, ja ievērots līdzšinējais apjoms, durvju proporcijas un dalījums, kā arī krāsojums. Nebūs nepieciešams pieteikt būvniecības ieceri ēkas apmales, lieveņa, ārējo kāpņu, pandusa, terases zemes līmenī un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas jumta ieseguma atjaunošanai vai nomaiņai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments kā tipiskākos piemērus šādiem darbiem min logu vai ārdurvju nomaiņu, saglabājot esošās proporcijas un krāsojumu.

Būvniecības iecere nebūs jāiesniedz arī otrās vai trešās grupas ēkas lodžiju aizstiklošanai, ja Rīgas domē ir saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu vai ja lodžiju aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām. Būvniecības iecere nav jāiesniedz sezonas ēkas nojaukšanai vai ēkas novietošanai uz laiku, kas norādīts publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā.

Jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību

Ēku būvnoteikumos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību –, kas būtu piemērojama vairākos gadījumos, kad nav nepieciešama institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami, pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) vai atsevišķos gadījumos – būvniecības ierosinātāja – izstrādāto dokumentāciju. Šādi gadījumi ir, piemēram, pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana, palīgēkas, kas atbilst mazēkai, jauna būvniecība vai novietošana ārpus pilsētas, savā privātajā teritorijā.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka persona neveic patvaļīgu būvniecību, pirms būvdarbu uzsākšanas ir jāinformē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno būvspeciālista vai būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentu.

Ēku būvnoteikumi paredz, ka būvniecības ierosinātājs būs tiesīgs uzsākt darbus pēc paziņojuma iesniegšanas BIS, ja plānota otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana (ēkas vai telpu grupas, piemēram, dzīvokļa atjaunošana, pārplānošana, neskarot ēkas nesošās konstrukcijas – pamatus, nesošās sienas un citas konstrukcijas), jaunu ēkas ailu, piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu būvniecība, pārbūve vai nojaukšana pirmās grupas ēkās ārpus publiskās ārtelpas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkās, palīgēkās vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās. 

Izņēmums ir, ja tiek plānota jauna būvniecība ielu fasādēs vai ja ēka ir kultūras piemineklis. Tāpat pēc paziņojuma iesniegšanas varēs veikt pirmās un otrās grupas ēkas nojaukšanu, kā arī jaunas nojumes (mazēkas) būvniecību vai novietošanu meža zemēs.

Iesniedzot paziņojumu BIS, varēs nojaukt pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas.

Paskaidrojuma raksta izmantošana

Izmaiņas skar arī paskaidrojuma raksta iesniegšanu. Ēku būvnoteikumu 6. punkts nosaka, ka paskaidrojuma raksts ir būvniecības ieceres iesnieguma veids, kas attiecas uz ēkām. Inženierbūves regulē citi normatīvie akti, skaidro Rīgas dome.

Paskaidrojuma rakstu turpmāk varēs izmantot, ja paredzēta jauna pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvniecība vai novietošana, jaunas pirmās, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas būvniecība vai novietošana, pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurācija. Tāpat paskaidrojuma rakstu varēs iesniegt, ja plānota pirmās grupas ēkas vai tās daļas pārbūve, nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus.

Paskaidrojuma raksts būs nepieciešams, lai veiktu otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšanu, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, šādas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, ēkas vai tās daļas vienkāršotu pārbūvi vai konservāciju.

Līdz grozījumu pieņemšanai ar paskaidrojuma rakstu varēja saskaņot pirmās grupas ēkas nojaukšanu un otrās grupas ēkas nojaukšanu, ja tā nav pieslēgta ārējiem inženiertīkliem. Pārējos gadījumos bija jāizstrādā būvprojekts.

Uzzini vairāk >>

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU