Kas ir vēlētāju likumdošanas iniciatīva

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtajiem datiem kopš 2013. gada, kad mainījās parakstu vākšanas kārtība, CVK kopumā iesniegtas 35 vēlētāju likumdošanas iniciatīvas:

• šobrīd aktuālās iniciatīvas, ieskaitot 29. jūlijā reģistrēto, – 3;
• reģistrētās iniciatīvas, par kurām parakstu vākšana noslēgusies, – 19;
• iniciatīvas, kurām reģistrācija atteikta, – 13.

Vienlaikus CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova norāda: kopš minētā 2013. gada par nevienu iniciatīvu nav savākts nepieciešamo parakstu skaits, lai to varētu iesniegt Saeimā (ja tas ir likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts) vai tiktu rīkota tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu.

Tiešās demokrātijas izpausmes veids

Satversmes 65. pants paredz, ka likumprojektus Saeimai var iesniegt:

• Valsts prezidents;
• Ministru kabinets;
• Saeimas komisijas;
• ne mazāk kā 5 deputāti;
• Satversmē paredzētajos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

Iespēja vienai desmitajai daļai vēlētāju iesniegt likumprojektu Saeimai Satversmē paredzētajos gadījumos un kārtībā jeb vēlētāju likumdošanas iniciatīva ir viens no tiešās demokrātijas izpausmes veidiem, kas ļauj pilsoņu kopumam piedalīties likumdošanas procesā, tādējādi izsakot savu gribu un lemjot par sev svarīgiem jautājumiem.

Viena desmitā daļa = 154 868 vēlētāji

Šobrīd viena desmitā daļa vēlētāju atbilst 154 868 pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanās dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.

L. Zaharova skaidro: to, cik ir viena desmitā daļa vēlētāju, nosaka pēc pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita. Pēdējās Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2018. gadā, un tajās balsstiesības bija 1 548 673 vēlētājiem.

Speciāls likums

Vēlētāju likumdošanas iniciatīvu regulē ne tikai 65. pants, bet arī vairākas Satversmes normas (14. pants, 48. pants, 68. pants, 72. pants, izņemot 73. panta un 75. panta gadījumus, 77. pants, 78. pants1). Konkrētākas prasības attiecībā uz vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanu ir ietvertas likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (turpmāk – likums).2

Minētā likuma 1. pants noteic, ka tautas nobalsošana tiek rīkota septiņos gadījumos, proti:

• Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu;
• Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu;
• Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai;
• Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;
• izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā;
• izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu;
• ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu.

Ne visos gadījumos jārīko tautas nobalsošana

L. Zaharova norāda, ka tautas nobalsošana pēc vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu savākšanas jārīko tikai par Saeimas atsaukšanas iniciatīvām. Par vēlētāju likumdošanas iniciatīvām (grozījumiem Satversmē vai likumos) tautas nobalsošana uzreiz nav jārīko. “Tai jānotiek tikai tad, ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu noraida vai groza,” skaidro CVK pārstāve.

Kopumā parakstu vākšanu var iedalīt trīs grupās:

• parakstu vākšana likuma vai Satversmes grozījuma ierosināšanai (vēlētāju likumdošanas iniciatīva);
• parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Saeimas atsaukšanu (vēlētāju likumdošanas iniciatīva);
• parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētu likumu (vienas trešās daļas Saeimas deputātu vai Valsts prezidenta iniciatīva).

Likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšana

Satversmes 78. pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem saturā, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Kaut Satversmē noteikts, ka vēlētāji iesniedz projektu Valsts prezidentam, likums paredz starpposmu – CVK. “Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevēja kompetencē ir noteikt kārtību, kādā rīkojama parakstu vākšana likuma ierosināšanai. Saeima, nosakot vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību īstenošanas un tautas nobalsošanas kārtību, bauda rīcības brīvību, ciktāl Satversmes normas to neierobežo.”3

Saskaņā ar likumā noteikto iecerētais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir jāsagatavo iniciatīvas grupai (politiskai partijai, politiskai partiju apvienībai vai vismaz 10 vēlētāju izveidotai biedrībai) un jāreģistrē CVK.

CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu vai nu reģistrē, vai atsaka, ja iniciatīvas grupa neatbilst likuma prasībām vai likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. To, vai likumdošanas iniciatīva ir pilnīgi izstrādāta, nosaka divi kritēriji:

• “projektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas – tam jābūt likumprojekta veidā, taču formālajām prasībām jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, tā teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u. tml.);
• likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, jo tiesību sistēma, lai tā varētu funkcionēt, būtu efektīva un piemērojama, nedrīkst būt pretrunīga (likumam jāiekļaujas tiesību sistēmā, tas nevar būt pretrunā ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām)”.4

Lai kādu no minētajiem projektiem varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, iniciatīvas grupai tā atbalstam 12 mēnešu laikā no tā reģistrēšanas dienas CVK jāsavāc ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu. Vēlētāji savu parakstu var apliecināt:

• dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā (maksu par pakalpojumu nosaka pašvaldība, taču tā nedrīkst būt lielāka par pusi no samaksas par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā jeb puse no 2,85 eiro);
• bāriņtiesā, kura veic notariālās darbības (maksa par pakalpojumu – 2,85 eiro);
• novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja;
• pie zvērināta notāra (maksa par pakalpojumu – 2 eiro);
• elektroniski portāla latvija.lv sadaļā “Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām” ar internetbankas autentifikācijas līdzekļiem vai eParakstu (bez maksas);
• ārvalstīs Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās pie konsulārajām amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt notariālas funkcijas (jāpiesakās iepriekš un jāmaksā konsulārā atlīdzība).

Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tad CVK ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.

Savukārt tautas nobalsošana, kā jau minēts, rīkojama tikai tad, ja Saeima noraidījusi vai nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, skaidro L. Zaharova.

Saeimas atsaukšanas ierosināšana

Satversmes 14. pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Kā skaidro L. Zaharova, ja reģistrētajai iniciatīvai noteiktajā termiņā tiek savākts nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits, tad tiek rīkota tautas nobalsošana. Ja paraksti netiek savākti, tad tautas nobalsošana netiek rīkota.

Tāpat kā likumu ierosināšanā, arī Saeimas atsaukšanas ierosināšanas iniciatīva jāsagatavo iniciatīvas grupai, t. i., politiskai partijai, politiskai partiju apvienībai vai vismaz 10 vēlētāju izveidotai biedrībai, un tā jāreģistrē CVK.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam CVK iniciatīvu nereģistrēs, ja:

• tā iesniegta agrāk par 6 mēnešiem pēc tautas nobalošanas par Saeimas atsaukšanu;
• tā iesniegta 6 mēnešus pirms Valsts prezidenta pilnvaru beigām;
• tā iesniegta 1 gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām;
• tā iesniegta 1 gadu pēc Saeimas sanākšanas;
• iniciatīvas grupa neatbilst likumam.

Ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu CVK var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad iniciatīvas grupa reģistrēta. Katram vēlētāja parakstam šo 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja vai elektroniski portālā latvija.lv. Kopš 2021. gada janvāra parakstīties par iniciatīvām iespējams arī ārvalstīs Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās pie konsulārajām amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt notariālas funkcijas.

Ja ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu paraksta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju un parakstu iesniegšanas dienā nav iestājies termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu, CVK izsludina tautas nobalsošanu un nosaka tautas nobalsošanas dienu.

Tautas nobalsošana sarīkojama ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad CVK lēmums rīkot tautas nobalsošanu ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Tautas nobalsošanas ierosināšana par apturētu likumu

Satversmes 72. pants noteic, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešdaļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja iepriekšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Minētajā pantā noteiktās tautas nobalsošanas mērķis ir Saeimas pieņemtā, bet vēl nepublicētā likuma atcelšana.5 Likuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” līdz diviem mēnešiem var apturēt pēc Valsts prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešās daļas Saeimas locekļu iniciatīvas.6

Pēc likuma publicēšanas apturēšanas CVK ir jāizziņo datums parakstu vākšanai un tā jāuzsāk. Parakstu vākšana par apturētu likumu ilgst vien 30 dienas, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas, un notiek pašvaldību izveidotajās parakstu vākšanas vietās Latvijā un Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos ārvalstīs.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu paraksta ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, tad jārīko tautas nobalsošana par apturētā likuma atcelšanu. Savukārt tautas nobalsošana par apturētu likumu nenotiek divos gadījumos:

• ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem Saeimas deputātiem (jebkurā brīdī noteikto divu mēnešu termiņā);
• ja noteiktajā termiņā netiek savākts nepieciešamais vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu skaits.7

Ierosināšana vēl nenozīmē tautas nobalsošanu

L. Zaharova vērš uzmanību, ka nosacījums par vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu ir saistīts tikai ar tautas nobalsošanas ierosināšanu, nevis ar pašas tautas nobalsošanas rezultātu.

Proti, pēc veiksmīgas tautas nobalsošanas ierosināšanas (savākta viena desmitā daļa vēlētāju parakstu) saistībā ar dažādiem tautas nobalsošanas veidiem spēkā ir šādi nosacījumi par to, kad tautas nobalsošanai nodotais ierosinājums ir pieņemts:

• Saeima ir uzskatāma par atsauktu, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita (Satversmes 14. pants);
• tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījuma projekts ir pieņemts tautas nobalsošanā, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem (Satversmes 79. pants);
• tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu (Satversmes 79. pants), – šāds nosacījums ir spēkā arī tautas nobalsošanā par Latvijas dalību ES vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos;
• apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja nobalsojusi vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu (Satversmes 74. pants).

Statistika par tautas nobalsošanām Latvijā no 1991. gada līdz mūsdienām

*Šajā aptaujā varēja piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem.

**Katram jautājumam bija sava vēlēšanu zīme.

Avots: CVK

1 Kūtris G. Referendumi jeb tautas nobalsošanas: cik tas ir reāli. Jurista Vārds, 28.10.2014., Nr. 42 (844), 22.–27. lpp. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/265488-referendumi-jeb-tautas-nobalsosanas-cik-tas-ir-reali/ (skatīts 29.07.2021.).

2 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. [Autoru kolektīvs]. Rīga, 2019, 50. lpp.

3 Turpat, 288. lpp.

4 Turpat, 287. lpp.

5 Turpat, 145. lpp.

6 Turpat, 147. lpp.

7 Turpat, 150. lpp.