Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Noteikumi nav attiecināmi uz apbedījumu vietām, to iekārtošanu un uzturēšanu, reliģisko darbību, pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un informatīvo plākšņu izvietošanu privātpersonu īpašumā, kā arī līdz šim izvietotiem objektiem, ja tie netiek aizstāti ar jauniem, dizainiski atšķirīgiem.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Turpmāk vēsturiskiem notikumiem un personām veltītu pieminekļu un piemiņas zīmju uzstādīšanas kārtību, piemiņas vietu izveidi, kā arī informatīvo plākšņu izvietošanu pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas, regulēs Ministru kabineta noteikumi.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 218 “Pieminekļu un piemiņas zīmju uzstādīšanas, piemiņas vietu izveidošanas un informatīvo plākšņu izvietošanas noteikumi” stājas spēkā 13. aprīlī.
Valstī vienots regulējums izstrādāts, pamatojoties uz likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. panta vienpadsmito daļu un 18.3 panta trešo daļu. Atbilstoši tam Ministru kabineta noteikumi nosaka:
Kultūras ministrija skaidro, ka turpmāk, lai akcentētu ar vēsturi saistītu piemiņas objektu publiskajā telpā, iniciatoram – fiziskai vai juridiskai personai – vispirms jāvēršas pašvaldībā, kuras teritorijā plānots uzstādīt pieminekli, piemiņas zīmi, izveidot piemiņas vietu vai izvietot informatīvo plāksni.
Priekšlikumā iniciators norāda informāciju par ieceri un vēsturiskā notikuma faktu vai personu. Priekšlikumam pievieno dokumentus un citus pierādījumus, kas apstiprina vēsturiskā notikuma faktu vai personas vēsturisko nozīmīgumu, nekustamā īpašuma vai objekta īpašnieka piekrišanu ieceres īstenošanai viņa īpašumā, pieminekļa, piemiņas zīmes, piemiņas vietas vai informatīvās plāksnes ieceres īstenošanas dokumentus, kas satur izvietojamo objektu izmēru un tekstuālo saturu.
Tāpat priekšlikumam pievieno pieminekļa, piemiņas zīmes vai piemiņas vietas ieceres skices un plānus, kas satur izvietojamo objektu vizuālo un māksliniecisko noformējumu, novietojumu dabā, uz ēkām vai citiem objektiem un citu informāciju, kurai var būt nozīme arhitektoniskās, mākslinieciskās un dizaina kvalitātes novērtēšanā.
Ja vēsturiskiem notikumiem un personām veltītu pieminekli, piemiņas zīmi vai piemiņas vietu paredzēts uzstādīt vai izveidot valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, tad projekts vispirms jāsaskaņo Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē.
Kad pašvaldība ir izvērtējusi iesniedzēju priekšlikumu un tam pievienotos materiālus, tad tā definē savu sākotnējo viedokli un elektroniski to nosūta speciāli izveidotai Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvajai padomei. Tā savu atzinumu pašvaldībai sniedz 10 darba dienu laikā.
Saskaņā ar šiem noteikumiem tiks izveidota padome – sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt dažādu institūciju sadarbību lēmumu pieņemšanā visos jautājumos, kas saistīti ar pieminekļu, piemiņas zīmju uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu.
Padomes sastāvu uz pieciem gadiem apstiprinās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu. Tajā darbosies pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Valsts valodas centra, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības.
Jauna, vienota regulējuma ieviešana ir lietderīga, lai nodrošinātu piemiņas vietu arhitektonisko, māksliniecisko un dizaina kvalitāti, kā to paredz likuma ,,Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 18.3 pantā. Noteikumu projekta anotācijā uzsvērts, ka visu objektu kvalitātes izvērtēšana vienuviet, nevis dažādās institūcijās atkarībā no to veida, palīdzēs nodrošināt vienotu principu piemērošanu un saskanību ar citiem saistītiem objektiem.
Tāpat iecerēts, ka jaunā kārtība palīdzēs nodrošināt vispusīgu pie pieminekļiem vai piemiņas vietām norādāmās informācijas – informatīvās plāksnes satura atbilstības izvērtēšanu, lai novērstu iespējamu iekļautās informācijas par vēsturiskiem notikumiem vai personām neprecīzu vai maldinošu interpretāciju vai neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes virsprincipiem.
Noteikumi reglamentē tikai publiskā ārtelpā uzstādāmos objektus. Ar publisko ārtelpu šajos noteikumos jāsaprot Ministru kabineta noteikumos Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” sniegto definīciju (2.21. apakšpunkts).
Proti, publiskā ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.
Noteikumi nav attiecināmi uz:
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
