SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 42 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
6
87
6
87

Pulcēšanās privātos un publiskos pasākumos līdz 11. oktobrim

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No 11. oktobra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Aktuālo ierobežojumu un noteikumu apkopojums ir pieejams šeit – Kādi ierobežojumi ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Epidemioloģiskās drošības noteikumi paredz kritērijus, kuriem iestājoties drošības pasākumi tiks atkal pastiprināti vai atcelti. Apkopotā veidā ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem sniedzam informāciju par šobrīd aktuālajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Drošības pasākumu kopums Covid-19 ierobežošanai ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Ierobežojumi mainīsies atkarībā no saslimstības rādītāja, ja ir attiecīgs valdības lēmums

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 360 regulējumam ierobežojošie pasākumi attiecībā uz pulcēšanos un pakalpojumu sniegšanu tiek pastiprināti vai atviegloti, ņemot vērā Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicēto pēdējo 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītāju Latvijā.

MK noteikum 14.7 punkts paredz šādu kārtību:

  • SPKC savā tīmekļvietnē publicē 14 dienu Covid-19 saslimstības rādītājus.
  • Ja tiek konstatēts saslimstības samazinājums, attiecīgie piesardzības pasākumi (proti, atvieglojumi) tiek piemēroti nākamajā dienā pēc publikācijas.
  • Ja tiek konstatēts saslimstības pieaugums, tad SPKC oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē informāciju par epidemioloģiskās drošības stāvokli, kurā nepieciešams pastiprināt epidemioloģiskās drošības pasākumus un attiecīgie pasākumi tiek piemēroti trešajā darbdienā pēc minētās informācijas publicēšanas.

Iepriekš noteiktais “luksofora princips” Covid-19 izplatības līmeņus iedala četrās riska pakāpēs, ņemot vērā pēdējo 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju:

  • zems (< 20 uz 100 000 iedz.);
  • vidējs (<100 uz 100 000 iedz.);
  • augsts (<200 uz 100 000 iedz.);
  • ļoti augsts (>200 uz 100 000 iedz.).

Šobrīd, kamēr kumulatīvais saslimstības rādītājs ir no 20 līdz 100 vai līdz turpmākajam Ministru kabineta lēmumam, nosakot pakalpojumu sniegšanai paredzēto platību un pieļaujamo personu skaitu, ir spēkā MK noteikumu 14.punkta nosacījumi, neatceļot pārējās epidemioloģiskās drošības prasības.

Ja epidemioloģiskā situācija turpinās pasliktināsies un Ministru kabinets pieņems attiecīgu lēmumu, attiecībā uz pakalpojumu sniegšanai paredzēto platību un pieļaujamo personu skaitu būs jāņem vērā MK noteikumu pamata regulējums, kas bija aktuāls līdz 22. jūnijam, bet no noteikumu aktuālās redakcijas netika svītrots (proti, neņemot vērā 14.6 punkta nosacījumus).

Savukārt, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies un kumulatīvais saslimstības rādītājs nokritīs zem 20 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, attiecībā uz cilvēku skaitu pasākumos un pakalpojumu saņemšanas vietās, neatceļot citus piesardzības pasākumus, varēs tikt piemēroti MK noteikumu 14.punkta nosacījumi (par tiem plašāk šeit > >).


Informāciju par Covid-19 izplatību Latvijā SPKC katru dienu apkopo 
interaktīvajā kartē.

 

14 dienu kumulatīvā saslimstība Latvijā uz 100 tūktošiem iedzīvotāju ir redzama interaktīvās kartes kreisajā pusē.

Lai uzzinātu aktuālo informāciju par saslimstības līmeni konkrētā pašvaldībā, zem kartes ir jāizvēlas “14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tk.”.

Trīs drošības līmeņi atkarībā no personas epidemioloģiskā statusa (vakcinēts, izslimojis, testēts, nezināms)

Papildus minētajam epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek noteikti, ievērojot vēl trīs drošības līmeņus, ņemot vērā apstākļus, vai attiecīgajā vietā atrodas vakcinēti, izslimojuši, testēti cilvēki vai personas, kuru statuss šai ziņā nav zināms. 

Lai būtu vieglāk uztvert, šos līmeņus var apzīmēt ar krāsām:

  • nedrošā – sarkanā (personu statuss netiek kontrolēts);
  • daļēji drošā – dzeltenā (personām ir jāatbilst noteikumu 38.34 punktā uzskaitītajiem kritērijiem);
  • drošā – zaļā (personām ir jāatbilst noteikumu 38.27 punktā uzskaitītajiem kritērijiem).

Katrā līmenī, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riska pakāpi, ir noteiktas atšķirīgas epidemioloģiskās drošības prasības, pulcējoties vai saņemot noteikta veida pakalpojumus.

Sarkanais – nedrošais līmenis

Sarkanais jeb nedrošais līmenis tiek attiecināts uz publiskām vietām, kur var atrasties ikviens, tostarp arī cilvēki, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, nav iepriekš pārslimojuši šo koronavīrusa slimību vai veikuši testu.

Šajā režīmā ir pieejami pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports, tirdzniecības vietas, kafejnīcu un restorānu āra terases. 

16. jūlijā stājas spēkā grozījumi noteikumos, precizējot, ka pulcēšanās līdz 20 cilvēkiem iekštelpās un 50 cilvēkiem ārpus telpām nedrošajā režīmā tiek attiecināts tikai un vienīgi uz privātām norisēm, bet ne publiskiem pasākumiem (plašāk Kultūras ministrija – Precizē nosacījumus publisku pasākumu organizēšanai, tostarp arī ēdināšanas iestādēs). Publiskos pasākumos pasākuma organizatoram ir jāizvēlas norises forma drošajā vai daļēji drošajā režīmā (apmeklētāji tikai ar digitālajiem Covid-19 sertifikātiem).

Tā kā sarkanajā līmenī nav izslēgta ar Covid-19 inficētu personu klātbūtne, atrodoties šādās vietās, visiem ir jāievēro stingrāki drošības noteikumi, kas var ietvert distancēšanos, masku valkāšanu u. c.

Ar prasībām jāiepazīstas katrā gadījumā atsevišķi. Noteikumos ir iekļauta prasība izvietot labi redzamā vietā informāciju par epidemioloģiskās drošības prasībām pakalpojumu sniegšanas vietās, pasākumos, kultūrvietās, visur, kur notiek cilvēku pulcēšanās.

Pasākuma drošības līmeni izvēlas pasākuma organizators  

No 15. jūnija tiek dota zaļā gaisma publiskiem, tostarp izklaides un kultūras, pasākumiem klātienē personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā izslimojušas šo infekcijas slimību (drošajā vai zaļajā līmenī).

Taču pasākuma organizators var izvēlēties arī daļēji drošu jeb dzelteno pasākuma norises formu. Tādā gadījumā pasākumu var apmeklēt arī personas, kuras noteiktā laika sprīdī (pēdējo 48 vai 6 stundu laikā atkarībā no izvēlētā testa veida) ir veikušas Covid-19 testu un tas ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni, kas jaunāki par 12 gadiem (nosacījumi šādu pasākumu rīkošanai uzskaitīti MK noteikumu 38.34 punktā). 

Kāpēc īpaši pieminēti bērni? Tāpēc, ka bērni, kas ir jaunāki par 12 gadiem, netiek vakcinēti pret Covid-19 un līdz ar to nevar apmeklēt pasākumus, kuri tiek rīkoti zaļajā jeb maksimāli drošajā režīmā.

To, kurā formātā rīkot pasākumu – daļēji drošajā vai drošajā –, izvēlas pasākuma organizators.

Vienlaikus, ņemot vērā to, ka Covid-19 tests personu nepasargā no inficēšanās, pasākumos, kuros atļauta testētu personu un bērnu piedalīšanās, ir jāievēro papildu drošības prasības – laika un cilvēku skaita ierobežojums, jālieto sejas maskas, jānodrošina personalizētas sēdvietas. 

No 1. jūlija pasākuma organizators var izvēlēties arī nodalīt apmeklētāju plūsmas, nodrošinot, ka apmeklētāju plūsmas (drošā režīma plūsma un daļēji drošā plūsma) viena pasākuma ietvaros nepārklājas. To paredz MK noteikumu 38.34 11. apakšpunkts. 

Publisks pasākums zaļajā jeb drošajā līmenī – tikai vakcinētajiem vai pārslimojušajiem

Epidemioloģiskās drošības noteikumu izpratnē kā zaļu vai drošu saprot tādu vidi, kurā atrodas tikai personas, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā izslimojušas šo slimību (īsumā – visiem ir jāatbilst MK noteikumu 38.27 punkta prasībām).

Arī pasākuma darbiniekiem ir jāatbilst šīm prasībām, izņemot personas, kuras nestrādā saskarsmē vai vienā telpā ar apmeklētājiem (38.31 2. apakšpunkts).

Šajā režīmā pasākuma organizatora galvenais uzdevums ir pārliecināties, vai visiem apmeklētājiem ir derīgs digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā ir pārslimojusi šo koronavīrusa slimību (pie ieejas tiek nodrošināta kontrole – 38.31 1. apakšpunkts).

Citu ierobežojumu pasākumiem, kas tiek rīkoti zaļajā – drošajā – līmenī, nav. To dalībniekiem nav jāievēro prasība valkāt maskas vai ievērot savstarpēju distanci. Šiem pasākumiem nav ierobežots apmeklētāju skaits vai norises laiks.

Publisks pasākums zaļajā jeb drošajā līmenī, piedaloties nepilngadīgiem bērniem

Sākot ar 20. augustu stājas spēkā MK noteikumu Nr. 360 38.31 4. apakšpunkts, kas paredz – pasākumos zaļajā jeb drošajā līmenī ir atļauts piedalīties arī nepilngadīgiem bērniem:

  • bērniem līdz 12 gadu vecumam nav jāveic Covid-19 testi;
  • bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāspēj uzrādīt Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts (negatīvs rezultāts 48 stundu laikā pirms pasākuma veiktam Covid-19 testam, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, vai negatīvs rezultāts 6 stundu laikā pirms pasākuma veiktam SARS-CoV-2 antigēna testam).

Kultūras ministrija skaidro: "Norises rīkotājam iepriekš ir jāparedz, vai t. s. “zaļā režīma” pasākumu varēs apmeklēt vakcinētas/vīrusu pārslimojušas personas ar bērniem, un par šādu iespēju jāinformē biļešu iegādes vietās vai pasākuma reklāmas materiālos. Ja šāda iespēja tiks paredzēta, pasākuma rīkotājam obligāti jānodrošina atsevišķs sektors, kurā ierādāmas vietas vecākiem ar tiem bērniem, kuri pasākumu apmeklē bez Covid-19 sertifikāta vai ar Covid-19 testēšanas sertifikātu. Minētajā sektorā jāievēro visi t.s. “dzeltenā režīma” pasākumu organizēšanā noteiktie drošības nosacījumi – fiksētas, personalizētas sēdvietas, kas izkārtotas ievērojot savstarpēju 2 metru distanci, skatītāju plūsmu nodalīšana u.c. epidemioloģiskās prasības, arī sejas masku lietojums, ja pasākums notiek telpās, kā arī skatītāju skaita ierobežojumi. Šādos pasākumos visiem pasākuma apmeklētājiem koptelpās būs jāievēro vispārējie epidemioloģiskās drošības nosacījumi – 2 metru distance un sejas masku lietošana."

Digitālais Covid-19 sertifikāts

Ir trīs veidu digitālie sertifikāti:

  • par veiktu vakcināciju pret Covid-19;

  • veiktā Covid-19 laboratoriskā testa rezultāts (gan PCR testu, gan antigēnu testu);

  • apliecina Covid-19 pārslimošanas faktu.

Sertifikātu var saņemt izveidot, lejuplādēt vai izdrukāt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv vai saņemt klātienē valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centrā. Patlaban šādi centri darbojas 93 pašvaldībās, kopā 122 vietās: VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija.


 

Pārliecināties, ka personas uzrādītais digitālais Covid-19 sertifikāts ir derīgs, pakalpojumu sniedzējs var vietnē www.Covid19sertifikats.lv, kā arī izmantojot speciālu mobilo lietotni.

Dzeltenais – daļēji drošais – līmenis: vakcinētajiem, pārslimojušajiem, testētajiem, bērniem līdz 12 gadu vecumam

Dzeltenais – daļēji drošais – līmenis paredz iespēju rīkot publiskus pasākumus, kuros piedalās ne tikai personas, kuras ir ieguvušas imunitāti pret Covid-19, vakcinējoties vai izslimojot šo slimību, bet arī tie, kuri:

  • pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs;
  • pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs.

Veiktā testa rezultātu reģistrē digitālajā Covid-19 sertifikātā, kas jāuzrāda pie ieejas pasākumā.

Daļēji drošā līmeņa pasākumus kopā ar vecākiem var apmeklēt arī bērni līdz 12 gadu vecuma sasniegšanai, kas nav vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19. Bērniem līdz 12 gadu sasniegšanai pirms pasākuma nav jāveic tests (38.34 punkts).

Savukārt bērniem no 12 gadu vecuma ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret Covid-19, tāpēc viņiem, lai apmeklētu publiskus pasākumus, tāpat kā pieaugušajiem ir jāapliecina vakcinācijas vai pārslimošanas fakts vai negatīvs Covid-19 tests.

Publiskā pasākumā daļēji drošajā režīmā visiem jālieto maska un jāievēro citi piesardzības pasākumi

Tā kā zaļajā jeb drošajā pasākumu režīmā ir nodrošināts tas, ka piedalās tikai vakcinētas vai koronavīrusu pārslimojušas personas un infekcijas izplatīšanās risks ir zems, nav jāievēro nekādi ierobežojumi.

Savukārt dzeltenajā jeb daļēji drošā režīma pasākumos infekcijas izplatības risks ir augstāks.

Šis ir viens no gadījumiem, kad prasības var atšķirties, ņemot vērā saslimstības līmeni valstī. Šobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir ne vairāk kā 100 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet nepārsniedz 120), organizatoriem un visiem daļēji drošajā jeb dzeltenajā režīmā rīkotā pasākuma dalībniekiem ir jāievēro šādas papildu drošības prasības:

  • jāierobežo apmeklētāju skaits. Iekštelpās var atrasties ne vairāk kā 500 personas, bet ārtelpās – ne vairāk kā 1000 personas (14.6 9. apakšpunkts);
  • pie ieejas tiek nodrošināta digitālo Covid-19 sertifikātu kontrole (38.34 1. apakšpunkts). Bērniem var lūgt apliecināt vecumu;
  • visas personas, kas atrodas pasākuma norises vai pakalpojuma sniegšanās vietā, lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot gadījumus, kad pasākumi norit ārtelpās (38.34 4. apakšpunkts). Bērniem līdz 7 gadu vecumam mutes un deguna aizsegs nav jālieto;
  • jānodrošina personalizētas sēdvietas. Blakus sēdvietās var atrasties ne vairāk kā divi cilvēki, kuri nav no vienas mājsaimniecības, un ne vairāk kā desmit cilvēki no vienas mājsaimniecības (tai skaitā četri pieaugušie un seši bērni) (38.34 5. un 38.34 8. apakšpunkti);
  • pametot sēdvietu, persona ievēro divu metru distanci no citām personām (38.34 8. apakšpunkts);
  • nedrīkst pieļaut cilvēku drūzmēšanos (38.34 7. apakšpunkts);
  • pasākuma norises laiks iekštelpās nepārsniedz četras stundas, nodrošinot vismaz 15 minūšu pārtraukumu un telpu vēdināšanu pasākumiem iekštelpās, kuru norises laiks pārsniedz divas stundas (38.34 9. apakšpunkts);
  • pasākuma rīkotājs apkopo informāciju par apmeklētājiem (vārds, uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā). Informāciju pasākuma rīkotājs glabā līdz vienam mēnesim un nodod SPKC pēc tā pieprasījuma (38.34 6. apakšpunkts).

Tests Covid-19 sertifikāta iegūšanai no 1. augusta – maksas pakalpojums

Lai nodrošinātu digitālo Covid-19 sertifikātu personām, kuras nav vakcinējušās vai pēdējā pusgada laikā izslimojušas koronavīrusa slimību, bija noteikts pārejas periods, kurā valsts apmaksās Covid-19 testu arī situācijās, ka cilvēkam nav saslimšanas simptomu (38.17 punkts):

  • pieaugušajiem Covid-19 testu apmaksā līdz šā gada 1. augustam;
  • bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, Covid-19 testu apmaksā līdz šā gada 1. septembrim.

Tas nozīmē, ka personas, kurām ir nepieciešams saņemt digitālo Covid-19 testēšanas sertifikātu, lai apmeklētu publiskus pasākumus un saņemtu pakalpojumus klātienē, turpmāk tests jāveic pašiem par saviem līdzekļiem atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim. 

Analīžu nodošanas vietas, kā arī informāciju par katru no tām iespējams aplūkot interaktīvā kartē: “COVID-19 analīžu nodošanas vietas Latvijā”.

Pieteikties Covid-19 testam var vispārējā kārtībā:

 

Organizators, kas ir izvēlējies rīkot pasākumu vidēji drošajā jeb dzeltenajā līmenī, kurā drīkst piedalīties testētas personas, var organizēt mobilo testēšanas punktu, iepriekš sazinoties ar konkrēto laboratoriju un vienojoties par tā izvietošanu pasākuma norises vietā.

Pulcēšanās privātos pasākumos

Šobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir mazāks par 100 jauniem saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr tas nepārsniedz 120), uz ikvienu sabiedrības locekli attiecas iespēja telpās tikties līdz 20 personām, bet ārpus telpām līdz 50 personām privāt0s pasākumos (14.1. apakšpunkts), tāpat kā iepriekš, turpinot ievērot 2 metru distanci (izņemot vienas mājsaimniecības pārstāvjus) un lietojot mutes un deguna aizsegus telpās. 

Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas var tikties bez skaita ierobežojuma, neievērojot 2 metru distanci un nelietojot mutes un deguna aizsegus (38.27 5. apakšpunkts). Vienlaikus, kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, pulcējoties šādām personām arī privātos pasākumos, jābūt atbildīgajai personai, kas pārliecinās, ka vienlaikus pulcējas tikai atbilstošas personas. Privātos pasākumos tas jādara pasākuma norises vietas īpašniekam vai organizatoram. Valsts policijai šādos gadījumos ir tiesības veikt kontroli, pārbaudot, vai klātesošajām personām ir attiecīgi sertifikāti.

Nosacījumi kāzu, bēru un kristību organizēšanai līdz 250 cilvēkiem

Šobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir no 20 līdz 100 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet nepārsniedz 120), ir atļauts organizēt privātus pasākumus – kāzas, bēres un kristības ar plašāku dalībnieku skaitu arī dzeltenajā (daļēji drošajā) režīmā (14.10 punkts).

Proti, tas nozīmē, ka visiem pasākuma dalībniekiem ir jāatbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem, ko apliecina digitālais Covid-19 sertifikāts:

  • persona ir vakcinēta pret Covid-19;
  • persona pēdējā pusgada laikā ir izslimojusi Covid-19;
  • pēdējo 48 stundu laikā ir veikts Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs;
  • pēdējo 6 stundu laikā ir veiktsCovid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs;
  • persona ir jaunāka par 12 gadiem (tādā gadījumā sertifikāts nav nepieciešams).

Pasākuma rīkotājiem ir jānosaka atbildīgā persona, kura gādās par epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu (tie uzskaitīti MK noteikumu 14.10 punktā) un sniegs informāciju uzraudzības un kontroles iestādēm pēc pieprasījuma (14.10 7. apakšpunkts) un jānodrošina apmeklētāju un iesaistīto darbinieku reģistrācija, lai gadījumā, ja tomēr notiek Covid-19 uzliesmojums, epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkiem ir pieejams precīzs pasākuma dalībnieku saraksts (14.10 10. apakšpunkts).

Šādā pasākumā var piedalīties ne vairāk kā 250 personas (neskaitot pakalpojuma sniedzēja darbiniekus)  un tiek nodrošināta apmeklētāju un iesaistīto darbinieku reģistrācija (14.10 9. apakšpunkts).

Plašāk Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informācijā.

Āra terases un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi telpās

Šobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir ne vairāk kā 100 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr tie nepārsniedz 120), ir paaugstināts pieļaujamais personu skaits sabiedriskās ēdināšanas vietās, nemainot pārējās epidemioloģiskās drošības prasības (14.6 punkts).

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojums telpās: 

  • Ja tiek nodrošināta klientu uzņemšana zaļajā – drošajā – režīmā telpās vai ārpus tām (tikai vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas), nav jāievēro papildu ierobežojumi (distance, apmeklētāju skaits).
  • Ja tiek nodrošināta klientu uzņemšana dzeltenajā – vidēji drošajā – režīmā telpās (vakcinētas, Covid-19 izslimojušas, bērni līdz 11 gadiem (ieskaitot), testētas personas), ir jāgādā, ka pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā 10 pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk kā 20 personas kopā (14.7.1. apakšpunkts).

Šajā režīmā pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina divu metru attālums starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem (20.2. apakšpunkts); galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana individuāli (20.3. apakšpunkts); galdiņu dezinfekcija pēc katra apmeklētāja (20.4. apakšpunkts); regulāru telpu mehānisko ventilāciju (nodrošinot ne vairāk kā 1000 ppm) vai nepārtrauktu svaiga gaisa pieplūdi caur logiem (20.5. apakšpunkts).

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē telpās uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00. Pēc plkst. 24.00 drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai (20.6. apakšpunkts un 20.1 5. apakšpunkts). Laika ierobežojums neattiecas uz pakalpojuma sniegšanu zaļajā jeb drošajā režīmā.

  • Ārpus telpām (āra terasēs) pakalpojumu var sniegt nedrošajā (sarkanajā) režīmā, nekontrolējot apmeklētāju epidemioloģisko statusu, nodrošinot, ka pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā 20 pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk kā 30 personas kopā) (14.7.2. apakšpunkts).

23. jūlijā stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, ar ko tiek izslēgts likuma pārejas noteikumu 23. punkts, kas līdz šim noteica, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem atļauts sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām no pulksten 6.00 līdz pulksten 24.00. Līdz ar to vairs nepastāv laika ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem sniegt ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām.

Taču sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam, uzņemot apmeklētājus ārpus telpām (āra terasēs), joprojām ir jānodrošina: vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena (20.1 2. apakšpunkts), galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana individuāli (20.3. apakšpunkts), galdiņu dezinfekcija pēc katras ēdienreizes (20.4. apakšpunkts).

Izmaiņas! 16. jūlijā stājas spēkā grozījumi noteikumos, kas precīzi nosaka, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, uz apmeklētājiem attiecas publisku pasākumu apmeklēšanas nosacījumi. Tādējādi arī sabiedriskās ēdināšanas vietā notiekoša pasākuma apmeklētājiem jāveic Covid-19 sertifikātu pārbaude. Plašāk Kultūras ministrija – Precizē nosacījumus publisku pasākumu organizēšanai, tostarp arī ēdināšanas iestādēs

Klātienē pieejami visi veikali

No 2. jūnija tiek atcelti darbības ierobežojumi lielajiem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību virs 7000 m2) un ielu tirdzniecībai, proti, gadatirgu organizēšanai. 

Tas nozīmē, ka darbu var atsākt visi veikali, ievērojot pastiprinātus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Tāpat kā iepriekš, tirdzniecības centros ir atļauts strādāt pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, ķīmiskajām tīrītavām, finanšu institūcijām, remontu servisiem u. c.). 

Tiek atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos.

Ierobežojumi tirdzniecības vietās

Tāpat kā līdz šim, pilnīgi visām tirdzniecības vietām (veikalos, tirdzniecības centros, tirgus paviljonos), kurām ir atļauts darboties, ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi, lai maksimāli novērstu drūzmēšanos un riskus vīrusa pārnesei no cilvēka uz cilvēku:

  • Gan pircēji, gan darbinieki tirdzniecības laikā lieto mutes un deguna aizsegu, ievēro vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības (24.15 punkts).
  • Tirdzniecības vietās neapkalpo pircējus, kuri nelieto mutes un deguna aizsegu.
  • Tirdzniecības vietā vienlaikus drīkst atrasties ierobežots skaits pircēju. Vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās telpu platības. Tirdzniecības vietā, kurā vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs (24.2 punkts).
  • Pirms ieejas veikalā labi redzamā vietā jāizvieto informācija, tostarp svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā (24.3 punkts).
  • Vietās, kur tiek nodrošināta iepirkšanās grozu, ratu vai iepirkšanās somu pieejamība apmeklētājiem, to skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Pircējiem atrasties šādās tirdzniecības vietās bez iepirkumu groziņa, ratiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkšanās somas ir aizliegts (24.4 punkts).
  • Veikalos jāgādā par to, ka tiek kontrolēta apmeklētāju plūsma gan pie ieejām un izejām, gan vietās, kur notiek pastiprināta pircēju pulcēšanās (24.5 punkts). Ja infrastruktūra atļauj, ieeja ir jānodala no izejas.

Tirdzniecības vietās jābūt ieceltai atbildīgajai personai, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, kā arī jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma.

Plašāk:

Ielu tirdzniecība jeb gadatirgi

Organizējot gadatirgus, vairs nav jāievēro iepriekš noteiktais 20 tirdzniecības vietu ierobežojums. Vienlaikus pašvaldībām ir tiesības noteikt maksimāli pieļaujamo tirdzniecības dalībnieku skaitu. To paredz grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”.

Arī ielu tirdzniecībā ir saistošas epidemioloģiskās drošības prasības:

  • apmeklētājiem un pārdevējiem jālieto mutes un deguna aizsegs;
  • fiziski jānorobežo gadatirgus teritorija;
  • ielu tirdzniecības organizēšanas laikā netiek organizēti izklaides pasākumi (tematiski svētki, atrakcijas).

Organizējot tirdzniecību atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecībā, ir papildus jānodrošina 24.16 punktā minētais:

  • labi redzamā vietā ir izvietota informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām;
  • vismaz 2 metru attālums starp tirdzniecības vietām;
  • kontrolēta un regulēta apmeklētāju plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu apmeklētāju pastiprinātu pulcēšanos (drūzmēšanos), tostarp starp apmeklētāju rindām dažādās tirdzniecības vietās ir ievērota vismaz 2 metru distance;
  • tirdzniecības darbinieki nepulcējas darba pārtraukumos (piemēram, kafijas pauzēs, pusdienas pārtraukumos);
  • tiek iecelta atbildīgā persona, kas atrodas tirgus teritorijā vai ielu tirdzniecības organizēšanas vietā un organizē noteikumos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu;
  • izstrādā un dokumentē iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.

2+2 princips, kur tas iespējams

Noteikumi paredz, ka ikvienam savās ikdienas gaitās ieteicams ievērot 2+2 principu – divi metri, divi cilvēki. Tātad vietās, kur tas ir iespējams, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem (MK noteikumu 6.2. apakšpunkts).

Prasība ievērot divu metru distanci publiskās vietās nav attiecināma uz:

  • personām, kuras tiekas divatā;

  • personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;

  • vecāku un viņa nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā (izņemot gadījumu, ja bērnam, kādam no vecākiem vai vecāku mājsaimniecības locekļiem jāievēro izolācijas, mājas karantīnas vai pašizolācijas prasība);

  • personām, kuras to nevar ievērot darba vai dienesta pienākumu dēļ;

  • pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām vienas grupas ietvaros;

  • izglītības programmas apguvē izglītības iestādēs vienas klases, grupas vai kursa ietvaros, ja kurss netiek dalīts grupās;

  • sportistiem, sporta speciālistiem un sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem sporta treniņu (nodarbību) un sporta pasākumu laikā (minētais izņēmums ir attiecināms uz jebkura veida nodarbošanos ar sportu (tai skaitā amatieru sportu un fiziskām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai);

  • bērnu nometnēm vienas grupas ietvaros;

  • aktieriem, baleta māksliniekiem, dejotājiem, dziedātājiem un orķestra mūziķiem, veicot darba pienākumus mēģinājumu, nodarbību un pasākumu laikā. Minētais izņēmums ir attiecināms arī uz profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības programmu apguvi vienas grupas ietvaros šajā apakšpunktā minētajās jomās, izņemot amatiermākslas koru un ansambļu dalībniekus, kuriem jāievēro divu metru fiziska distance. Distance nav jāievēro, ja amatiermākslas kolektīvā visi klātesošie dalībnieki var apliecināt vakcinācijas vai izslimošanas faktu.

Sejas maskas (mutes un deguna aizsegi)

MK noteikumu 6.3. apakšpunkts paredz obligātu prasību lietot mutes un deguna aizsegus (medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas:

  • publiskās iekštelpās, tostarp darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu;
  • publiskās vietās ārpus telpām, vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma;
  • sabiedriskajā transportā, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Prasība lietot sejas masku attiecas arī uz transportlīdzekļa vadītājiem, kuri neatrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē (6.3.1 apakšpunkts).

Mutes un deguna aizsegu var nelietot:

  • bērni, kas nav sasnieguši 7 gadu vecumu;
  • personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai.

MK noteikumu 6.3.1. apakšpunktā uzskaitīti arī citi izņēmuma gadījumi, kad var nelietot mutes un deguna aizsegu, piemēram, tas attiecas uz profesionāliem orķestriem, koriem, teātru un deju kolektīviem, sportistiem un žurnālistiem.

Noteikumi pieļauj, ka, neievērojot distancēšanos un nelietojot mutes un deguna aizsegus, ar nosacījumu, ka ikviena persona bez izņēmuma ir vai nu vakcinēta pret Covid-19, vai pēdējā pusgada laikā izslimojusi koronavīrusa infekcijas slimību, drīkst:

  • tikties vairāku mājsaimniecību ietvaros (38.27 5. apakšpunkts);
  • pulcēties darbavietā vienā darba telpā (38.27 1. apakšpunkts);
  • piedalīties amatieru sporta kolektīva treniņos (nodarbībās) iekštelpās (38.27 2. apakšpunkts);
  • pulcēties amatiermākslas kolektīva mēģinājumu laikā  (38.27 3. apakšpunkts);
  • sniegt un saņemt sociālos pakalpojumus, atrodoties vienā sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijā (38.27 4. apakšpunkts);
  • apmeklēt sociālo pakalpojumu institūcijā esošu personu un tikties ārpus telpām vai īpaši izveidotā tikšanās telpā klātienē, ja apmeklētāji ir no vienas mājsaimniecības (38.30 1. apakšpunkts).

Noteikumu 38.31 punkts paredz, ka vakcinētas vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 izslimojušas personas, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, kas to apliecina, var organizēt publiskus pasākumus un piedalīties tajos, kā arī sniegt un saņemt pakalpojumus klātienē, tai skaitā ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, saņemt kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskās un izglītojošās norises u. c.) pakalpojumus, piedalīties profesionālās pilnveides pasākumos, kā arī sniegt fotopakalpojumus un piedalīties laulību reģistrācijā, nelietojot mutes un deguna aizsegu, neievērojot divu metru distanci un neievērojot darba laika ierobežojumus, ja:

  • pie ieejas tiek nodrošināta kontrole, lai identificētu klātesošo personu atbilstību epidemioloģiskās drošības prasībām;
  • ikviens apkalpojošā personāla pārstāvis ir vakcinēts vai izslimojis Covid-19.

Par noteikumu neievērošanu sods gan pakalpojuma sniedzējam, gan klientam

Par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem tirdzniecības vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās ir paredzēta administratīvā atbildība, kas noteikta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Turklāt par noteikumu neievērošanu vienlīdz atbildīgs ir gan pakalpojuma sniedzējs, gan saņēmējs.


Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. pantam par tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu piemēro naudas sodu:

  • fiziskai personai – no 10 līdz 2000 eiro;
  • juridiskai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Savukārt likuma 50.1 pants paredz, ka personai par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro.

Tirdzniecības vietās vēl papildus jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja nav izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām (52. pants).

Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti būt saprotošiem un ievērot pakalpojumu sniedzēju norādījumus, jo pārkāpumu gadījumā atbildība būs jāuzņemas abām pusēm.

Kultūrvietas, bibliotēkas, arhīvi

Individuāliem apmeklējumiem ir atvērtas:

  • bibliotēkas;
  • arhīvi;
  • muzeju un muzejiem radniecīgo mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vietas (muzejisko priekšmetu krātuves un ekspozīcijas, mākslas galerijas, kultūras centri, piemiņas vietas u. c.).

Šobrīd, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100 (līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120), bibliotēku, arhīvu lasītavās un tamlīdzīgos objektos:

  • vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pieejamās telpas platības;
  • vienā telpā vienlaikus var atrasties ne vairāk kā 30 personas (14.3. apakšpunkts).

Izstādēs, kultūrvietās, tai skaitā muzejos iekštelpās katram apmeklētājam tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pasākuma norisei vai pakalpojuma sniegšanai paredzētās platības (14.8.1. apakšpunkts).

Kultūras vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).

Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00 (MK noteikumu 21. punkts).

Publikai slēgtus profesionālās skatuves mākslas iestudējumu ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē var apmeklēt līdz 10 attiecīgās nozares kritiķi, ja tiek nodrošināta divu metru distance un vienai personai ne mazāk kā 25 m2 no pieejamās telpu platības (MK noteikumu 21. punkts).

Ja epidemioloģiskā situācija turpinās uzlaboties

Ja saslimstības rādītājs kritīsies un atbilstoši luksofora principam sasniegs zaļo jeb zema riska pakāpi (būs zemāks par 20 jauniem gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, līdz brīdim, kamēr tas atkal nepārsniegs 25), noteikumi paredz vēl vairāk atvieglot pulcēšanās ierobežojumus privātos un publiskos pasākumos, nemainot pārējās epidemioloģiskās drošības prasības.

Informāciju par Covid-19 izplatību Latvijā SPKC katru dienu apkopo interaktīvajā kartē.

Kādi pulcēšanās noteikumi būs spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad saslimstības kumulatīvais rādītājs būs zem 20 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, paredzēts MK noteikumu 14.9 punktā:

  • sarkanajā drošības režīmā, kad netiek kontrolēts personu “epidemioloģiskais statuss”, iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk kā 50 personas, bet ārtelpās – ne vairāk kā 100 personas, tai skaitā privātos un publiskos pasākumos (ja šajā punktā nav noteikti citi ierobežojumi), bērēs, kristībās, psiholoģiskās palīdzības grupās, gājienos un piketos (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar norises nodrošināšanu), pie ģimenes vai dzimtas kapavietām (14.9  1. apakšpunkts);

  • pakalpojumu sniegšanas vietās un pasākumos, kuri tiek rīkoti, ievērojot dzelteno jeb daļēji drošo režīmu (piedalās vakcinētas, pārslimojušas, testētas personas un bērni, kas jaunāki par 12 gadiem) var neievērot distancēšanās, apmeklētāju izvietojuma pie galdiem un sēdvietās prasības, drīkst nelietot sejas maskas. Šādos pasākumos iekštelpās var atrasties līdz 1000, bet ārtelpās – līdz 2000 personām (14.9  2. apakšpunkts);

  • varēs neievērot šo noteikumu nosacījumus attiecībā uz darba laiku (14.9 4. apakšpunkts);

  • tiek atcelti vienai personai nodrošināmās platības nosacījumi bibliotēkās, arhīvu lasītavās, tirdzniecības izstādēs, kultūrvietās, reliģiskās darbības veikšanas vietās, tirdzniecības vietās, individuālo pakalpojumu sniegšanas vietās, nosakot prasību, ka telpās tiek pieļauts tāds cilvēku skaits, ka tiek nodrošināta iespēja cilvēkiem ievērot 2 m distanci un pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma organizators var kontrolēt cilvēku plūsmas, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos (plašāk 14.9 3. apakšpunktā);

  • tiek palielināts cilvēku skaits, kuri var pulcēties organizētos kolektīvos – nometnēs, interešu izglītības, sporta nodarbību, izglītības grupās, līdz 50 cilvēkiem iekštelpās un līdz 100 cilvēkiem brīvā dabā ar nosacījumu, ka tiek veikta regulāri testēšana atbilstoši vidējā drošības līmeņa (“dzeltenā” drošības režīma) nosacījumiem u. c.
Jebkurā gadījumā saglabājas prasība lietot mutes un deguna aizsegus publiskās iekštelpās, kur notiek intensīva cilvēku pulcēšanās un nav iespējams ievērot divu metru distanci (piemēram, sabiedriskajā transportā, tirdzniecības vietās)
(14.9 5. apakšpunkts).

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, automātiski tiks atjaunoti nosacījumi, kas ir spēkā pie kumulatīvā saslimstības rādītāja no 20 līdz 99 jauni gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.


Attālināts darbs, ja darba specifika atļauj

Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba devēja pienākumi nodrošināt attālināta darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj, ir nostiprinātas likumā.

1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, papildinot to ar 7.1 pantu, kurā noteikts: “Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”

Bērnudārzi

Klātienē sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus (MK noteikumu 32.7 1. apakšpunkts), kā arī turpina darboties bērnudārzi.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, pirmsskolas izglītības iestāžu (bērnudārzu) darbiniekiem būs jāturpina stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp jālieto mutes un deguna aizsegs. Noteikumi paredz, ka bērnudārzu darbiniekiem reizi nedēļā tiek veikts Covid-19 tests (MK noteikumu 32.7 2. apakšpunkts).

Turpat arī noteikts, ka vasaras mēnešos (2021. gada jūnijā, jūlijā un augustā) ir pieļaujama bērnudārza grupiņu apvienošana līdz 24 bērniem no vienas izglītības iestādes vai pašvaldības, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un vismaz mēnesi nodrošinot apvienotās grupas izglītojamo sastāva nemainību. 

Bērnu nometnes

Atļauts rīkot bērnu nometnes klātienē, ievērojot MK noteikumu 14.6 4. apakšpunktā (kamēr saslimstības līmenis ir zem 100, bet nepārsniedz 120 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) un 32.7 16. apakšpunktā paredzētos nosacījumus: 

  • Vienā grupā drīkst būt ne vairāk kā 30 dalībnieku, ja tiek nodrošināta nometnes darbinieku un dalībnieku testēšana (14.6 4. apakšpunkts). Nometnēs, kas tiek organizētas brīvā dabā vai atsevišķās ēkās, ir pieļaujama vairāku grupu dalība, ja tiek veikti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi un nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un personāls nometnes darbības laikā nesatiekas.
  • Nometnes norise notiek tikai noteiktā teritorijā (norises vietā). Netiek rīkotas aktivitātes ārpus šīs teritorijas, izņemot gadījumus, ja nometnes dalībnieki attiecīgajā vietā ir vienīgie apmeklētāji.
  • Nometnes dalībnieki un personāls lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam un diennakts nometnes dalībniekus vienas grupas ietvaros.

Bērnu diennakts nometnēs var notikt sporta treniņi (32.7 18.2. apakšpunkts).

Nometnē jābūt atbildīgajai personai un izstrādātai procedūrai rīcībai Covid-19 saslimšanas gadījumā.

Nometnē varēs piedalīties:

  • tikai tie darbinieki, kuriem pēdējo 48 stundu laikā pirms nometnes sākuma ir veikts SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas tests un tas ir negatīvs, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā reizi nedēļā;
  • bērni, kuriem pēdējo 48 stundu laikā pirms nometnes sākuma ir veikts SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas tests un tas ir negatīvs, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā ar 7 dienu intervālu.

Ja bērnam vai pieaugušajam ir iespēja apliecināt, ka ir izslimota Covid-19 infekcija vai ir pilnībā veikts Covid-19 vakcinācijas process, tad testēšanu pirms nometnes nav nepieciešams veikt.

Tiesiskais pamats ierobežojumu noteikšanai

6. aprīlī noslēdzās pagājušā gada novembrī saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību izsludinātā ārkārtējā situācija valstī. Spēku zaudējis arī tiesiskais regulējums, kas noteica vairākus ārkārtas drošības pasākumus pandēmijas ierobežošanai (Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”). Tomēr liela daļa no tiem vēl kādu laiku turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, jo saslimstības rādītāji pasaulē un Latvijā arvien nav iepriecinoši.

Pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Tādējādi daļa ārkārtējās situācijas laikā ieviesto drošības pasākumu ir pārcelti uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.


Atbilstoši likumā noteiktajam, ja saslimstība pieaugs, Ministru kabinets drošības pasākumus var arī pastiprināt, ieviešot jaunus ierobežojumus.

Pagaidām gan tie ar lielu piesardzību tiek mazināti. Pakāpeniski dažādi atvieglojumi tiek paplašināti personām, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai izslimojušas šo koronavīrusa infekcijas slimību, vai var apliecināt, ka tām noteiktā laika sprīdī ir ticis veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Labs saturs
87
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI