No 11. oktobra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Aktuālo ierobežojumu un noteikumu apkopojums ir pieejams šeit – Kādi ierobežojumi ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Epidemioloģiskās drošības noteikumi paredz kritērijus, kuriem iestājoties drošības pasākumi tiks atkal pastiprināti vai atcelti. Apkopotā veidā ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem sniedzam informāciju par šobrīd aktuālajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Drošības pasākumu kopums Covid-19 ierobežošanai ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 360 regulējumam ierobežojošie pasākumi attiecībā uz pulcēšanos un pakalpojumu sniegšanu tiek pastiprināti vai atviegloti, ņemot vērā Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicēto pēdējo 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītāju Latvijā.
MK noteikum 14.7 punkts paredz šādu kārtību:
Iepriekš noteiktais “luksofora princips” Covid-19 izplatības līmeņus iedala četrās riska pakāpēs, ņemot vērā pēdējo 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju:
Šobrīd, kamēr kumulatīvais saslimstības rādītājs ir no 20 līdz 100 vai līdz turpmākajam Ministru kabineta lēmumam, nosakot pakalpojumu sniegšanai paredzēto platību un pieļaujamo personu skaitu, ir spēkā MK noteikumu 14.6 punkta nosacījumi, neatceļot pārējās epidemioloģiskās drošības prasības.
Ja epidemioloģiskā situācija turpinās pasliktināsies un Ministru kabinets pieņems attiecīgu lēmumu, attiecībā uz pakalpojumu sniegšanai paredzēto platību un pieļaujamo personu skaitu būs jāņem vērā MK noteikumu pamata regulējums, kas bija aktuāls līdz 22. jūnijam, bet no noteikumu aktuālās redakcijas netika svītrots (proti, neņemot vērā 14.6 punkta nosacījumus).
Savukārt, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies un kumulatīvais saslimstības rādītājs nokritīs zem 20 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, attiecībā uz cilvēku skaitu pasākumos un pakalpojumu saņemšanas vietās, neatceļot citus piesardzības pasākumus, varēs tikt piemēroti MK noteikumu 14.9 punkta nosacījumi (par tiem plašāk šeit > >).
14 dienu kumulatīvā saslimstība Latvijā uz 100 tūktošiem iedzīvotāju ir redzama interaktīvās kartes kreisajā pusē. |
Papildus minētajam epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek noteikti, ievērojot vēl trīs drošības līmeņus, ņemot vērā apstākļus, vai attiecīgajā vietā atrodas vakcinēti, izslimojuši, testēti cilvēki vai personas, kuru statuss šai ziņā nav zināms.
Lai būtu vieglāk uztvert, šos līmeņus var apzīmēt ar krāsām:
Katrā līmenī, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riska pakāpi, ir noteiktas atšķirīgas epidemioloģiskās drošības prasības, pulcējoties vai saņemot noteikta veida pakalpojumus.
Sarkanais jeb nedrošais līmenis tiek attiecināts uz publiskām vietām, kur var atrasties ikviens, tostarp arī cilvēki, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, nav iepriekš pārslimojuši šo koronavīrusa slimību vai veikuši testu.
Šajā režīmā ir pieejami pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports, tirdzniecības vietas, kafejnīcu un restorānu āra terases.
16. jūlijā stājas spēkā grozījumi noteikumos, precizējot, ka pulcēšanās līdz 20 cilvēkiem iekštelpās un 50 cilvēkiem ārpus telpām nedrošajā režīmā tiek attiecināts tikai un vienīgi uz privātām norisēm, bet ne publiskiem pasākumiem (plašāk Kultūras ministrija – Precizē nosacījumus publisku pasākumu organizēšanai, tostarp arī ēdināšanas iestādēs). Publiskos pasākumos pasākuma organizatoram ir jāizvēlas norises forma drošajā vai daļēji drošajā režīmā (apmeklētāji tikai ar digitālajiem Covid-19 sertifikātiem).
Tā kā sarkanajā līmenī nav izslēgta ar Covid-19 inficētu personu klātbūtne, atrodoties šādās vietās, visiem ir jāievēro stingrāki drošības noteikumi, kas var ietvert distancēšanos, masku valkāšanu u. c.
Ar prasībām jāiepazīstas katrā gadījumā atsevišķi. Noteikumos ir iekļauta prasība izvietot labi redzamā vietā informāciju par epidemioloģiskās drošības prasībām pakalpojumu sniegšanas vietās, pasākumos, kultūrvietās, visur, kur notiek cilvēku pulcēšanās.
No 15. jūnija tiek dota zaļā gaisma publiskiem, tostarp izklaides un kultūras, pasākumiem klātienē personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā izslimojušas šo infekcijas slimību (drošajā vai zaļajā līmenī).
Taču pasākuma organizators var izvēlēties arī daļēji drošu jeb dzelteno pasākuma norises formu. Tādā gadījumā pasākumu var apmeklēt arī personas, kuras noteiktā laika sprīdī (pēdējo 48 vai 6 stundu laikā atkarībā no izvēlētā testa veida) ir veikušas Covid-19 testu un tas ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni, kas jaunāki par 12 gadiem (nosacījumi šādu pasākumu rīkošanai uzskaitīti MK noteikumu 38.34 punktā).
Kāpēc īpaši pieminēti bērni? Tāpēc, ka bērni, kas ir jaunāki par 12 gadiem, netiek vakcinēti pret Covid-19 un līdz ar to nevar apmeklēt pasākumus, kuri tiek rīkoti zaļajā jeb maksimāli drošajā režīmā.
To, kurā formātā rīkot pasākumu – daļēji drošajā vai drošajā –, izvēlas pasākuma organizators.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka Covid-19 tests personu nepasargā no inficēšanās, pasākumos, kuros atļauta testētu personu un bērnu piedalīšanās, ir jāievēro papildu drošības prasības – laika un cilvēku skaita ierobežojums, jālieto sejas maskas, jānodrošina personalizētas sēdvietas.
No 1. jūlija pasākuma organizators var izvēlēties arī nodalīt apmeklētāju plūsmas, nodrošinot, ka apmeklētāju plūsmas (drošā režīma plūsma un daļēji drošā plūsma) viena pasākuma ietvaros nepārklājas. To paredz MK noteikumu 38.34 11. apakšpunkts.
Epidemioloģiskās drošības noteikumu izpratnē kā zaļu vai drošu saprot tādu vidi, kurā atrodas tikai personas, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā izslimojušas šo slimību (īsumā – visiem ir jāatbilst MK noteikumu 38.27 punkta prasībām).
Arī pasākuma darbiniekiem ir jāatbilst šīm prasībām, izņemot personas, kuras nestrādā saskarsmē vai vienā telpā ar apmeklētājiem (38.31 2. apakšpunkts).
Šajā režīmā pasākuma organizatora galvenais uzdevums ir pārliecināties, vai visiem apmeklētājiem ir derīgs digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā ir pārslimojusi šo koronavīrusa slimību (pie ieejas tiek nodrošināta kontrole – 38.31 1. apakšpunkts).
Citu ierobežojumu pasākumiem, kas tiek rīkoti zaļajā – drošajā – līmenī, nav. To dalībniekiem nav jāievēro prasība valkāt maskas vai ievērot savstarpēju distanci. Šiem pasākumiem nav ierobežots apmeklētāju skaits vai norises laiks.
Sākot ar 20. augustu stājas spēkā MK noteikumu Nr. 360 38.31 4. apakšpunkts, kas paredz – pasākumos zaļajā jeb drošajā līmenī ir atļauts piedalīties arī nepilngadīgiem bērniem:
Kultūras ministrija skaidro: "Norises rīkotājam iepriekš ir jāparedz, vai t. s. “zaļā režīma” pasākumu varēs apmeklēt vakcinētas/vīrusu pārslimojušas personas ar bērniem, un par šādu iespēju jāinformē biļešu iegādes vietās vai pasākuma reklāmas materiālos. Ja šāda iespēja tiks paredzēta, pasākuma rīkotājam obligāti jānodrošina atsevišķs sektors, kurā ierādāmas vietas vecākiem ar tiem bērniem, kuri pasākumu apmeklē bez Covid-19 sertifikāta vai ar Covid-19 testēšanas sertifikātu. Minētajā sektorā jāievēro visi t.s. “dzeltenā režīma” pasākumu organizēšanā noteiktie drošības nosacījumi – fiksētas, personalizētas sēdvietas, kas izkārtotas ievērojot savstarpēju 2 metru distanci, skatītāju plūsmu nodalīšana u.c. epidemioloģiskās prasības, arī sejas masku lietojums, ja pasākums notiek telpās, kā arī skatītāju skaita ierobežojumi. Šādos pasākumos visiem pasākuma apmeklētājiem koptelpās būs jāievēro vispārējie epidemioloģiskās drošības nosacījumi – 2 metru distance un sejas masku lietošana."
Digitālais Covid-19 sertifikātsIr trīs veidu digitālie sertifikāti:
Sertifikātu var saņemt izveidot, lejuplādēt vai izdrukāt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv vai saņemt klātienē valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centrā. Patlaban šādi centri darbojas 93 pašvaldībās, kopā 122 vietās: VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija.
Pārliecināties, ka personas uzrādītais digitālais Covid-19 sertifikāts ir derīgs, pakalpojumu sniedzējs var vietnē www.Covid19sertifikats.lv, kā arī izmantojot speciālu mobilo lietotni. |
Dzeltenais – daļēji drošais – līmenis paredz iespēju rīkot publiskus pasākumus, kuros piedalās ne tikai personas, kuras ir ieguvušas imunitāti pret Covid-19, vakcinējoties vai izslimojot šo slimību, bet arī tie, kuri:
Veiktā testa rezultātu reģistrē digitālajā Covid-19 sertifikātā, kas jāuzrāda pie ieejas pasākumā.
Daļēji drošā līmeņa pasākumus kopā ar vecākiem var apmeklēt arī bērni līdz 12 gadu vecuma sasniegšanai, kas nav vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19. Bērniem līdz 12 gadu sasniegšanai pirms pasākuma nav jāveic tests (38.34 punkts).
Savukārt bērniem no 12 gadu vecuma ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret Covid-19, tāpēc viņiem, lai apmeklētu publiskus pasākumus, tāpat kā pieaugušajiem ir jāapliecina vakcinācijas vai pārslimošanas fakts vai negatīvs Covid-19 tests.
Tā kā zaļajā jeb drošajā pasākumu režīmā ir nodrošināts tas, ka piedalās tikai vakcinētas vai koronavīrusu pārslimojušas personas un infekcijas izplatīšanās risks ir zems, nav jāievēro nekādi ierobežojumi.
Savukārt dzeltenajā jeb daļēji drošā režīma pasākumos infekcijas izplatības risks ir augstāks.
Šis ir viens no gadījumiem, kad prasības var atšķirties, ņemot vērā saslimstības līmeni valstī. Šobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir ne vairāk kā 100 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet nepārsniedz 120), organizatoriem un visiem daļēji drošajā jeb dzeltenajā režīmā rīkotā pasākuma dalībniekiem ir jāievēro šādas papildu drošības prasības:
Tests Covid-19 sertifikāta iegūšanai no 1. augusta – maksas pakalpojumsLai nodrošinātu digitālo Covid-19 sertifikātu personām, kuras nav vakcinējušās vai pēdējā pusgada laikā izslimojušas koronavīrusa slimību, bija noteikts pārejas periods, kurā valsts apmaksās Covid-19 testu arī situācijās, ka cilvēkam nav saslimšanas simptomu (38.17 punkts):
Tas nozīmē, ka personas, kurām ir nepieciešams saņemt digitālo Covid-19 testēšanas sertifikātu, lai apmeklētu publiskus pasākumus un saņemtu pakalpojumus klātienē, turpmāk tests jāveic pašiem par saviem līdzekļiem atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim. Analīžu nodošanas vietas, kā arī informāciju par katru no tām iespējams aplūkot interaktīvā kartē: “COVID-19 analīžu nodošanas vietas Latvijā”. Pieteikties Covid-19 testam var vispārējā kārtībā:
Organizators, kas ir izvēlējies rīkot pasākumu vidēji drošajā jeb dzeltenajā līmenī, kurā drīkst piedalīties testētas personas, var organizēt mobilo testēšanas punktu, iepriekš sazinoties ar konkrēto laboratoriju un vienojoties par tā izvietošanu pasākuma norises vietā. |
Šobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir mazāks par 100 jauniem saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr tas nepārsniedz 120), uz ikvienu sabiedrības locekli attiecas iespēja telpās tikties līdz 20 personām, bet ārpus telpām līdz 50 personām privāt0s pasākumos (14.6 1. apakšpunkts), tāpat kā iepriekš, turpinot ievērot 2 metru distanci (izņemot vienas mājsaimniecības pārstāvjus) un lietojot mutes un deguna aizsegus telpās.
Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas var tikties bez skaita ierobežojuma, neievērojot 2 metru distanci un nelietojot mutes un deguna aizsegus (38.27 5. apakšpunkts). Vienlaikus, kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, pulcējoties šādām personām arī privātos pasākumos, jābūt atbildīgajai personai, kas pārliecinās, ka vienlaikus pulcējas tikai atbilstošas personas. Privātos pasākumos tas jādara pasākuma norises vietas īpašniekam vai organizatoram. Valsts policijai šādos gadījumos ir tiesības veikt kontroli, pārbaudot, vai klātesošajām personām ir attiecīgi sertifikāti.
Nosacījumi kāzu, bēru un kristību organizēšanai līdz 250 cilvēkiemŠobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir no 20 līdz 100 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet nepārsniedz 120), ir atļauts organizēt privātus pasākumus – kāzas, bēres un kristības ar plašāku dalībnieku skaitu arī dzeltenajā (daļēji drošajā) režīmā (14.10 punkts). Proti, tas nozīmē, ka visiem pasākuma dalībniekiem ir jāatbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem, ko apliecina digitālais Covid-19 sertifikāts:
Pasākuma rīkotājiem ir jānosaka atbildīgā persona, kura gādās par epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu (tie uzskaitīti MK noteikumu 14.10 punktā) un sniegs informāciju uzraudzības un kontroles iestādēm pēc pieprasījuma (14.10 7. apakšpunkts) un jānodrošina apmeklētāju un iesaistīto darbinieku reģistrācija, lai gadījumā, ja tomēr notiek Covid-19 uzliesmojums, epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkiem ir pieejams precīzs pasākuma dalībnieku saraksts (14.10 10. apakšpunkts). Šādā pasākumā var piedalīties ne vairāk kā 250 personas (neskaitot pakalpojuma sniedzēja darbiniekus) un tiek nodrošināta apmeklētāju un iesaistīto darbinieku reģistrācija (14.10 9. apakšpunkts). |
Šobrīd, kad Latvijā ir vidēja saslimstības riska pakāpe (atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir ne vairāk kā 100 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr tie nepārsniedz 120), ir paaugstināts pieļaujamais personu skaits sabiedriskās ēdināšanas vietās, nemainot pārējās epidemioloģiskās drošības prasības (14.6 punkts).
Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojums telpās:
Šajā režīmā pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina divu metru attālums starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem (20.2. apakšpunkts); galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana individuāli (20.3. apakšpunkts); galdiņu dezinfekcija pēc katra apmeklētāja (20.4. apakšpunkts); regulāru telpu mehānisko ventilāciju (nodrošinot ne vairāk kā 1000 ppm) vai nepārtrauktu svaiga gaisa pieplūdi caur logiem (20.5. apakšpunkts).
Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē telpās uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00. Pēc plkst. 24.00 drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai (20.6. apakšpunkts un 20.1 5. apakšpunkts). Laika ierobežojums neattiecas uz pakalpojuma sniegšanu zaļajā jeb drošajā režīmā.
23. jūlijā stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, ar ko tiek izslēgts likuma pārejas noteikumu 23. punkts, kas līdz šim noteica, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem atļauts sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām no pulksten 6.00 līdz pulksten 24.00. Līdz ar to vairs nepastāv laika ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem sniegt ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām.
Taču sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam, uzņemot apmeklētājus ārpus telpām (āra terasēs), joprojām ir jānodrošina: vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena (20.1 2. apakšpunkts), galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana individuāli (20.1 3. apakšpunkts), galdiņu dezinfekcija pēc katras ēdienreizes (20.1 4. apakšpunkts).
Izmaiņas! 16. jūlijā stājas spēkā grozījumi noteikumos, kas precīzi nosaka, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, uz apmeklētājiem attiecas publisku pasākumu apmeklēšanas nosacījumi. Tādējādi arī sabiedriskās ēdināšanas vietā notiekoša pasākuma apmeklētājiem jāveic Covid-19 sertifikātu pārbaude. Plašāk Kultūras ministrija – Precizē nosacījumus publisku pasākumu organizēšanai, tostarp arī ēdināšanas iestādēs.
No 2. jūnija tiek atcelti darbības ierobežojumi lielajiem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību virs 7000 m2) un ielu tirdzniecībai, proti, gadatirgu organizēšanai.
Tas nozīmē, ka darbu var atsākt visi veikali, ievērojot pastiprinātus epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Tāpat kā iepriekš, tirdzniecības centros ir atļauts strādāt pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, ķīmiskajām tīrītavām, finanšu institūcijām, remontu servisiem u. c.).
Tiek atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos.
Tāpat kā līdz šim, pilnīgi visām tirdzniecības vietām (veikalos, tirdzniecības centros, tirgus paviljonos), kurām ir atļauts darboties, ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi, lai maksimāli novērstu drūzmēšanos un riskus vīrusa pārnesei no cilvēka uz cilvēku:
Tirdzniecības vietās jābūt ieceltai atbildīgajai personai, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, kā arī jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma.
Plašāk:
|
Organizējot gadatirgus, vairs nav jāievēro iepriekš noteiktais 20 tirdzniecības vietu ierobežojums. Vienlaikus pašvaldībām ir tiesības noteikt maksimāli pieļaujamo tirdzniecības dalībnieku skaitu. To paredz grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”.
Arī ielu tirdzniecībā ir saistošas epidemioloģiskās drošības prasības:
Organizējot tirdzniecību atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecībā, ir papildus jānodrošina 24.16 punktā minētais:
2+2 princips, kur tas iespējamsNoteikumi paredz, ka ikvienam savās ikdienas gaitās ieteicams ievērot 2+2 principu – divi metri, divi cilvēki. Tātad vietās, kur tas ir iespējams, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem (MK noteikumu 6.2. apakšpunkts). Prasība ievērot divu metru distanci publiskās vietās nav attiecināma uz:
|
MK noteikumu 6.3. apakšpunkts paredz obligātu prasību lietot mutes un deguna aizsegus (medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas:
Mutes un deguna aizsegu var nelietot:
MK noteikumu 6.3.1. apakšpunktā uzskaitīti arī citi izņēmuma gadījumi, kad var nelietot mutes un deguna aizsegu, piemēram, tas attiecas uz profesionāliem orķestriem, koriem, teātru un deju kolektīviem, sportistiem un žurnālistiem.
Noteikumi pieļauj, ka, neievērojot distancēšanos un nelietojot mutes un deguna aizsegus, ar nosacījumu, ka ikviena persona bez izņēmuma ir vai nu vakcinēta pret Covid-19, vai pēdējā pusgada laikā izslimojusi koronavīrusa infekcijas slimību, drīkst:
Noteikumu 38.31 punkts paredz, ka vakcinētas vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 izslimojušas personas, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, kas to apliecina, var organizēt publiskus pasākumus un piedalīties tajos, kā arī sniegt un saņemt pakalpojumus klātienē, tai skaitā ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, saņemt kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskās un izglītojošās norises u. c.) pakalpojumus, piedalīties profesionālās pilnveides pasākumos, kā arī sniegt fotopakalpojumus un piedalīties laulību reģistrācijā, nelietojot mutes un deguna aizsegu, neievērojot divu metru distanci un neievērojot darba laika ierobežojumus, ja:
Par noteikumu neievērošanu sods gan pakalpojuma sniedzējam, gan klientamPar epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem tirdzniecības vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās ir paredzēta administratīvā atbildība, kas noteikta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Turklāt par noteikumu neievērošanu vienlīdz atbildīgs ir gan pakalpojuma sniedzējs, gan saņēmējs.
Savukārt likuma 50.1 pants paredz, ka personai par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro. Tirdzniecības vietās vēl papildus jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja nav izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām (52. pants). Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti būt saprotošiem un ievērot pakalpojumu sniedzēju norādījumus, jo pārkāpumu gadījumā atbildība būs jāuzņemas abām pusēm. |
Individuāliem apmeklējumiem ir atvērtas:
Šobrīd, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100 (līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120), bibliotēku, arhīvu lasītavās un tamlīdzīgos objektos:
Izstādēs, kultūrvietās, tai skaitā muzejos iekštelpās katram apmeklētājam tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pasākuma norisei vai pakalpojuma sniegšanai paredzētās platības (14.6 8.1. apakšpunkts).
Kultūras vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).
Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00 (MK noteikumu 21. punkts).
Publikai slēgtus profesionālās skatuves mākslas iestudējumu ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē var apmeklēt līdz 10 attiecīgās nozares kritiķi, ja tiek nodrošināta divu metru distance un vienai personai ne mazāk kā 25 m2 no pieejamās telpu platības (MK noteikumu 21. punkts).
Ja epidemioloģiskā situācija turpinās uzlabotiesJa saslimstības rādītājs kritīsies un atbilstoši luksofora principam sasniegs zaļo jeb zema riska pakāpi (būs zemāks par 20 jauniem gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, līdz brīdim, kamēr tas atkal nepārsniegs 25), noteikumi paredz vēl vairāk atvieglot pulcēšanās ierobežojumus privātos un publiskos pasākumos, nemainot pārējās epidemioloģiskās drošības prasības. Informāciju par Covid-19 izplatību Latvijā SPKC katru dienu apkopo interaktīvajā kartē. Kādi pulcēšanās noteikumi būs spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad saslimstības kumulatīvais rādītājs būs zem 20 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, paredzēts MK noteikumu 14.9 punktā:
Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, automātiski tiks atjaunoti nosacījumi, kas ir spēkā pie kumulatīvā saslimstības rādītāja no 20 līdz 99 jauni gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. |
Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba devēja pienākumi nodrošināt attālināta darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj, ir nostiprinātas likumā.
1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, papildinot to ar 7.1 pantu, kurā noteikts: “Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”
Klātienē sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus (MK noteikumu 32.7 1. apakšpunkts), kā arī turpina darboties bērnudārzi.
Lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, pirmsskolas izglītības iestāžu (bērnudārzu) darbiniekiem būs jāturpina stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp jālieto mutes un deguna aizsegs. Noteikumi paredz, ka bērnudārzu darbiniekiem reizi nedēļā tiek veikts Covid-19 tests (MK noteikumu 32.7 2. apakšpunkts).
Turpat arī noteikts, ka vasaras mēnešos (2021. gada jūnijā, jūlijā un augustā) ir pieļaujama bērnudārza grupiņu apvienošana līdz 24 bērniem no vienas izglītības iestādes vai pašvaldības, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un vismaz mēnesi nodrošinot apvienotās grupas izglītojamo sastāva nemainību.
Atļauts rīkot bērnu nometnes klātienē, ievērojot MK noteikumu 14.6 4. apakšpunktā (kamēr saslimstības līmenis ir zem 100, bet nepārsniedz 120 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) un 32.7 16. apakšpunktā paredzētos nosacījumus:
Bērnu diennakts nometnēs var notikt sporta treniņi (32.7 18.2. apakšpunkts).
Nometnē jābūt atbildīgajai personai un izstrādātai procedūrai rīcībai Covid-19 saslimšanas gadījumā.
Nometnē varēs piedalīties:
Ja bērnam vai pieaugušajam ir iespēja apliecināt, ka ir izslimota Covid-19 infekcija vai ir pilnībā veikts Covid-19 vakcinācijas process, tad testēšanu pirms nometnes nav nepieciešams veikt.
Tiesiskais pamats ierobežojumu noteikšanai6. aprīlī noslēdzās pagājušā gada novembrī saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību izsludinātā ārkārtējā situācija valstī. Spēku zaudējis arī tiesiskais regulējums, kas noteica vairākus ārkārtas drošības pasākumus pandēmijas ierobežošanai (Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”). Tomēr liela daļa no tiem vēl kādu laiku turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, jo saslimstības rādītāji pasaulē un Latvijā arvien nav iepriecinoši. Pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Tādējādi daļa ārkārtējās situācijas laikā ieviesto drošības pasākumu ir pārcelti uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Pagaidām gan tie ar lielu piesardzību tiek mazināti. Pakāpeniski dažādi atvieglojumi tiek paplašināti personām, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai izslimojušas šo koronavīrusa infekcijas slimību, vai var apliecināt, ka tām noteiktā laika sprīdī ir ticis veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. |