SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
29. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
13
13

Kādos gadījumos policijai ir tiesības iekļūt īpašumā (II)

Ja persona uzskata, ka policija īpašumā iekļuvusi bez tiesiska pamata, personai ir tiesības vērsties ar sūdzību policijā pie augstākas amatpersonas vai prokuratūrā.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Publikācijas pirmajā daļā LV portāls rakstīja, kādos gadījumos un uz kāda pamata Valsts policijai ir tiesības iekļūt īpašumā, kā arī to, vai pašvaldības policijai ir piešķirtas šādas tiesības. Tagad skaidrojam, kas ir kriminālprocesuālā imunitāte un vietas īpašais tiesiskais statuss, kādos gadījumos drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, kā arī to, kāda administratīvā pārkāpuma vietas apskates kārtība paredzēta jaunajā Administratīvās atbildības likumā un kā personai rīkoties, ja tā uzskata, ka policija īpašumā iekļuvusi bez tiesiska pamata.

īsumā
  • Vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo amatpersonas tiesības iekļūt šādā vietā un veikt tur izmeklēšanas darbības.
  • Ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu, Valsts policijai ir tiesības veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.
  • Noteiktos gadījumos Valsts policija drīkst arī slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.
  • Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tās objektu apskate, ja vieta un objekti ir saistīti ar administratīvo pārkāpumu.
  • Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas, taču neatliekamos gadījumos (tāpat kā kriminālprocesā) mantas var apskatīt bez to īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.
  • Policijas darbiniekam jāievēro samērīguma princips, kā arī līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Valsts policija (VP) vērš uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par policiju3. panta pirmo daļu policijas, arī pašvaldības policijas, uzdevumi ir:

  • garantēt personu un sabiedrības drošību;
  • novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
  • atklāt noziedzīgus nodarījumus;
  • meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;
  • likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;
  • savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.

Kas ir kriminālprocesuālā imunitāte

Kriminālprocesa likuma (KPL) 10. pants paredz, ka kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības telpās, kas ir šīs personas valdījumā.

Savukārt atbilstoši KPL 116. pantam kriminālprocesuālās imunitātes pamats ir Satversmē, KPL, citos likumos un starptautiskajos līgumos noteikts personas, informācijas vai vietas īpašais tiesiskais statuss, kas garantē personai tiesības pilnīgi vai daļēji nepildīt kriminālprocesuālo pienākumu vai ierobežo tiesības veikt noteiktas izmeklēšanas darbības.

Vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo tiesības iekļūt šādā vietā

Proti, vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo amatpersonas tiesības iekļūt šādā vietā un veikt tur izmeklēšanas darbības. KPL 117. panta otrā daļa paredz, ka telpu īpašais tiesiskais statuss:

  • pilnīgi izslēdz iekļūšanu un izmeklēšanas darbību izdarīšanu šajās telpās;
  • nosaka īpašu kārtību, kādā saņemama atļauja iekļūšanai un izmeklēšanas darbību izdarīšanai šajās telpās;
  • ierobežo šajās telpās apskatāmos un izņemamos objektus.

Apskatei var būt neatliekams raksturs

Atbilstoši KPL 163. pantam, ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu, Valsts policijai ir tiesības veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati. Vienlaikus, ja teritorijas vai telpas un priekšmeti, kas atrodas šajās teritorijās, ir publiski nepieejami, apskati, arī transportlīdzekļa, var veikt tikai ar šīs teritorijas, telpas vai transportlīdzekļa lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

Izņēmuma gadījumos šādu apskati, ja vien tā nav notikuma vietas apskate, var veikt arī ar procesa virzītāja lēmumu, bet izmeklētājs – ar prokurora piekrišanu. Tādā gadījumā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā procesa virzītājam jāpaziņo izmeklēšanas tiesnesim par veikto apskati, uzrādot apskates protokolu un materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību.

Tāpat KPL noteikts, ka apvidus teritorijas, telpas vai transportlīdzekļi, kas atrodas fizisko un juridisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā, pēc iespējas jāapskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

Vienlaikus, ja policija konstatē, ka notikuma vietas apskate ir neatliekama, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

Speciālā izmeklēšanas darbība

Papildus VP norāda, ka atbilstoši KPL 215. panta otrajai daļai, lai veiktu speciālo izmeklēšanas darbību vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, piemēram, vietas vai personas audiokontroli, vietas videokontroli vai personas novērošanu un izsekošanu (skat. KPL 215. panta pirmo daļu), VP drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

Piemēram, Vidzemes apgabaltiesas spriedumā lietā Nr. 111012015 norādīts, ka gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība, iekļūšanas citas personas dzīvoklī bez tā īpašnieka atļaujas pieļaujamība noteikta arī Operatīvās darbības likumā. Proti, šā likuma 14. pants paredz, ka operatīvo iekļūšanu veic, slepeni iekļūstot dzīvoklī, telpās, transportlīdzekļos un citos publiski nepieejamos objektos, lai nodrošinātu operatīvās darbības pasākumu īstenošanu.

Administratīvā pārkāpuma vietas apskates kārtība

LV portāls atgādina, ka jaunais Administratīvās atbildības likums (AAL) stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku. Tādējādi tuvāk tiks aplūkota administratīvā pārkāpuma vietas apskates kārtība, kas paredzēta jaunajā AAL.

“Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja vieta un objekti ir saistīti ar izdarīto administratīvo pārkāpumu,” noteikts AAL 110. panta pirmajā daļā. Vienlaikus AAL noteikts, ka mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas, taču neatliekamos gadījumos (tāpat kā kriminālprocesā) mantas var apskatīt bez to īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību

Proti, AAL 110. panta otrajā daļā paredzēts, ka publiski nepieejamas teritorijas vai telpas (proti, vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez to īpašnieka, valdītāja vai turētāja piekrišanas) un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt:

  • ar to īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu;
  • ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem;
  • neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu (tādā gadījumā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apskates veikšanas amatpersonai par to jāpaziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu).

Neatliekamos gadījumos, kad apskate veikta ar prokurora piekrišanu, tiesnesis pārbaudīs apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja tiks konstatēts, ka apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīs par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lems par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

Atbilstoši AAL 149. pantam, ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt iestādē, amatpersona šos pierādījumus var apskatīt un pārbaudīt to atrašanās vietā. Par šādu pierādījumu apskati uz vietas amatpersonai jāpaziņo procesa dalībniekiem, t. i., pie administratīvās atbildības saucamajai personai, sodītajai personai, cietušajam, aizskartajam mantas īpašniekam, kā arī iestādei (tiesā). Vienlaikus šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

VP vērš uzmanību, ka atbilstoši AAL transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, ko veic, lai konstatētu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nav administratīvā pārkāpuma vietas apskate.

Policijai jāievēro samērīguma princips

“Ņemot vērā iepriekšminēto, VP darbiniekam, ievērojot konkrēto procesu (kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process) un izvērtējot izdarītā likumpārkāpuma būtību, atbilstoši likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 16. punktam ir likumīgas tiesības iekļūt īpašumā,” skaidro VP.

Vienlaikus policijas darbiniekam jāievēro samērīguma princips, kā arī līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Proti, jānoskaidro, vai policijas darbinieka izraudzītie līdzekļi (šajā gadījumā – iekļūšana īpašumā) ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai šī mērķa sasniegšanai nav iespējams vispirms izmantot citus līdzekļus. Kā norāda VP, ja, izvērtējot attiecīgo tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska.

Ja policija īpašumā iekļuvusi bez tiesiska pamata

VP norāda – ja persona uzskata, ka policija īpašumā iekļuvusi bez tiesiska pamata, personai ir tiesības vērsties ar sūdzību policijā pie augstākas amatpersonas vai prokuratūrā.

Iesniegumu likuma 2. panta pirmajā daļā paredzēts, ka šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus (iestāde) izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Kā noteikts Iesniegumu likuma 5. panta piektajā daļā, ja iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība par tās kompetences jautājumu vai iestādes darbinieka rīcību, iestādei atbildē uz iesniegumu jānorāda apsvērumi, kas ir par pamatu šādai iestādes vai tās darbinieka rīcībai. Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka iestādei atbilde pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 1 mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU