SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
18. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
1
16
1
16

Kādos gadījumos policijai ir tiesības iekļūt īpašumā (I)

Ikreiz, kad policijas darbinieki likumā noteiktajos gadījumos iekļūst personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, bet to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašums var būt gan privāts, gan valsts, gan pašvaldības, un tiesības uz to var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. LV portāls publikācijas pirmajā daļā skaidro, kādos gadījumos un uz kāda pamata Valsts policijai ir tiesības iekļūt īpašumā, kā arī to, vai pašvaldības policijai ir piešķirtas šādas tiesības.

īsumā
  • Tiesības uz īpašumu ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas noteiktas Satversmē.
  • Policijas darbiniekam, pildot savus pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei ir tiesības iekļūt īpašumā tikai likumā noteiktajos gadījumos.
  • Ikreiz, kad policijas darbinieki likumā noteiktajos gadījumos iekļūst personu dzīvoklī pret viņu gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.
  • Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai uz tiesneša lēmuma pamata vai – neatliekamos gadījumos – ar prokurora piekrišanu kratīšanai.
  • Pašvaldības policijai atbilstoši likumam “Par policiju” nav tiesību iekļūt īpašumā.

Tiesības uz īpašumu ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas noteiktas Satversmes VIII nodaļā “Cilvēka pamattiesības”.

Cilvēktiesības garantē personas brīvību, taču šo brīvību valstij jāgarantē ekskluzīvi. Proti, personas brīvība nav jānodrošina vienam cilvēkam, bet visiem kopumā. Līdz ar to rodas situācija, kad vienas personas cilvēktiesības var tikt ierobežotas ar citu personu cilvēktiesībām. Cilvēka pamattiesības nav absolūtas, jo nepieciešamības gadījumā tās var ierobežot.1

Praksē vislielākās problēmas rada tieši jautājums par šo robežu noteikšanu: “par valsts tiesībām sabiedrības interesēs ierobežot privātpersonu cilvēktiesības”. Ja pastāv iespēja, ka valsts var aizskart kādas cilvēktiesības, jāpārbauda, vai tiesību aizskārums ir attaisnojams. Savukārt cilvēktiesību aizskārums ir attaisnojams vienīgi tad, ja tiek izpildīti trīs priekšnoteikumi:

  • ierobežojums ir noteikts ar likumu (likuma atrunas princips);
  • ierobežojums domāts leģitīma mērķa sasniegšanai (Satversmes 116. pantā uzskaitīti visi leģitīmie mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzība, demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība, sabiedrības drošība, sabiedrības labklājība un sabiedrības tikumība);
  • ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā (nosaka līdzsvaru starp indivīda un sabiedrības interesēm).2

Policijas tiesības iekļūt īpašumā

Saskaņā ar likuma “Par policiju” (turpmāk tekstā – likums) 12. panta pirmās daļas 16. punktu policijas darbiniekam, pildot savus pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei ir tiesības:

  • jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība;
  • jebkurā diennakts laikā iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, ir pamatotas aizdomas, ka tajā atrodas persona, kura tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas, vai bezvēsts prombūtnē esoša nepilngadīga persona, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.

24 h laikā jāziņo prokuroram

Vienlaikus likums paredz: ikreiz, kad policijas darbinieki iepriekš minētajos gadījumos iekļūst personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram. Savukārt jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, tas ir:

  • uz tiesneša lēmuma pamata;
  • neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 179. pantam kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

Pašvaldības policijai nav tiesību iekļūt īpašumā

Valsts policija (VP) norāda, ka VP un pašvaldības policijas darbinieku tiesības atbilstoši likumam “Par policiju” (turpmāk tekstā – likums) tiek nošķirtas. “Likumdevējs pašvaldības policijai ir piešķīris daudz mazāku tiesību loku,” skaidro VP.

Atbilstoši likuma 19. panta sestajai daļai pašvaldības policijas darbiniekiem savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12. panta pirmās daļas 1.–6., 8.–12., 15., 17., 20., 21., 24., 26.–28., 31., 32. un 34. punktā minētās tiesības, piemēram, pārbaudīt aizdomās turamo personu pasi vai ID karti, veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem (no 1. jūlija lēmumus par administratīvā soda piemērošanu – L. Ņ.), kā arī tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus, asaras izraisošas vielas, stekus, sasiešanas līdzekļus, dienesta suņus un zirgus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta VP darbiniekam.

Kā redzams, minētajā likuma pantā nav norādīts 12. panta pirmās daļas 16. punkts. “Līdz ar to pašvaldības policijai, ņemot vērā likumā noteikto, nav tiesību iekļūt īpašumā,” skaidro VP.

Izņēmuma gadījums

Vienlaikus likuma 19. panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka pašvaldības policijas pienākumos ietilpst tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Atbilstoši Vidzemes apgabaltiesas 2020. gada 17. janvāra spriedumam lietā Nr. 105AA-0001-20/1 iepriekš minētajā gadījumā pašvaldības policijas darbiniekiem ir likuma 12. panta pirmās daļas 16. punktā minētās tiesības “jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad [..] apdraudēta citu personu dzīvība, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu”.

Tāpat minētajā spriedumā norādīts: ja pašvaldības policijas izsaukuma laikā nav jāpiemēro pagaidu aizsardzība pret vardarbību, nav tūlītēji jānovērš draudi un pašvaldības policijai neizdodas atrisināt konfliktu mierīgā ceļā, tālāko darbību veikšanai jāizsauc VP darbinieki.

Veicot izmeklēšanas darbības

Likuma 12. panta pirmās daļas 16. punktā ir noteiktas policijas darbinieka likumīgās tiesības iekļūt īpašumā, savukārt Krimināllikumā (KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) – no 2020. gada 1. jūlija Administratīvās atbildības likumā (AAL) un nozaru likumos, kuros būs noteikti sodi par administratīvajiem pārkāpumiem, – noteikts, kādos gadījumos policijas darbinieks, veicot izmeklēšanas darbības, drīkst iekļūt īpašumā.

Publikācijas otrajā daļā LV portāls skaidros, kas ir kriminālprocesuālā imunitāte un vietas īpašais tiesiskais statuss, kādos gadījumos drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, kāda administratīvā pārkāpuma vietas apskates kārtība noteikta jaunajā AAL un kā personai rīkoties, ja tā uzskata, ka policija īpašumā iekļuvusi bez tiesiska pamata.

1 Pleps, J., Pastars, E., Plakane, I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 141. lpp.

2 Ziemele, I. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 277.–288. lpp.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU