Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ikreiz, kad policijas darbinieki likumā noteiktajos gadījumos iekļūst personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, bet to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašums var būt gan privāts, gan valsts, gan pašvaldības, un tiesības uz to var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. LV portāls publikācijas pirmajā daļā skaidro, kādos gadījumos un uz kāda pamata Valsts policijai ir tiesības iekļūt īpašumā, kā arī to, vai pašvaldības policijai ir piešķirtas šādas tiesības.
Tiesības uz īpašumu ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas noteiktas Satversmes VIII nodaļā “Cilvēka pamattiesības”.
Cilvēktiesības garantē personas brīvību, taču šo brīvību valstij jāgarantē ekskluzīvi. Proti, personas brīvība nav jānodrošina vienam cilvēkam, bet visiem kopumā. Līdz ar to rodas situācija, kad vienas personas cilvēktiesības var tikt ierobežotas ar citu personu cilvēktiesībām. Cilvēka pamattiesības nav absolūtas, jo nepieciešamības gadījumā tās var ierobežot.1
Praksē vislielākās problēmas rada tieši jautājums par šo robežu noteikšanu: “par valsts tiesībām sabiedrības interesēs ierobežot privātpersonu cilvēktiesības”. Ja pastāv iespēja, ka valsts var aizskart kādas cilvēktiesības, jāpārbauda, vai tiesību aizskārums ir attaisnojams. Savukārt cilvēktiesību aizskārums ir attaisnojams vienīgi tad, ja tiek izpildīti trīs priekšnoteikumi:
Saskaņā ar likuma “Par policiju” (turpmāk tekstā – likums) 12. panta pirmās daļas 16. punktu policijas darbiniekam, pildot savus pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei ir tiesības:
Vienlaikus likums paredz: ikreiz, kad policijas darbinieki iepriekš minētajos gadījumos iekļūst personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram. Savukārt jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, tas ir:
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 179. pantam kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.
Valsts policija (VP) norāda, ka VP un pašvaldības policijas darbinieku tiesības atbilstoši likumam “Par policiju” (turpmāk tekstā – likums) tiek nošķirtas. “Likumdevējs pašvaldības policijai ir piešķīris daudz mazāku tiesību loku,” skaidro VP.
Atbilstoši likuma 19. panta sestajai daļai pašvaldības policijas darbiniekiem savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12. panta pirmās daļas 1.–6., 8.–12., 15., 17., 20., 21., 24., 26.–28., 31., 32. un 34. punktā minētās tiesības, piemēram, pārbaudīt aizdomās turamo personu pasi vai ID karti, veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem (no 1. jūlija lēmumus par administratīvā soda piemērošanu – L. Ņ.), kā arī tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus, asaras izraisošas vielas, stekus, sasiešanas līdzekļus, dienesta suņus un zirgus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta VP darbiniekam.
Kā redzams, minētajā likuma pantā nav norādīts 12. panta pirmās daļas 16. punkts. “Līdz ar to pašvaldības policijai, ņemot vērā likumā noteikto, nav tiesību iekļūt īpašumā,” skaidro VP.
Vienlaikus likuma 19. panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka pašvaldības policijas pienākumos ietilpst tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Atbilstoši Vidzemes apgabaltiesas 2020. gada 17. janvāra spriedumam lietā Nr. 105AA-0001-20/1 iepriekš minētajā gadījumā pašvaldības policijas darbiniekiem ir likuma 12. panta pirmās daļas 16. punktā minētās tiesības “jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad [..] apdraudēta citu personu dzīvība, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu”.
Tāpat minētajā spriedumā norādīts: ja pašvaldības policijas izsaukuma laikā nav jāpiemēro pagaidu aizsardzība pret vardarbību, nav tūlītēji jānovērš draudi un pašvaldības policijai neizdodas atrisināt konfliktu mierīgā ceļā, tālāko darbību veikšanai jāizsauc VP darbinieki.
Likuma 12. panta pirmās daļas 16. punktā ir noteiktas policijas darbinieka likumīgās tiesības iekļūt īpašumā, savukārt Krimināllikumā (KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) – no 2020. gada 1. jūlija Administratīvās atbildības likumā (AAL) un nozaru likumos, kuros būs noteikti sodi par administratīvajiem pārkāpumiem, – noteikts, kādos gadījumos policijas darbinieks, veicot izmeklēšanas darbības, drīkst iekļūt īpašumā.
Publikācijas otrajā daļā LV portāls skaidros, kas ir kriminālprocesuālā imunitāte un vietas īpašais tiesiskais statuss, kādos gadījumos drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, kāda administratīvā pārkāpuma vietas apskates kārtība noteikta jaunajā AAL un kā personai rīkoties, ja tā uzskata, ka policija īpašumā iekļuvusi bez tiesiska pamata.
1 Pleps, J., Pastars, E., Plakane, I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 141. lpp.
2 Ziemele, I. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 277.–288. lpp.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
