Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja starp parādnieku un kreditoru ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos.
LV portāla infografika
Kad fiziskā vai juridiskā persona vairs nespēj nokārtot savas saistības, pastāv vairākas procedūras, kas finansiālās grūtības ļauj tiesiski korekti atrisināt, piemēram, atjaunot uzņēmuma maksātspēju, ja tas objektīvi ir iespējams, kā arī fizisko vai juridisko personu atbrīvot no saistībām maksātnespējas procesā. Šīs grūtības iespējams risināt gan tiesas apstiprinātā procesā, gan neiesaistot tiesu.
Veicot uzņēmuma parādu ārpustiesas restrukturizāciju, iespējams bez tiesas iesaistes atrisināt finansiālās grūtības un nespēju kārtot savas saistības. Savukārt ar tiesas starpniecību tiek risināts tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process.
Pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam (parādniekam) un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb parādu ārpustiesas restrukturizāciju. Tās gaitā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību.
Parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja starp parādnieku un kreditoru ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos. Tās laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas ir brīvprātīgs process no abām pusēm. Par parādu ārpustiesas restrukturizācijas principiem Latvijā sīkāku informāciju var meklēt parādu ārpustiesas restrukturizācijas vadlīnijās, kuru pēdējā redakcija ir apstiprināta Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē 2018. gada 12. februārī.
Tiesiskās aizsardzības process (TAP) ir procedūra, kas godprātīgam parādniekam, kurš nonācis finansiālās grūtībās, dod iespēju atjaunot savu maksātspēju. TAP uzsākšanu, iesniedzot tiesā pieteikumu, var lūgt:
TAP ir parādnieka brīvprātīga izvēle, ja viņam radušās vai tuvākajā laikā radīsies finansiālas grūtības un viņš objektīvi var turpināt saimniecisko darbību. Valsts nodeva par TAP pieteikuma iesniegšanu tiesā šobrīd ir 145 eiro (rekvizītus valsts nodevas samaksai var meklēt šeit).
Pēc TAP ierosināšanas parādniekam nosaka aizsardzību, proti, aptur spriedumu izpildes lietvedību, lai nepasliktinātu parādnieka finanšu stāvokli.
Parādniekam divu mēnešu laikā jāizstrādā procesa pasākumu plāns, kas jāsaskaņo ar visiem kreditoriem. Tajā parādnieks norāda turpmākās darbības stratēģiju maksātspējas atjaunošanai. Parādnieks var izmantot dažādas tiesiskās metodes, kas ļauj atjaunot maksātspēju, piemēram, nekustamo īpašumu pārdošana, jaunas investīcijas, pārvaldības modeļa maiņa u. c. Ja TAP plāns atbilst likuma prasībām un tam piekrīt kreditori, tiesa to apstiprina. TAP primāri tiek uzsākts parādnieka interesēs, tomēr ilgtermiņā ieguvējiem no TAP īstenošanas jābūt arī kreditoriem.
Parādnieka darbību atbilstoši TAP plānam TAP laikā uzrauga no parādnieka neatkarīga persona jeb TAP uzraugošā persona, kuru izvēlas kreditoru vairākums. TAP uzraugošajai personai izvirzītās prasības un noteiktie ierobežojumi ir minēti Maksātnespējas likumā. Pēc TAP ierosināšanas uzraugošā persona informē kreditorus par TAP plāna izpildi pēc to pieprasījuma, izskata iesniegtās sūdzības un veic citas likumā noteiktās darbības.
Ja parādnieks nepilda vai nespēj izpildīt TAP pasākumu plānu, kā arī tad, ja parādnieks neievēro Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.
Savukārt, ja parādnieks izpilda plānu, tā maksātspēja tiek atjaunota pilnā apmērā. Lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu tiesiskās aizsardzības procesu, tā uzraudzību veic ne tikai TAP uzraugošā persona, bet arī kreditori, Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) un tiesa.
Uzraudzības funkcijas īstenošanai MKD ir tiesības pieprasīt un saņemt no TAP iesaistītajām institūcijām un personām nepieciešamās ziņas un dokumentus par procesa norisi, saņemt TAP uzraugošās personas paskaidrojumus par tās rīcību procesā, veikt pārbaudes uzraugošās personas prakses vietā, kā arī iesniegt tiesai pieteikumu par uzraugošās personas atcelšanu no attiecīgā TAP.
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) ir līdzīgs TAP, bet ar nozīmīgu atšķirību, proti, uzņēmums jau pirms vēršanās tiesā izstrādā un saskaņo ar kreditoriem TAP pasākumu plānu. Ar kreditoriem saskaņoto plānu uzņēmums iesniedz tiesā vienlaikus ar pieteikumu par ĀTAP uzsākšanu.
ĀTAP ir piemērots uzņēmumiem, kuru finansiālās problēmas neprasa tūlītēju risinājumu un kuriem ir pietiekami daudz laika sagatavot procesa pasākumu plānu un saskaņot to ar kreditoriem pirms vēršanās tiesā. ĀTAP ir piemērots arī uzņēmumiem, kas savas finansiālās problēmas nevēlas publiskot, pirms rodas droša pārliecība, ka TAP var īstenot.
Ja panākta vienošanās ar kreditoru vairākumu, ĀTAP pasākumu plāna apstiprināšana tiesā ļauj to padarīt saistošu arī mazākuma kreditoriem un iegūt TAP noteikto aizsardzību. Savukārt, ja uzņēmums nespēj izpildīt ĀTAP pasākumu plānu, tam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Maksātnespēja ir parādnieka stāvoklis, kad tā manta nav pietiekama, lai segtu visus kreditoru prasījumus, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Tāpēc juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā parādnieka mantu proporcionāli sadala starp visiem kreditoriem. Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai kreditors, arī darbinieks, kuram nav izmaksāta darba alga.
Kreditors var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks (SIA vai A/S) nav nokārtojis parādsaistības ne mazāk kā 4 268 eiro apmērā (ja juridiskā persona ir personālsabiedrība vai individuālais komersants, parādsaistību apmēram jābūt ne mazākam kā 2 134 eiro).
Darbinieks var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja uzņēmums nav izmaksājis darba samaksu, kaitējuma atlīdzību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas kreditoram obligāti jābrīdina parādnieks.
Parādniekam pašam jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, ja tas divu mēnešu laikā nespēj nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš un parādnieks neveic aktīvas darbības, lai vienotos ar kreditoriem par parāda restrukturizāciju. Ja parādnieks nerisinās savas finansiālās grūtības un, nonākot maksātnespējā, neiesniegs maksātnespējas procesa pieteikumu, var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam jāiemaksā valsts nodeva un depozīts. Parādniekam valsts nodevas apmērs ir 70 eiro, kreditoram – 355 eiro (rekvizītus valsts nodevas samaksai var meklēt šeit). Savukārt depozīta apmērs ir divas minimālās mēnešalgas, kas šobrīd ir 860 eiro (rekvizītus depozīta iemaksai var meklēt šeit).
Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, uzņēmuma vadības pilnvaras aptur: tās pārņem tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators. Administratora galvenie pienākumi maksātnespējas procesā ir kreditoru prasījumu izvērtēšana un parādnieka mantas apzināšana un pārdošana.
Dokumentu un mantas pārņemšanai maksātnespējas procesā ieceļ vienu vai vairākus parādnieka pārstāvjus (parasti tie ir bijušie valdes locekļi, kā arī citas personas, kuru rīcībā varētu būt informācija par parādnieku). Parādnieka pārstāvim maksātnespējas procesā ir būtiska loma, jo viņam jānodrošina, lai administratoram būtu pieejama informācija par parādnieku. Ja parādnieka pārstāvis nesadarbojas ar administratoru, piemēram, nenodod dokumentus un/vai mantu vai arī liek šķēršļus maksātnespējas procesa norisei, var tikt piemērota administratīvā atbildība vai pat kriminālatbildība.
Lai piedalītos maksātnespējas procesā, kreditoram jāiesniedz administratoram kreditora prasījums pat tad, ja viņa pieteikums bijis par pamatu maksātnespējas procesa pasludināšanai, kā arī tad, ja starp kreditoru un parādnieku maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī norisinās tiesvedība. Kreditora prasījums jāiesniedz viena mēneša laikā pēc ieraksta izdarīšanas par maksātnespējas procesa pasludināšanu maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas reģistra ierakstiem ir publiska ticamība, un tas ir pieejams bez maksas.
Kreditoram pašam ir jāseko līdzi, vai sadarbības partneriem nav pasludināts maksātnespējas process. Ar Maksātnespējas reģistra ierakstiem var iepazīties šeit.
Ievērojot parādnieka finansiālo stāvokli, administrators sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību. Maksātnespējas procesa laikā administrators pārdod visu parādniekam piederošo mantu un izvērtē parādnieka darījumus, kuri slēgti pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Ja administrators konstatē, ka parādnieks pirms maksātnespējas veicis darbības, kas bija vērstas uz mantas samazināšanu, viņam ir pienākums apstrīdēt šādu darījumu.
Maksātnespējas procesā iegūtos līdzekļus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā sadala starp parādnieka kreditoriem. Izņēmums ir ieķīlātās mantas pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi, ko novirza nodrošinātajam kreditoram.
Pēc maksātnespējas izbeigšanas juridisko personu izslēdz no publiskā Maksātnespējas reģistra.
Lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu juridiskās personas maksātnespējas procesu, tā uzraudzību savas kompetences ietvaros veic MKD un tiesa. Tiesā kreditoram jāvēršas, lai pārsūdzētu administratora lēmumu par sava vai cita kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu vai pārsūdzētu kreditoru sapulces lēmumu. MKD kreditoram un citai maksātnespējas procesā iesaistītajai personai tiesā jāvēršas, lai iesniegtu sūdzību par administratora rīcību konkrētā procesā.
Uzraudzības funkcijas īstenošanai MKD ir tiesības pieprasīt un saņemt no maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām nepieciešamās ziņas un dokumentus par procesa norisi, saņemt maksātnespējas procesa administratora paskaidrojumus par rīcību procesā, veikt pārbaudes administratora prakses vietā, uzlikt administratoram tiesisku pienākumu, kā arī iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa. Vienlaikus MKD pieņem lēmumus par maksātnespējīgā parādnieka darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda un depozīta izmaksu.
Fiziskās personas maksātnespējas process (FPMNP) ir paredzēts labticīgām fiziskajām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem, bet vēlas atjaunot savu maksātspēju. Process nav piemērojams personām, kuras vēlas izvairīties no savu saistību izpildes, izmantojot FPMNP.
FPMNP neatbrīvo fizisko personu no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa, prasījumi no neatļautas darbības, nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī kompensācijas par radīto kaitējumu. Personai pirms FPMNP uzsākšanas ir nopietni jāizvērtē, kādas ziņas sniegtas, ņemot aizdevumu, un vai rīcība ar piešķirtajiem kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem.
FPMNP pieteikumu tiesā var iesniegt tikai pats parādnieks, ja pastāv vismaz viena no šādām maksātnespējas pazīmēm:
Pieteikuma izmaksas ir valsts nodeva 70 eiro apmērā (rekvizīti valsts nodevas samaksai pieejami šeit), kā arī depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas šobrīd ir 860 eiro (rekvizīti depozīta iemaksai pieejami šeit).
Tiesa FPMNP pasludina, ja:
FPMNP sastāv no divām daļām – bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators pārdod visu parādniekam piederošo mantu, iegūto summu novirzot procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanai. Saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieks katru mēnesi veic kreditoriem maksājumus no regulārajiem ienākumiem saistību dzēšanas plānā paredzētajā apmērā.
Procesa ilgums ir atkarīgs no tā, vai parādniekam ir manta, ko realizēt bankrota procedūrā, un kāds ir pēc bankrota procedūras pabeigšanas atlikušo saistību apmērs. Minimālais saistību dzēšanas termiņš ir seši mēneši, bet maksimālais – trīs gadi.
Jāvērš uzmanība, ka FPMNP administratoram ir pienākums apstrīdēt pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas noslēgtos parādnieka darījumus, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem.
Ja saistību dzēšanas plāns ir izpildīts un nav citu šķēršļu, piemēram, parādnieks neslēpj savus ienākumus u. tml., pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas fizisko personu atbrīvo no maksātnespējas procesa laikā nesegtajām saistībām.
Lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tā uzraudzību savas kompetences ietvaros veic MKD un tiesa. Tiesā kreditoram jāvēršas, lai pārsūdzētu administratora lēmumu par sava vai cita kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu un lai pārsūdzētu kreditoru sapulces lēmumu. MKD kreditoram un citai maksātnespējas procesā iesaistītajai personai tiesā jāvēršas, lai iesniegtu sūdzību par administratora rīcību konkrētā procesā.
Uzraudzības funkcijas īstenošanai MKD ir tiesības pieprasīt un saņemt no maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām nepieciešamās ziņas un dokumentus par procesa norisi, saņemt maksātnespējas procesa administratora paskaidrojumus par rīcību procesā, veikt pārbaudes administratora prakses vietā, uzlikt administratoram tiesisku pienākumu, kā arī iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa. Vienlaikus MKD pieņem lēmumus par depozīta izmaksu.
