Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ierosinot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu, uzņēmums pasargā sevi no kreditoru ietekmes un parādsaistību palielināšanās.
FOTO: Freepik
Tiesiskās aizsardzības process (TAP) ļauj atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Lai sekmīgi īstenotu TAP, parādniekam jābūt skaidram redzējumam un biznesa plānam par to, kā tiks restrukturizēta viņa uzņēmējdarbība. LV portāls skaidro, kas ir TAP, kad būtu jāapsver procesa uzsākšana, ar kādām izmaksām jārēķinās parādniekam un kāpēc TAP ir izdevīgs ne tikai parādniekam, bet arī kreditoram.
TAP vispārīgie noteikumi, lietas ierosināšanas sekas, personas, kurām šis process piemērojams, kā arī TAP īstenošanas norise ir noteikta Maksātnespējas likuma B sadaļā “Tiesiskās aizsardzības process”.
Maksātnespējas likuma 3. pants paredz, ka TAP ir tiesisku pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. TAP uzsāk ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu.
Kā skaidro Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža, TAP ir likumā regulēta procedūra, kuras mērķis ir veiksmīgas komercdarbības atjaunošana, kas godprātīgam parādniekam, kurš nonācis finansiālās grūtībās, dod iespēju atjaunot savu maksātspēju.
TAP ir brīvprātīgs process, un atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas procesa to var uzsākt tikai pats parādnieks.
A. Gabuža norāda: TAP atšķirībā no maksātnespējas procesa, kas attiecināms arī uz fiziskajām personām, ir piemērojams tikai juridiskajām personām. Proti, TAP uzsākšanu var lūgt:
“Normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti kritēriji, pēc kuriem TAP būtu piemērojams. Šī jautājuma izvērtējums ir atstāts paša parādnieka ziņā,” skaidro A. Gabuža. Vienlaikus viņa norāda, ka negatīvas finanšu rādītāju izmaiņas, protams, ir signāls uzņēmuma finansiālajām problēmām, līdz ar to uzņēmējam būtu jāvērtē šādi aspekti:
“Tas ir objektīvs rādītāju kopums, kuru analizējot var izdarīt secinājumus par uzņēmuma “veselību” jeb finansiālo stāvokli, proti, katra uzņēmuma valdei kā krietnam un rūpīgam saimniekam ir pienākums sekot līdzi šai informācijai un attiecīgi rīkoties,” tā A. Gabuža.
Iespējamie signāli tam, ka uzņēmumu drīz sagaidīs finansiālas problēmas, var būt arī ārēji un no paša komersanta neatkarīgi faktori, piemēram:
Vienlaikus uzņēmuma darbību var ietekmēt arī daudz globālāki notikumi. Atbilstoši MKD 2018. gadā pasūtītajam pētījumam “Par tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma efektivitāti” pieciem uzņēmumiem TAP pasludināšanas iemesls bija starptautisko sankciju ietekme uz tirgus situāciju, bet vienam uzņēmumam – breksita ietekme uz britu mārciņas kursu un tirdzniecības iespējām Lielbritānijā. “Arī šādās situācijās uzņēmuma vadībai būtu pienākums izvērtēt visus apstākļus un saprast, vai nav iestājies brīdis, kad nepieciešams veikt izmaiņas uzņēmuma darbībā, arī TAP ietvaros.
TAP nosacīti var iedalīt divās stadijās – ierosināšanas stadijā un īstenošanas stadijā.
Maksātnespējas likumā ir noteikta arī procedūra, kas sevī ietver tikai TAP īstenošanas stadiju, – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP). “Pēc būtības TAP un ĀTAP ir identiskas procedūras, vienīgā atšķirība: ĀTAP nav ierosināšanas stadijas, līdz ar to parādnieks nebauda tiesisko aizsardzību jau no procesa ierosināšanas brīža TAP pasākumu plāna izstrādes laikā, kā tas ir TAP gadījumā,” skaidro A. Gabuža.
Izvēli par labu TAP vai ĀTAP ir tiesīgs izdarīt pats parādnieks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.1 pantu pieteikums par TAP lietas ierosināšanu iesniedzams tiesā pēc parādnieka juridiskās adreses, kas parādniekam reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā. Tiesu, kurai piekritīgs attiecīgajā juridiskajā adresē reģistrētais uzņēmums, iespējams noskaidrot Latvijas tiesu portāla sadaļā “Tiesu meklētājs”.
Pēc būtības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir biznesa plāns.
Pieteikumu par TAP lietas ierosināšanu var iesniegt pats parādnieks vai tā pilnvarotā persona. Savukārt informācija, kas jānorāda TAP pieteikumā, noteikta Civilprocesa likuma 341.2 pantā.
Pieteikumam klāt jāpievieno arī dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu, apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, kā arī juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu, ja TAP pieteikumu iesniedz atkārtoti gada laikā.
Valsts nodeva par TAP pieteikuma iesniegšanu tiesā šobrīd ir 145 eiro (rekvizīti valsts nodevas samaksai pieejami šeit). Vienlaikus parādniekam jārēķinās, ka tās nebūs vienīgās TAP izmaksas.
“Vairumā gadījumu sekmīgai TAP īstenošanai būs nepieciešams algot finanšu jomas speciālistus, un, neskatoties uz likumā noteikto, ka TAP uzraugošo personu algo kreditori, izmaksas, kas saistītas ar uzraugošās personas atlīdzību, lielākoties tomēr sedz pats parādnieks,” skaidro A. Gabuža.
Ja tiesa, pārbaudot pieteikuma saturu, pieņem lēmumu ierosināt TAP lietu, parādniekam kļūst saistošas Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktās sekas, proti:
Kā skaidro A. Gabuža, līdz ar TAP lietas ierosināšanu, pirmkārt, tiek apturēts dažādu maksājumu pieaugums, otrkārt, kreditoriem ir aizliegts veikt dažādas individuālas darbības attiecībā uz parādnieku, piemēram, iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Tieši šo TAP lietas ierosināšanas seku kopumu arī sauc par tiesisko aizsardzību, jo līdz ar lietas ierosināšanu uzņēmums ir pasargāts no kreditoru ietekmes un parādsaistību palielināšanās, turpina MKD pārstāve.
Parādnieka pienākums pēc TAP lietas ierosināšanas ir izstrādāt TAP pasākumu plānu, sadarboties ar TAP uzraugošo personu, tiklīdz tāda ir iecelta, kā arī informēt zvērinātu tiesu izpildītāju par TAP lietas ierosināšanu, lai viņš varētu apturēt uzsāktās izpildu lietvedības. TAP pasākumu plāns parādniekam jāsagatavo divu mēnešu laikā (ar kreditoru piekrišanu termiņu var pagarināt vēl par vienu mēnesi), tas jāsaskaņo arī ar kreditoriem un pēc saskaņošanas jāiesniedz tiesā apstiprināšanai.
TAP pasākumu plāna saturs noteikts Maksātnespējas likuma 40. pantā. “Svarīgākā TAP pasākumu plāna sastāvdaļa ir TAP piemērojamās metodes, proti, instrumenti, ar kuriem plānots atjaunot parādnieka maksātspēju,” skaidro A. Gabuža. Minētās metodes, piemēram, maksājumu saistību atlikšana, mantas atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām u. c., uzskaitītas Maksātnespējas likuma 38. pantā.
Normatīvie akti kreditoriem neuzliek par pienākumu dot piekrišanu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.
A. Gabuža stāsta, ka likumā uzskaitītās metodes nav izsmeļošas, proti, parādnieks TAP pasākumu plānā var norādīt arī citas metodes, kas atbilst TAP mērķim: “Pēc būtības TAP pasākumu plāns ir biznesa plāns, tāpēc rekomendējams to pēc satura un formas pielīdzināt kādam no vispārpieņemtajiem uzņēmuma biznesa plāna standartiem, kurā ir skaidra un saprotama informācija, arī finanšu, par to, kā tiks atjaunota uzņēmuma maksātspēja.”
A. Gabuža atzīst, ka praksē diemžēl bieži TAP pasākumu plāni ir formāli: “Tajos nav skaidri norādīta finanšu līdzekļu izcelsme, nav detalizēti izskaidrots, kā izvēlētās metodes palīdzēs “atveseļoties” uzņēmumam. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ kreditori atsakās TAP pasākumu plānu saskaņot un iebilst pret parādnieka TAP īstenošanu.”
Turpinot MKD pārstāve norāda, ka veiksmīgai TAP norisei ir būtiski, lai plāns saturētu metodes, kas paredz paša biznesa, ne tikai uzņēmuma parādsaistību, restrukturizāciju, jo parādsaistību samazināšana ir īstermiņa risinājums, bet izmaiņas pašā biznesa modelī dod ieguvumu parādniekam un kreditoriem ilgtermiņā.
TAP pasākumu plānā parādnieks norāda arī TAP uzraugošās personas kandidātu – personu, kura uzrauga, vai parādnieks TAP īsteno atbilstoši sagatavotajam plānam, tā mērķim, normatīvo aktu prasībām, kā arī sniedz informāciju kreditoriem. Par TAP uzraugošo personu var kļūt ikviena persona, kura atbilst Maksātnespēja likuma 12.3 pantā izvirzītajām prasībām un kuru apstiprinājuši kreditori.
Viens no būtiskākajiem TAP uzraugošās personas uzdevumiem ir sniegt atzinumu par TAP pasākumu plānu, kurā jāvērtē TAP pasākumu plāna atbilstība likuma prasībām un TAP mērķa sasniegšana. “Šim atzinumam vēlāk ir būtiska nozīme tiesā, jo tiesa, lemjot par TAP īstenošanu, paļaujas uz atzinumā sniegto izvērtējumu,” skaidro A. Gabuža.
Savukārt pēc TAP pasākumu plāna sastādīšanas to nodod kreditoriem saskaņošanai. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 42. pantam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta:
Kā norāda MKD pārstāve, kreditors var izlemt, vai saskaņot TAP pasākumu plānu vai ne. Proti, normatīvie akti kreditoriem neuzliek par pienākumu piekrist parādnieka TAP īstenošanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.6 panta trešo daļu tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja konstatē, ka TAP pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un to ir atbalstījis noteiktais kreditoru vairākums. “Likumā ir skaidri noteikti kritēriji, ko tiesa vērtē, savukārt, ja TAP pasākumu plāns neatbilst kādam no šiem kritērijiem, tiesa nepasludina TAP un taisa lēmumu par TAP lietas izbeigšanu, bet parādnieks zaudē savu tiesisko aizsardzību,” skaidro A. Gabuža.
Pēc MKD sniegtajiem statistikas datiem, 95% gadījumu tiesa ir izbeigusi TAP lietu, jo TAP pasākumu plāns tiesā nemaz nav iesniegts vai arī to nav atbalstījis likumā noteiktais kreditoru vairākums. Tikai 5% gadījumu tiesa konstatējusi trūkumus pašā TAP pasākumu plānā. “Tiesu praksē pastāv arī gadījumi, kad tiesa ir noraidījusi TAP pasākumu plāna apstiprināšanu, konstatējot, ka tā saturs neatbilst TAP mērķim, lai gan kreditori to ir saskaņojuši un uzraugošā persona ir sniegusi pozitīvu atzinumu,” tā A. Gabuža.
