Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visbiežākais iemesls tam, ka tiesiskās aizsardzības process (TAP) netiek veiksmīgi pabeigts, ir TAP pasākumu plāna nepildīšana, proti, parādnieks neveic TAP pasākumu plānā noteiktos maksājumus.
FOTO: Freepik
LV portāls jau rakstīja, ka tiesiskās aizsardzības process ir tiesisku pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Tagad skaidrojam, ar ko tas atšķiras no juridiskās personas maksātnespējas procesa, kādi ieguvumi izriet no tiesiskās aizsardzības procesa gan parādniekiem, gan kreditoriem un ko kreditori ir tiesīgi darīt, lai minimizētu iespējamos riskus un aizsargātu savas intereses. Vienlaikus iekšlietu ministrs rosina ārkārtējās situācijas laikā atvieglot uzņēmējiem tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu.
Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) sniegtajiem statistikas datiem 2019. gadā no 128 ierosinātajiem tiesiskās aizsardzības procesiem (TAP) ir pasludināts 21 process, savukārt sekmīgi izpildīts pasākumu plāns jeb pabeigts TAP – 10 gadījumos. Biežākie iemesli tam, ka kreditori nepiekrīt TAP īstenošanai, ir negodprātīga parādnieka rīcība (prettiesiska uzņēmuma pāreja), parādnieka nekomunicēšana ar kreditoriem, nekvalitatīvs TAP pasākumu plāns un nespēja pamatot uzņēmuma “dzīvotspēju”, nesaprātīgas un situācijai neatbilstošas parādu restrukturizācijas metodes, kā arī parādnieku iepriekš doto solījumu neturēšana un negodprātīga attieksme pret kreditoriem.
Savukārt visbiežākais iemesls tam, ka TAP netiek veiksmīgi pabeigts, ir TAP pasākumu plāna nepildīšana, proti, parādnieks neveic TAP pasākumu plānā noteiktos maksājumus.
MKD norāda, ka tautsaimniecības nozares, kurās visbiežāk tiek ierosināts TAP, ir šādas:
“Ņemot vērā to, ka liela daļa uzņēmēju ar TAP palīdzību cenšas atrisināt nodokļu parādus, šis nozaru “tops” daļēji sakrīt arī ar lielāko nodokļu parādnieku sarakstu,” skaidro MKD Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža.
TAP kā atsevišķa likumā nostiprināta procedūra Latvijā ieviesta kopš 2008. gada, taču sākumā TAP ierosināšanai un piemērošanai bija izvirzītas daudz stingrākas prasības. Kā piemēru A. Gabuža min to, ka TAP nevarēja piemērot uzņēmumiem, kas jaunāki par trīs gadiem. Tāpat to nebija iespējams piemērot gadījumos, kad parādniekam bija jau ierosināts maksātnespējas process, kā arī tad, ja uzņēmumam bija parādi pret saistītām personām.
“Kādreiz, lai tiktu ierosināts TAP, parādnieka pienākums bija iesniegt tiesā gan izsmeļošu informāciju par finansiālo grūtību cēloņiem un finanšu stāvokli, gan jau sagatavotu TAP pasākumu plāna projektu,” skaidro A. Gabuža. Viņa arī norāda, ka pasākumu plāns bija jāsaskaņo tikai ar nenodrošinātajiem kreditoriem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc TAP ierosināšanas.
2010. gada novembrī, kad stājās spēkā pašreizējais Maksātnespējas likums, būtiski tika atvieglota TAP pieejamība parādniekam un TAP pasākuma plāna saskaņošanā tika iesaistīti arī nodrošinātie kreditori. Savukārt ar grozījumiem Maksātnespējas likumā (turpmāk tekstā – grozījumi), kas stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā, būtiski tika samazināta arī valsts uzraudzība pār TAP, savukārt kontrole – nodota kreditoriem.
Maksātnespējas likuma 7. un 8. pantā noteikts, ka:
Vienlaikus nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību (nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā TAP stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros).
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 8.1 pantam TAP uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi TAP.
Kopš 2017. gada vasaras maksātnespējas procesa administratora (turpmāk tekstā – administrators) vietā TAP uzraudzību veic uzraugošā persona, par kuru var būt jebkura kreditoru saskaņojumu ieguvusi persona, ievērojot atsevišķus likumā noteiktos ierobežojumus, skaidro A. Gabuža. Proti, par TAP uzraugošo personu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku. TAP uzraugošā persona savukārt nevar būt persona, kura, piemēram, ir atstādināta no administratora amata vai sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (visi ierobežojumi noteikti Maksātnespējas likuma 12.3 pantā).
Grozījumi samazināja MKD kompetenci attiecībā uz uzraugošo personu uzraudzību, stāsta A. Gabuža.
Tāpat tika noteikts, ka uzraugošās personas atlīdzību sedz kreditori, nevis paši parādnieki no saviem līdzekļiem. Kā skaidro MKD pārstāve, mērķis bija palielināt kreditoru ietekmi un viņu ieinteresētību TAP piemērošanā. Saskaņā ar kreditoru sniegto informāciju MKD šis noteikums nav “iedzīvinājies” praksē un vairākumā gadījumu uzraugošo personu joprojām finansē parādnieks.
Savukārt, lai nodrošinātu TAP uzraugošās personas objektīvu attieksmi pret parādnieku, tika noteikts aizliegums uzraugošajai personai piedalīties parādnieka TAP pasākumu plāna izstrādē, proti, kādreiz šāda aizlieguma nebija. “Starptautiskie eksperti gan norādījuši, ka šāds aizliegums nav pamatots un samērīgs, jo parādniekam ir nepieciešama profesionāla palīdzība, lai izstrādātu kvalitatīvu un “dzīvotspējīgu” TAP pasākumu plānu,” norāda A. Gabuža. Proti, maz ticams, ka parādnieks, pats maksājot atlīdzību uzraugošajai personai, būtu gatavs vēl algot kādu profesionāli no malas, kas palīdzētu sagatavot pasākumu plānu, līdz ar to šāds noteikums uzņēmējus nemotivē piemērot TAP.
A. Gabuža vērš uzmanību, ka 2019. gada 20. jūnijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju), pēc kuras ieviešanas, visticamāk, gaidāmas izmaiņas arī TAP regulējumā.
Pienācīgā kārtā neveikta pamatfunkcija jeb parādnieka uzraudzība pārbaudēs ir visbiežāk konstatētais pārkāpums TAP uzraugošo personu rīcībā. Kā stāsta A. Gabuža, tajās redzams, ka parādnieka uzraudzība mēdz būt formāla, proti, uzraugošā persona nepārbauda objektīvu informāciju, bet akli uzticas parādnieka sniegtajiem skaidrojumiem.
“Kādā lietā tiesa norādījusi, ka bez parādnieka norēķinu kontu pārskatu caurskatīšanas uzraugošā persona nevar būt pārliecināta, ka parādnieks tai ikmēneša atskaitēs ir sniedzis patiesu informāciju par naudas plūsmu,” kā piemēru min MKD pārstāve.
Arī parādnieku rīcība liecina, ka TAP mēdz izmantot, lai veiktu uzņēmuma kontrolētu likvidāciju. “TAP ietvaros pats parādnieks mēdz pārdot visus aktīvus un beigās pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu (JPMP), taču šāda rīcība nav atbilstoša nedz TAP būtībai, nedz mērķim,” tā A. Gabuža.
Kā skaidro A. Gabuža, TAP un JPMP ir atšķirīgi mērķi. TAP mērķis ir dot iespēju uzņēmumam, kurš nonācis vai nonāks finansiālās grūtībās, atjaunot maksātspēju un turpināt sekmīgu uzņēmējdarbību, savukārt JPMP mērķis ir segt parādnieka kreditoru prasījumus pēc iespējas lielākā apmērā no parādnieka mantas un likvidēt parādnieku.
Proti, ja uzņēmumam pasludina maksātnespējas procesu, tiek prezumēts, ka uzņēmums ir maksātnespējīgs un tā sekmīgu saimniecisko darbību vairs nav iespējams atjaunot. “Protams, praksē ir izņēmumi, tādēļ likumdevējs ir paredzējis iespēju no JPMP pāriet uz TAP,” norāda MKD pārstāve.
Parādnieka un kreditoru ieguvumi TAP izriet no paša procesa mērķa. TAP parādniekam dod iespēju turpināt saimniecisko darbību un nākotnē gūt peļņu, kas ir iemesls, kāpēc arī kreditoriem vajadzētu būt ieinteresētiem tajā.
A. Gabuža uzsver, ka, piemērojot TAP, kreditoru prasījumi tiek apmierināti lielākā apmērā vai pilnīgi, kā arī saglabājas iespēja ar parādnieku turpināt darījuma attiecības. Proti, JPMP laikā tiek likvidēts pats parādnieks un kreditoru prasījumi tiek segti ierobežotā apmērā. Tā ir JPMP būtība – maksātnespēja iestājas, kad parādnieka manta nav pietiekama, lai segtu visus kreditoru prasījumus pilnā apmērā.
MKD statistikas dati liecina, ka JPMP gadījumā kreditoru ieguvums ir visai mazs: 2019. gadā nenodrošinātie kreditori atguvuši tikai 5% no sava prasījuma, bet nodrošinātie – 38%.
“Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un to kreditori uzņemas, arī piekrītot parādnieka TAP,” uzskata A. Gabuža. Turpinot viņa norāda – nav nekādas garantijas, ka TAP pasākumu plānā norādītās metodes spēs glābt parādnieku no finansiālām problēmām, tāpat nav garantijas, ka TAP īstenošanas laikā neradīsies kādi citi apstākļi, kas pasliktinās parādnieka maksātspēju.
MKD pārstāve skaidro: “Katra kreditora vadībai kā krietnam un rūpīgam saimniekam ir pienākums izvērtēt, vai risks, piekrītot parādnieka TAP, ir samērīgs un parādnieka piedāvātie TAP risinājumi ir ticami.” Maksātnespējas likumā kreditoriem paredzētas vairākas tiesības, lai viņi spētu samazināt riskus un aizstāvēt savas intereses.
“Kreditoriem ir tiesības piekrist vai nepiekrist parādnieka TAP pasākumu plānam, kas nozīmē izteikt piekrišanu parādnieka TAP kopumā, un ir tiesības ar uzraugošās personas starpniecību regulāri saņemt pilnīgu informāciju par TAP norisi,” stāsta A. Gabuža. Turklāt, ja parādnieks nepilda TAP pasākumu plānu, kreditoriem ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par TAP izbeigšanu. MKD pārstāve norāda, ka šādā gadījumā tiesa vienlaikus ar TAP izbeigšanu parādniekam pasludina JPMP.
Savukārt kreditoru pašu ziņā ir tas, cik aktīvi viņi izmanto šīs tiesības un tādējādi samazina risku nesaņemt sava prasījuma apmierinājumu. “Diemžēl praksē bieži tiek konstatēti gadījumi, kad kreditori aktīvi neseko līdzi TAP norisei, bet jautājumus sāk uzdot tikai tad, kad parādniekam jau pasludināts JPMP,” atzīst A. Gabuža.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzņēmējdarbības atbalstam Covid-19 krīzes apstākļos virza iniciatīvu ar lūgumu Tieslietu ministrijai izstrādāt un ieviest īslaicīgu regulējumu uz ārkārtas stāvokļa laiku, kas paredz atvieglot TAP un nodrošināt tā uzsākšanu un īstenošanu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem pēc iespējas ātrāk. Proti, iekšlietu ministrs rosina izstrādāt grozījumus likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas atbrīvotu juridisko personu no pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57. panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm līdz brīdim, kad minētais likums zaudēs spēku.
“Tas palīdzētu noregulēt savstarpējās tiesiskās attiecības, lai Covid-19 krīzes radušos finanšu grūtību dēļ nebūtu jāuzsāk neskaitāmi maksātnespējas procesi, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa beigšanās fiziskās un juridiskās personas spētu pilnvērtīgāk un pēc iespējas drīzāk atsākt savu ikdienas ekonomisko aktivitāti,” skaidro S. Ģirģens. Vienlaikus, viņaprāt, šie finanšu atbalsta mehānismi nebūtu izmantojami iepriekš uzkrāto parādsaistību dzēšanai.
Iekšlietu ministrs rosina noteikt iespēju arī fiziskajām personām piemērot TAP uz ārkārtas stāvokļa laiku vai arī ieviest līdzvērtīgu mehānismu saistību izpildes atlikšanai. Vienlaikus S. Ģirģens uzsver: izstrādājot attiecīgo regulējumu, jāņem vērā tas, ka šāds regulējums nedrīkstētu būt ar augstu administratīvo vai finansiālo slogu, kā arī tam jābūt maksimāli nodrošināmam ar digitālo pakalpojumu starpniecību.
