Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Ministru kabinets atbalstījis ieceri ziedot pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām, kuri marķēti ar “Ieteicams līdz...”. Šādu valdības soli apsveic gan pārtikas uzņēmumi un labdarības iestādes, gan mazumtirgotāji.
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā vēl jāapstiprina Saeimai.
Sagatavotais priekšlikums paredz mazināt pārtikas atkritumu rašanos un noteiktus produktus, kuriem beidzies minimālais derīguma termiņš, bet kuri netiek uzskatīti par nederīgiem, noteiktā laikposmā un noteiktā kārtībā varētu atļaut izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, skaidro Zemkopības ministrija (ZM). Lai to varētu darīt, Ministru kabinetam būs jānosaka, kādās situācijās, kuras produktu grupas un kādā kārtībā drīkstēs izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz...” beigām, un šai normai spēkā būs jāstājas 2019. gada 1. jūlijā.
ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis LV portālam skaidroja, ka šie produkti, kurus varētu atļaut ziedot labdarībai, varētu būt, piemēram, makaroni, putraimi, dārzeņu un zivju konservi. Organizācijām, kas varētu saņemt pārtikas ziedojumus, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, jo “veikalam atbildība beidzas, un jānosaka, kādi būs labdarības iestādes pienākumi”. R. Arnītis cer, ka likuma grozījumus vēl varētu pieņemt šīs Saeimas laikā, vismaz pirmajā lasījumā. Plānots, ka ministrijā kopā sanāks darba grupa, kurā būs iesaistīti arī uztura speciālisti, ārsti.
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā jāievieš arī saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) noteiktām pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm. Tajās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Toties šīs pārtikas ražošanai katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē.
Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi, norādīts anotācijā. Pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir gatavi ziedot savus pārpalikumus pārtikas bankām un labdarības organizācijām, bet tikai neliela daļa no kopējiem uzturā derīgajiem pārtikas pārpalikumiem tiek atdota ziedošanai.
Fonda “Ziedot.lv” komunikāciju vadītāja Ilze Ošāne un Samariešu apvienības Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle atbalsta grozījumus likumā un apgalvo, ka šādu ziedojumu atļaušana varētu būt būtisks atspaids gan zupas virtuvēm, gan sagatavojot pārtikas pakas. Pārtikas banka šāda veida ziedojumos gadā saņem 14 tonnas produktu. A. Kraukle lēš, ka pēc grozījumu pieņemšanas apjoms varētu augt.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka “šobrīd regulējuma nepilnības rada zināmus šķēršļus uzņēmumiem, lai ziedotu produktus vai nodotu labdarības iestādēm, zoodārziem, dzīvnieku patversmēm u.c. Likumā, dodot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz...” beigām, tiks atbalstīti uzņēmumi, kas izplata pārtiku, samazinot to finansiālo slogu attiecībā uz pārtikas iznīcināšanu, un tādējādi tiks veicināta pārtikas atkritumu samazināšanās”
Šādu ziedojumu atļaušana varētu būt būtisks atspaids gan zupas virtuvēm, gan sagatavojot pārtikas pakas.
Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecas uz 28 500 Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētiem pārtikas uzņēmumiem, kuri iesaistīti pārtikas apritē, norādīts likumprojekta anotācijā.
Mazumtirgotāja “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa: “Kā mazumtirgotājs noteikti esam par atbildīgu pārtikas izmantošanu. Ja valsts normatīvie akti to atļautu, atsevišķas produktu grupas labprāt novirzītu labdarībai, piemēram, šāds risinājums kopš 2016. gada 1. septembra ir spēkā Lietuvā. Tas atļauj noteiktus produktus ar “Ieteicams līdz...” norādi derīguma termiņa laikā nodot labdarībai, kas būtu atbildīga un ilgtspējīga rīcība.”
Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse”, kas ir nevalstisko organizāciju jumta organizācija, direktore Kristīne Zonberga vērtē, ka plānotie likuma grozījumi ir apsveicami un ļoti nepieciešami, lai veidotu ziedošanas tradīciju, un min, ka viens no birokrātiskiem šķēršļiem un papildu izdevumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšana par ziedojumiem. Tieši šis aspekts mazinot uzņēmumu motivāciju iesaistīties labdarības akcijās un veicina pārtikas produktu izšķērdēšanas apjomus.
Savukārt Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis uz jautājumu par PVN maksājumiem ziedojumiem, atbild: “Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6. panta pirmo daļu par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta PVN maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts.
Tātad, ja reģistrēts PVN maksātājs par iegādātajām precēm vai to sastāvdaļām ir atskaitījis priekšnodokli pilnā apmērā vai daļēji un šīs preces tiek ziedotas, tad minētais darījums ir uzskatāms par preču piegādei par atlīdzību pielīdzināmu darījumu un apliekams ar PVN, kas ir jāaprēķina no ziedoto preču vērtības. Savukārt, ja par iegādātajām precēm vai to sastāvdaļām nav atskaitīts priekšnodoklis un šīs preces tiek ziedotas, tad no ziedoto preču vērtības nav jāaprēķina PVN.”
R. Arnītis, vaicāts, vai pēc likuma grozījumu pieņemšanas par ziedojumiem būs jāmaksā PVN, solīja šajā jautājumā nopietni iedziļināties.
LV portāls publikācijā “Neejiet iepirkties uz veikalu izsalkuši!” jau skaidroja, ka marķējumā ražotāji atbilstoši saražotajam produktam norāda derīguma termiņu "Ieteicams līdz" vai "Izlietot līdz". Norādītie derīguma termiņi ir atšķirīgi. Ar derīguma termiņu "Ieteicams līdz" ražotājs pasaka, ka līdz noteiktam laikam produkts ir 100% kvalitatīvs un nekaitīgs. Pēc tam sāk kristies to kvalitāte. Savukārt "Izlietot līdz" datumu parasti liek gaļas izstrādājumiem, gataviem zivju produktiem (izņemot konservus), piena produktiem u.tml. Pēc derīguma termiņa dienas "Izlietot līdz" pārtiku uzskata par nedrošu un uzturā to lietot nedrīkst.
