SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
06. februārī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
2
2

Arodslimība, nelaimes gadījums darbā un sociālā apdrošināšana

LV portāla infografika; Avots: Labklājības ministrija

Sociāli apdrošinātajiem strādājošajiem ir tiesības uz atlīdzību, ja tiek konstatēta arodslimība, kā arī pēc nelaimes gadījuma darbā.Vairāk nekā tūkstotim cilvēku ik gadu pirmreizēji tiek apstiprināta arodsaslimšana, un tās klasiskos cēloņus papildina jauni – emocionālie riski darbā. Latvijā ir arī daudz nāves gadījumu darba vietā. Visās Baltijas valstīs šis rādītājs ir sliktāks par vidējo Eiropas Savienībā (ES).
īsumā
  • Nelaimes gadījums darbā ir vienas darba dienas vai darba maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, kurā nodarbinātajam radušies veselības traucējumi vai iestājusies nāve.
  • Arodslimība ir veselības traucējumi, kas attīstījušies darba vides faktoru ietekmes rezultātā.
  • 2016. gadā visvairāk nelaimes gadījumu darbā bija apstrādes rūpniecībā – 545: nesmagi – 509, smagi – 32, letāli – 4.
  • Pērn Latvijā pieaudzis darba vietās notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits.
  • Cilvēki izdeg un pārstrādājas, tagad arī emocionālie riska faktori veicina arodsaslimšanu.

Labklājības (LM) un Veselības ministrijas, kā arī Valsts darba inspekcijas (VDI) speciālisti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju informēja par nodarbinātības procesā iegūto arodslimību, nelaimes gadījumu rādītājiem un nodarbināto sociālo apdrošināšanu šādos gadījumos.

Sevišķi strauji arodslimnieku skaits  pieauga 2013. gadā, 2012. gadā bija 794, 2013. gadā – 1089 arodslimnieki. Pēc tam skaitlis auga, bet ne lēcienveidīgi. 2015. gadā pirmreizēji arodslimība apstiprināta 1154, pērn – 1123 cilvēkiem.

Tas nenozīmē, ka noticis kāds dramatisks pavērsiens darba apstākļos. Arodslimība neattīstās ātri. Kā deputātiem skaidroja VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, reti kuram, kas strādājis vismaz padsmit gadus jebkurā darbā, nav kādas slimības. Viens ar to sadzīvo, ciešas ilgāk, cits – nē.

Latvija uz citu valstu fona izceļas ar to, ka mums lielākoties sievietes ir arodslimnieces, jo mūsu valstī sievietes ir aktīvākas. Savukārt, piemēram, Lietuvā arodslimnieki vairāk ir vīrieši, vīrieši strādā smagāku fizisku darbu, darba apstākļi ir bijuši smagāki, kam sekas ir arodsaslimšana. Latvijas vīrieši nelabprāt apmeklē ārstus. Mūsu valstī vidējais arodslimnieka portrets ir sieviete 53 gadu vecumā ar darba stāžu 24 gadi.

Veselībai kaitīgākās nozares

2016. gadā pirmreizējie arodslimnieki visbiežāk konstatēti: apstrādes rūpniecībā – 269, transportā un uzglabāšanā – 194, veselības aizsardzības jomā un sociālajā aprūpē – 147, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 121, valsts pārvaldē un aizsardzībā – 66.

Apstrādes rūpniecībā visvairāk arodslimnieku ir pārtikas nozarē, dzērienu ražošanā un kokapstrādē – operatori, zivju pārstrādes darbinieki. Transporta nozarē tie ir šoferi un montieri, tirdzniecībā – uzkopēji, pārdevējas, noliktavas strādnieki. Arodslimības iegūst arī medmāsas, māsu palīgi un ārsti.

Visbiežāk arodslimības cēlonis ir karpālā kanāla sindroms, tas dominē visās nozarēs, bet šoferiem – spondiloze un radikulīts, slimības, kas saistītas ar vibrāciju un troksni. Savukārt valsts pārvaldē, arī pašvaldībās līdzās jau nosauktajām slimībām, kas raksturīgas arodslimniekiem, tagad nāk klāt arī emocionālie riska faktori – stress, izdegšanas sindroms un balss saišu pārpūle, īpaši tiesnešiem un struktūrvienību vadītājiem.

Nelaimes gadījums darbā: letāls, smags, nesmags

Visās trijās Baltijas valstīs darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem strādājošo ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (1,62). Protams, Igaunijā tas ir mazāks (2,5) nekā pie mums (3,32) un Lietuvā (3,5). Tie ir 2015. gada dati.

Pagājušā gada nelaimju statistika Latvijā ir vēl traģiskāka. 2015. gadā Latvijā darba vietā notika 26 letāli nelaimes gadījumi, pērn – 31. Šis skaits vēl varētu pieaugt, jo, kā informēja S. Zariņa, 14 gadījumi vēl tiek izmeklēti.

Pērn visvairāk letālu nelaimes gadījumu noticis transporta nozarē – gājuši bojā 10 cilvēki, no tiem septiņi šoferi nomiruši reisā ārzemēs, tajā skaitā nelaimes notikušas automašīnu stāvvietās, kur šoferiem ir atpūtas vieta. Tālbraucējiem šoferiem papildu stresu rada tas, ka cilvēks ir viens pats svešā valstī, viņam ir svarīgi drošības jautājumi, jāuzmanās no vardarbības riskiem, jo mēdz gadīties arī uzbrukumi. Nozarē tā ir problēma, piebilst S. Zariņa.

Būvniecībā pērn gājuši bojā pieci nodarbinātie, divi no šiem gadījumiem saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem.

Anglijā, Londonā, pirms olimpiskajām spēlēm būvniecības stadions tika uzcelts bez neviena bojāgājušā būvniecībā. Latvijā, sākot no "treknajiem" gadiem, katrā būvniecības objektā bija kāds bojāgājušais darbā. Labā tendence, ka šādu nelaimes gadījumu kļūst arvien mazāk, un, piemēram, Nacionālā bibliotēka uzbūvēta bez neviena nelaimes gadījuma. Situācija lēnām, bet uzlabojas, vērtē VDI pārstāve.

Pieaug arī ne tik smago nelaimes gadījumu skaits. Tas nozīmē, ka darba devēji šādus negadījumus vairs necenšas slēpt (jo smagos nelaimes gadījumus ir grūtāk noslēpt).

2015. gadā Latvijā darbā notika 1539 ne tik smagi nelaimes gadījumi. Saskaņā ar 2016. gada operatīvajiem datiem pērn notika 1585 šādi negadījumi.

Pēc negadījuma ir jāvēršas ārstniecības iestādē, kur tiek sniegta medicīniskā palīdzība. Kā kvalificējams nelaimes gadījums – vai tas ir nesmags vai smags –, izvērtē ārsts.

Sociālā apdrošināšana

Likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veic tikai darba devējs. Pašnodarbinātie, kuri sociālās iemaksas veic paši, šiem gadījumiem netiek apdrošināti, skaidroja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

No VSAOI vispārējās  likmes – 34,09% – darba negadījumu apdrošināšanas likme ir 0,48%. Darba negadījumiem sociālajā budžetā paredzēti 39,9 miljoni eiro jeb 1,5% no visa speciālā budžeta.

Ja noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodsaslimšana, darbiniekam ir tiesības uz  apdrošināšanas atlīdzību:

  • slimības pabalstu;
  • atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja ir noteikts darbspēju zudums;
  • papildu izdevumu kompensāciju.

Cilvēka nāves gadījumā tiek izmaksāts apbedīšanas pabalsts, bērniem maksā atlīdzību par apgādnieka zaudējumu.

Slimības pabalstu VSAA izmaksā par pārejošu darbnespējas periodu, kas nav ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk kā par 52 nedēļām trīs gadu periodā.

Arodslimības gadījumā slimības pabalstu no pirmās dienas maksā VSAA 80% apmērā no 12 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ja noticis nelaimes gadījums darbā, par pirmajām 10 dienām maksā darba devējs, par turpmāko periodu – VSAA.

Atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķir, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK) konstatējusi daļēju vai pilnīgu darbspēju zaudējumu, ko izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Atlīdzība tiek aprēķināta no 12 mēnešu vidējās algas – no 35% līdz 80% apmērā.

Darbspēju zaudējums, % Atlīdzība par darbspēju zaudējumu, %
100 80
90-99 75
80-89 70
70-79 65
60-69 60
50-59 55
40-49 50
30-39 45
25-29 35

Visvairāk (70%) atlīdzības saņēmēju cilvēku ir ar darbspējas zudumu no 25 līdz 49 procentiem, kas atbilst 3. invaliditātes grupai. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu saņem apmēram 10 tūkstoši cilvēku, no kuriem 81% ir arodslimnieki. Šo atlīdzību saņem arī tad, ja cilvēks strādā. Vidējais atlīdzības apmērs ir 298 eiro.

Ja piešķirta atlīdzība līdz pensijas vecumam, tad, piešķirot vecuma pensiju, atlīdzība tiek samazināta par vecuma pensiju un tiek izmaksāta starpība. Ja, piemēram, atlīdzība ir 500 eiro un pensija 300 eiro, tad cilvēkam izmaksā pensiju un plus 200 eiro kā starpību. Protams, ja atlīdzība ir bijusi mazāka par pensiju, tad izmaksā tikai vecuma pensiju.

Papildu izdevumu kompensācija nozīmē, ka apdrošinātajai personai atlīdzina:

  • izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem;
  • medicīnisko un sociālo rehabilitāciju;
  • pacienta maksājumus;
  • ārstniecības līdzekļus;
  • protezēšanu un tehniskos palīglīdzekļus;
  • transporta izdevumus;
  • pavadoņa izdevumus;
  • profesionālo rehabilitāciju;
  • pārkvalifikāciju.

Kopējā summa vienā apdrošināšanas gadījumā nevar būt lielāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (64,03 eiro) divdesmitpieckāršu apmēru (~1600 eiro). Šie kompensējamie izdevumi tiek apmaksāti, iesniedzot čekus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu tiek maksāta:

  • apdrošinātās personas bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja ir palicis viens no vecākiem:
    • vienam bērnam – līdz 25%;
    • diviem bērniem – līdz 35%;
    • trim bērniem – līdz 45%;
    • četriem un vairāk bērnu – līdz 55%.
  • apdrošinātās personas bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņi kļuvuši bāreņi:
    • vienam bērnam – līdz 40%;
    • diviem bērniem – līdz 50%;
    • trim bērniem – līdz 60%;
    • četriem un vairāk bērnu – līdz 70%.

Bērniem, kas mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā, atlīdzību maksā līdz 24 gadu sasniegšanai.

Izglītos un informēs

Nav jālolo ilūzijas, ka arodslimnieku skaits mazināsies un attiecīgi sociālā budžeta izdevumi atlīdzībām varētu samazināties. Pēc nostrādātajiem gadiem teju katram cilvēkam var atrast un attīstās kāda kaite. Ātrāk vai vēlāk lielai daļai strādājošo darbs "kaulus salauž". Turklāt izplatītajām slimībām (locītavu iekaisumi, muguras vainas utt.), uz kurām varētu attiecināt pārfrāzētu tautas teicienu, pievienojas arī jaunas – stresa izraisītas slimības, izdegšanas sindroms utt.

Taču noteikti var censties samazināt  nelaimes gadījumus darbā. Kā norāda LM Sociālās  iekļaušanas politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša, darba devējam ir pienākums nodrošināt drošus, veselībai nekaitīgus darba apstākļus, informēt darbiniekus, kā pareizi un droši strādāt, nodrošināt ar nepieciešamajiem palīglīdzekļiem, paskaidrot, kā ar tiem strādāt. Ne vienmēr darba devējs šos pienākumus pilda.

Būtiska ir darba un atpūtas laika ievērošana. Cilvēki ilgas stundas pavada darbā, ir pārslodze, jo ilgāk strādā, jo lielāks nogurums, mazāka uzmanība, un var notikt nelaimes gadījums. Veselības risku sarakstā LM ir uzskaitījusi gan nesakārtotu darba vidi, darba un atpūtas laika neievērošanu, pārslodzi, steigu darbā, gan neveselīgu dzīvesveidu.

Arodslimību problēma ir vēlīnā diagnostika, arodslimības tiek konstatētas novēloti, cilvēks atnāk pie ārsta jau ar ielaistām problēmām, pēc tam grūti atgriezties darba vidē.

Piebilstot jautājumā par vēlīnu diagnostiku, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis atgādināja, ka jau daudzus gadus Latvijā pastāv kārtība, ka vienreiz gadā katram profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta pienākas bez papildu samaksas, "vai mēs to izmantojam vai nē, tas ir cits jautājums".

LM plāno sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņu visiem iesaistītajiem – darba ņēmējiem, darba devējiem, ārstiem, jauniešiem par riskiem darbā, kas var ietekmēt veselību, darba mūžu un turpmāko dzīvi.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU