Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Salīdzinoši biežas ir situācijas, kur darbinieks ir reģistrēts VID, taču viņam nav darba līguma, vai arī, ja ir darba līgums, tad nav reģistrēts VID, kas ir nopietns pārkāpums, jo tā ir arī izvairīšanās no nodokļu samaksas.
LV portāla infografika; Avots: Valsts darba inspekcijas prezentācija
"Asfaltbetona gatavošanas iekārtas operatoram tika dots uzdevums ieslēgt gāzes iekārtu. Operators darba procesā neatvēra gāzes padeves krānu pirms gāzes iztvaikotāja, kā rezultātā gāze sakrājās un pārspiediena dēļ, nostrādājot drošības vārstam, izplūda ārā, aizķēra liesmu un uzliesmoja, notika sprādziens un operators guva miesas bojājumus," tā noticis viens no daudzajiem nelaimes gadījumiem darbā ar ķīmiskām vielām un maisījumiem. Dažādu nelaimju apraksti Valsts darba inspekcijas mājaslapas kartēs ir par vairākām nozarēm. Uzņēmumu vadītājiem, darba aizsardzības speciālistiem tie varētu noderēt kā pamācoši gadījumi, kā darbiniekiem nevajadzētu rīkoties. Diemžēl bieži ir bijuši negadījumi ar traģiskām sekām.
Darbs – bīstamā vidē
Latvijā joprojām ir daudz bīstamu darbu, kuros ir būtiski pārkāpumi darba drošības jautājumos, bet vienlaikus ir arī uzņēmumi, kuri ir izpratuši darba aizsardzības nozīmīgumu un paši investē darba vidē un dara vairāk, nekā no viņiem prasa likums, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis. "Cilvēki joprojām diezgan riskanti strādā uz jumtiem. Strādā bez aizsardzības līdzekļiem, strādā bīstamās vietās, kur var notikt smagi un letāli gadījumi."
Pagājušajā gadā nelaimes gadījumos darbā smagi cietušo skaits ir nedaudz samazinājies, taču būtiski pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits. Septiņi darbinieki nomiruši darbā ārzemēs, seši – ceļu satiksmes negadījumos, pildot darba pienākumus, četri cilvēki gājuši bojā, saindējoties ar metāna gāzi, divi – mežistrādē, uzkrītot aizzāģētam kokam. Nāve darbā pārsteigusi arī citos darbos.
Apstrādes rūpniecība, būvniecība, transporta nozare, valsts pārvalde, lauksaimniecība, mežsaimniecība ir bīstamākās nozares, kurās visbiežāk 2016. gadā notikuši smagi un letāli nelaimes gadījumi darbā.
Darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits Latvijā joprojām ir divreiz augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienībā.
Nereģistrētā nodarbinātība
Gan 2015. gadā, gan pērn VDI ir veikusi vairāk nekā 3000 apsekojumu saistībā ar nereģistrētu nodarbināšanu. Divus gadus pēc kārtas veicot aptuveni tikpat pārbaužu, pērn konstatēts mazāk pārkāpumu. VDI vadītājs secina, ka nereģistrētajai nodarbinātībai, kāda tā bija pirms gadiem, tomēr ir tendence samazināties, proti, būtiski mazāk kļūst gadījumu, kad cilvēks nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un strādā bez darba līguma.
Taču salīdzinoši biežas ir citas situācijas: darbinieks ir reģistrēts VID, taču viņam nav darba līguma, vai arī, ja ir darba līgums, tad nav reģistrēts VID, kas ir nopietns pārkāpums, jo tā ir arī izvairīšanās no nodokļu samaksas.
Nozaru griezumā pārkāpēji pārklājas, proti, darbinieku veselībai bīstamajās nozarēs biežāk ir arī nereģistrēta nodarbinātība: būvniecībā, lauksaimniecībā, apstrādes rūpniecībā. Tiesa, arī tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos ir prakse nodarbināt cilvēkus, nenokārtojot darba tiesiskās attiecības.
Ko atklāj pārbaudes?
Pērn VDI veikusi vairāk nekā 10 000 pārbaužu, no kurām četras bijušas tematiskās, ko gadā nosaka īpaši uzraugāmām nozarēm vai jomām. Kā ik gadu, arī pērn pārbaudīta būvniecība, kurā situācija nav īpaši mainījusies, trūkst kontroles un uzraudzības pasākumu no paša būvuzņēmēja puses. Darbi notiek bez atbildīgo personu klātbūtnes, lielā mērā atstājot darbiniekus savā vaļā. Tā ir nozare, kurā darbinieku izpratne par darba drošību nav pietiekami augstā līmenī. Tāpēc arī visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, ja nav neviena, kas aizrāda, skatās, kas notiek būvlaukumā, secina R. Lūsis.
Būvniecībā joprojām ir grūtības visiem uzņēmumiem nodrošināt minimālās prasības par darbinieku sarakstiem, darbinieku apliecībām, kaut gan normatīvais regulējums ir spēkā vairāk nekā 10 gadus.
Kā pozitīvu tendenci VDI vadītājs uzsver to, ka būvnieki apzinīgāk sākuši ziņot, ka sāk būvdarbus. Tas ir īpaši svarīgi pašreiz, jo nozarē ienāks liela Eiropas nauda. Tiesa, vienlaikus nozarē ienāks jauni darbinieki, kas arī ir papildu risks, tāpēc būvniecība arī turpmāk palikšot regulārā VDI kontrolē.
Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos konstatēts, ka bieži vien netiek nodrošināta pareiza iekārtu apkope, tas konstatēts trešajā daļā no pārbaudēm. Tas rada risku, ka iekārta var strādāt ar nobīdēm, var rasties darbības traucējumi, notikt nelaimes gadījumi, un tādi diemžēl ir bijuši. Uzņēmēji nepievērš pietiekamu uzmanību šiem riska faktoriem. Tiek noņemti aizsargnožogojumi, neviens neuzrauga, kādā stāvoklī ir iekārtas, darbinieks dažreiz uz savu galvu kaut ko ir izdarījis, un iekārtas ir kļuvušas bīstamas.
Nereti ar nelaimi beidzas situācijas, kad strādājošais mēģina izņemt no iekārtas kādu iesprūdušu detaļu, bet – neapstādinot iekārtu. Piemēram, ierauj drēbes gabalu un – nelaime klāt.
Valsts un pašvaldību iestādēs pērn pievērsta uzmanība obligātajām veselības pārbaudēm un to termiņiem.
Savukārt ķīmisko vielu un to marķēšanas prasību ievērošana pārbaudīta ražotnēs un nozarēs, kas tādas izmanto, – servisos, skaistumkopšanas salonos. Secināts, ka darbiniekiem pietrūkst apmācību un zināšanu, kā pareizi strādāt ar ķīmiskajām vielām, kā tās pareizi lietot, kā arī nav zināšanu un prasmju, kā rīkoties, ja notiek ārkārtas gadījums.
Savukārt šogad VDI īpašu uzmanību pievērsīs pārtikas un dzērienu ražošanas nozarei, būvniecībai, lauksaimniecībai un transporta nozarei.
Konsultē vairāk, bet soda, ja sods ir neizbēgams
2016. gadā VDI apsekojusi 7334 uzņēmumus. Par atklātajiem pārkāpumiem galvenokārt ir piemēroti nevis sodi, bet sniegtas konsultācijas (40 557), kā pārkāpumus un neatbilstības novērst. R. Lūsis uzsver, ka inspekcijas mērķis nav pēc iespējas vairāk sodīt uzņēmumus, bet gan novērst darba vides riskus un nereģistrētu nodarbinātību. 4419 uzņēmumos konstatēti 15 002 pārkāpumi. Piemēroti 1785 administratīvie sodi, no kuriem 1476 naudas sodi, tajā skaitā arī nereģistrētas nodarbinātības gadījumos, kad sodu nevar nepiemērot.
Lai arī VDI uzsver preventīvos pasākumus, pie soda uzņēmējs var tikt arī, ja ignorē inspekcijas prasības, nesadarbojas, noteiktajā termiņā nenovērš konstatētos pārkāpumus. "Tad, ja redzam, ka ir apdraudēta darbinieka drošība un veselība, tad tur diemžēl vairs nav ko konsultēt, uzņēmumam ir jāatbild par sekām, ja viss nav izdarīts, kā nākas," piebilst R. Lūsis.
VDI piedāvā uzņēmumiem atbalstu darba vides risku novērtēšanai – interaktīvo rīku OIRA. Tas ir paredzēts darba devējiem, lai pat bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu novērtēt darba vides faktorus, noteikt veicamos aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot dokumentāciju.
Novērtējuma rīks paredzēts birojiem, izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbu veicējiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (restorāni, kafejnīcas, bistro), viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas uzņēmumiem, autoservisiem. To jau lieto vairāk nekā 3000 mazo un vidējo uzņēmumu.
VDI īstenos Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana", kas paredz arī atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, proti, tie, kas vēlēsies sakārtot savu darba vidi, varēs to izdarīt bez maksas ar konsultantu palīdzību.
