Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: VDI, VSAA
Pagājušajā gadā darba vietā nelaime piemeklējusi gandrīz 2000 strādājošo. Divdesmit cilvēki no gūtajām traumām miruši, šogad bojā gājuši 14 strādājošie. Negadījumu aprakstos saskatāma ļauna nejaušība, cilvēciskas kļūdas, paviršība, nepilnības darba aizsardzībā. Negadījums darbā ir viens no riskiem, pret ko darba ņēmējs ir obligāti sociāli apdrošināms. Tam ir paredzēta daļa no sociālajām iemaksām.
Valsts darba inspekcija (VDI) izmeklē nelaimes gadījumus darbā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” prasībām. Nelaimes gadījumi darbā tiek izmeklēti, lai noteiktu cēloņus un nodrošinātu to novēršanu, uzlabotu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī nelaimes gadījumā cietusī persona varētu izmantot tai paredzētās sociālās garantijas, skaidro VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte.
VDI pārstāve uzsver, ka jebkurš nelaimes gadījums uzliek pienākumu arī darba devējam pēc tā izmeklēšanas atkārtoti novērtēt riskus attiecīgajā darba vietā, kā arī darba aizsardzības pasākumu plānā vai atsevišķā dokumentā paredzēt pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai, norādot atbildīgos par šiem pasākumiem un termiņus to veikšanai.
No visiem negadījumiem nesmagi pērn bijuši 1683. Taču VDI visos gadījumos neatkarīgi no notikušā nelaimes gadījuma smaguma pakāpes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nosūta informāciju par notikušo nelaimes gadījumu darbā. Šādu prasību nosaka jau minētie MK noteikumi Nr. 950 (47.2. punkts un 49. punkts). 2017. gadā VDI ziņoja VSAA par 1910 notikušiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad VSAA ir ziņots par 678 gadījumiem.
Apdrošināšanas atlīdzību veido dažādi maksājumi:
Ja darba negadījumā cilvēks miris, ģimenes locekļiem pienākas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, apbedīšanas pabalsts.
Ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, slimības pabalsts tiek izmaksāts līdz dienai, kad sāk izmaksāt atlīdzību par darbspēju zaudējumu, skaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Dace Prenclava.
Lai būtu tiesības uz vienu no apdrošināšanas atlīdzības veidiem – atlīdzību par darbspēju zaudējumu, darbspēju zaudējuma pakāpei, kuru nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), ir jābūt, sākot no 25%.
Atlīdzību par darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā darbspēju zaudējumu (%) un tam atbilstošo atlīdzību par darbspēju zaudējumu (%), tas paredzēts MK noteikumos Nr. 50 par atlīdzības piešķiršanu un aprēķināšanu.
Ja darbspēju zaudējums ir noteikts robežās no 10% līdz 24%, tiesību uz apdrošināšanas atlīdzību nav.
Savukārt neatkarīgi no tā, vai persona saņem vai nesaņem atlīdzību, viņai ir tiesības uz papildu izdevumu atlīdzināšanu.
Pēc negadījuma darbā ir tiesības uz atlīdzību par papildu izdevumiem:
Apdrošināšanas atlīdzību un atlīdzību par papildu izdevumiem piešķir saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.
Likuma 14. panta piektā daļa nosaka: piešķirot apdrošināšanas atlīdzību (naudas izmaksas par pārejošu darba nespēju, darbspēju zaudējumu, apgādnieka zaudējumu, kā arī izmaksājot vienreizējus pabalstus un atlīdzības), par pamatu tiek ņemta apdrošinātās personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī papildu izdevumu kompensācija kopējā summa nedrīkst būt lielāka par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru.
D. Prenclava skaidro, kā šī tiesību norma ir piemērojama.
Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu nedrīkst būt lielāka par 1600,25 eiro (no 2006. gada sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 64,03 eiro).
Piemēram, vidējā alga personai noteikta 3800 eiro, darbspēju zaudējums – 30% (atlīdzināmais darbspēju zaudējums ir 45%, līdz ar to atlīdzība 3800x45%=1710 eiro). Tātad atlīdzība tiek ierobežota uz 1600,25 eiro.
Arī papildu izdevumu kompensācijas kopējā summa vienam apdrošināšanas gadījumam (arodslimībai vai nelaimes gadījumam darbā) nedrīkst būt lielāka par 1600,25 eiro. Tas nozīmē, ka papildu izdevumi personai tiek apmaksāti tik ilgi, kamēr sasniedz šo limitu.
VSAA šā gada martā Sociālās drošības apakšpadomē sniegtajā ziņojumā norādīts, ka darba negadījumu sociālos pakalpojumus 2017. gadā saņēma 9700 cilvēku, vidēji 324,86 eiro mēnesī. 2018. gadā plānots gan lielāks saņēmēju skaits – 10 300, gan vidējais apmērs – 357,24 eiro.
VSAA speciāliste D. Prenclava informē, ka 2017. gadā slimības pabalstus saņēma 363 personas, atlīdzību par darbspēju zaudējumu – 8741, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu – 68, apbedīšanas pabalstu – 5, pārējos pabalstus (apdrošināšanas atlīdzības) – 477 personas.
Ja cilvēks cietis nelaimes gadījumā darbā, lai saņemtu sociālās apdrošināšanas maksājumu, VSAA jāiesniedz iesniegums atlīdzības par darbspēju zaudējumu piešķiršanai. Atlīdzību var arī pieprasīt, iesniegumu nosūtot pa pastu vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Iesniegumā jānorāda savas bankas konts vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konts.
Informāciju par personai noteikto darbspēju zaudējuma pakāpi (%) un invaliditāti VSAA elektroniskā formātā saņem no VDEĀVK.
Informāciju par VDI apstiprinātajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā, kuriem norādīta pazīme, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, VSAA elektroniskā formātā saņem no VDI.
Viens no pamatdokumentiem, lai piešķirtu apdrošināšanas atlīdzību, ir akts par nelaimes gadījumu darbā, kurā norādīts, ka negadījums noticis darba vides faktoru iedarbības rezultātā, uzsver D. Prenclava.
Ir arī situācijas, kad nav tiesību uz apdrošināšanas atlīdzību. D. Prenclava min biežākās:
Darbnespējas lapā pārejošas darbnespējas cēlonis ir norādāms, ja tas ir nelaimes gadījums darbā. Ja tā ir tikai A lapa, vai varētu būt, ka šāda informācija arī paliek tikai darba devēja zināšanai?
VDI pārstāve norāda, ka informācija par darbinieka darba nespēju, kas ir iestājusies sakarā ar notikušu nelaimes gadījumu darbā, inspekcijā nonāk.
Ja ārstniecības iestādes izsniegtajā izziņā ir norādīts, ka cietušā veselības traucējumi nav smagi, tad nelaimes gadījumu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 950 (24.1. punkts) izmeklē pats darba devējs, nevis VDI. Nelaimes gadījums, kad veselības traucējumi nav smagi, darba devējam ir jāizmeklē un nelaimes gadījuma akts jāsagatavo 15 darbdienu laikā un atbilstoši noteikumu 42. punktam nelaimes gadījuma akts 7 darbdienu laikā jāiesniedz reģistrēšanai VDI. Savukārt, ja ārstniecības iestādes izziņā norādīts, ka cietušajam ir konstatēti smagi veselības traucējumi, nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu atbilstoši noteikumu 60.1 punktam veic VDI 30 darbdienu laikā.
Savukārt VSAA speciāliste D. Prenclava min gadījumus, kad akts par nelaimes gadījumu netiek reģistrēts VDI. Tie ir atsevišķi gadījumi, kad ir konstatēts inficēšanās risks vai kad nelaimes gadījumā cietušajam darbspēju zaudējums ir uz laiku no 1 līdz 3 diennaktīm. Tāpat tas ir arī tad, ja nelaimes gadījums noticis, dienesta pienākumus pildot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militārpersonām.
Attiecīgo iestāžu izveidotas izmeklēšanas komisijas pašas izmeklē šos nelaimes gadījumus un sagatavo aktu par nelaimes gadījumu dienestā, pildot dienesta pienākumus. Tās ir personas, kas dien Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts drošības policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, Zemessardzē u. c.
Arī gadījumos, kad trauma gūta, pildot dienesta pienākumus, apdrošinātajām personām ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz attiecīgās pakļautības iestādes sagatavoto aktu par nelaimes gadījumu, pildot dienesta pienākumus.
Negadījumu speciālajā budžetā katru gadu tiek paredzēti vairāki desmiti miljonu eiro, šogad 44,1 miljons. Lai būtu tiesības uz pienācīgiem maksājumiem pilnvērtīgai veselības atgūšanai, ir svarīgi, lai darba ņēmējs būtu apdrošināts no visas algas (nevis saņemtu to aploksnē).
Darba negadījumiem ir apdrošināti arī mikrouzņēmumos nodarbinātie. Savukārt pašnodarbinātie, pat ja cilvēks šādā statusā strādā tik bīstamā nozarē kā mežizstrāde, darba negadījumiem nav apdrošināti.
