SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
30. martā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
3
3

Darba traumas izraisīta darbnespējas perioda apmaksa un izmaiņas 2020. gadā

Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, šogad darbavietās traumas ir gūtas dažādos veidos: nokrītot no liela augstuma, sprāgstot skābekļa balona šļūtenei, kokapstrādes darbos, kravas un konstrukciju pārvietošanā, zivju apstrādē, tīrot neizslēgtu iekārtu, paslīdot.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Valsts darba inspekcijas statistika gadiem rāda dramatisku ainu par darbavietā gūtajām traumām. Četri strādājošie šā gada divos mēnešos darbavietā cietuši smagā negadījumā un gājuši bojā, 16 cilvēki guvuši smagus miesas bojājumus. Darba ņēmējs ir obligāti sociāli apdrošināms, un, ja nelaime notikusi, viņam vai tuviniekiem ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas maksājumiem. No šā gada maksājumos ir vairākas izmaiņas.

īsumā
  • No 2020. gada 1. janvāra, ja vienlaikus ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, piešķir vienu maksājumu – personai izdevīgāko.
  • Slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību izmaksā visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos izmaksas ierobežojumus, arī tad, ja personai noteikts darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu.
  • Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī papildu izdevumu kompensācijas izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru – 1600,75 eiro.
  • Ja piešķirts invalīda kopšanas pabalsts, īpašas kopšanas nepieciešamība nevar būt pamats, kura dēļ paaugstina atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

Darba devējs, maksājot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošina cilvēku pret risku palikt bez ienākumiem sakarā ar darbspēju zaudējumu arodslimības vai nelaimes gadījuma dēļ. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem.

Kādus maksājumus var saņemt pēc negadījuma darbā

Sociāli apdrošinātai personai pēc nelaimes gadījuma darbā ir tiesības uz:

  • slimības pabalstu;
  • atlīdzību par darbspēju zaudējumu;
  • atlīdzību par papildu izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos un medicīnisko rehabilitāciju, aprūpi, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu, kā arī ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstu.

Ja darba negadījuma dēļ ir iestājusies apdrošinātās personas nāve, tad ģimenes locekļiem pienākas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī apbedīšanas pabalsts.

Darbspēju zaudējumu (procentos) nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Attiecīgi no procentiem ir atkarīgs atlīdzības apmērs (tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr. 50 par atlīdzības piešķiršanu un aprēķināšanu).

Darbspēju zaudējums (procentos)

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu no apdrošinātās personas vidējās iemaksu algas (procentos)

100

80

90–99

75

80–89

70

70–79

65

60–69

60

50–59

55

40–49

50

30–39

45

25–29

35

Ja darbspēju zaudējuma pakāpe ir mazāka par 25%, uz šo maksājumu negadījumā cietušajam nav tiesību. Taču viņam katrā ziņā ir tiesības uz slimības pabalstu un papildu izdevumu atlīdzināšanu.

Kā nosaka atlīdzības apmēru

Jebkuras apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātās personas vidējās iemaksu algas, ko nosaka par 12 mēnešu periodu (izlaižot divus mēnešus pirms mēneša, kurā noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība, iestājusies pārejoša darba nespēja vai nāve, kuras cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība).

Darba ņēmējam iemaksu alga ir kopējā darba samaksa (bruto), no kuras tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), vispārējā gadījumā – 35,09% apmērā.

Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no vidējās iemaksu algas un izmaksā:

  • ja noticis nelaimes gadījums – sākot no 11. darbnespējas dienas;
  • ja apdrošinātā persona saslimusi ar arodslimību – sākot no 1. darbnespējas dienas.

Atlīdzību par darbspēju zaudējumu aprēķina atkarībā no VDEĀVK noteiktajiem darbspēju zaudējuma procentiem un darbinieka vidējās iemaksu algas.

Piemēram. Santehniķis martā guvis darbā smagu traumu. Viņam nosaka darbspējas zaudējumu 45% apmērā. Viņa alga 2019. gadā bijusi 800 eiro ik mēnesi. Uz kādiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem vienlaikus viņam ir tiesības? Un kā tos aprēķinās?

Ja negadījuma dēļ ir iestājusies pārejoša darbnespēja, tad par slimības periodu ir tiesības uz slimības pabalstu. To aprēķina šādi: 80% no vidējās algas par 2019. gadu, t. i., 800 x 80% : dienu skaits mēnesī, kad slimo, x slimošanas dienu skaits. No slimības pabalsta tiek ieturēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, skaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Dace Prenclava.

Ja VDEĀK ir noteikusi darbspēju zaudējumu, personai ir tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu. To aprēķina, par pamatu ņemot aprēķināto mēneša vidējo algu un attiecīgajam darbspēju zaudējumam atbilstošo atlīdzinājumu (%), t. i., 800 x 50%.

Ja personai sakarā ar darbā gūto veselības traucējumu ārstēšanu ir izdevumi, tad, pamatojoties uz maksājumu apliecinošajiem dokumentiem, viņai ir tiesības uz šo izdevumu kompensāciju, kuras kopējā izmaksu summa nevar būt lielāka par 1600,75 eiro.

Apdrošināšanas maksājumu summas ierobežojums

D. Prenclava norāda, ka no šā gada 1. janvāra likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām14. panta piektās daļas otrais teikums ir izteikts jaunā redakcijā:Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī šā panta otrās daļas 4. punktā [papildu izdevumu kompensācija] noteikto izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, divdesmitpieckāršu apmēru.”

Tā kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1605 2.1. punktu ir 64,03 eiro, tad slimības pabalsta, atlīdzības par darbspēju zaudējumu, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu mēnesī un papildu izdevumu kompensācijas kopējā izmaksājamā summa, tāpat kā līdz šim, nedrīkst būt lielāka par 1600,75 eiro (25 x 64,03 eiro).

Vienlaikus var saņemt slimības pabalstu un atlīdzību

No šā gada vienlaikus ir tiesības saņemt slimības pabalstu sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā un atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Iepriekš likums noteica, ka slimības pabalsta izmaksu pārtrauc, ja tiek piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Tas nozīmē, ka no 2020. gada 1. janvāra VSAA nepārtrauc izmaksāt slimības pabalstu sakarā ar arodsaslimšanu vai nelaimes gadījumu darbā, ja personai tiek piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu.

Atlīdzību un pensiju vienlaikus nemaksā

Taču no šā gada vienlaikus nevar saņemt atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai atlīdzību par apgādnieka zaudējumu un invaliditātes pensiju (iepriekš vienlaikus varēja saņemt abus pakalpojumus). Ja pēc nelaimes gadījuma darbā ir radušās tiesības uz atlīdzību un arī invaliditātes pensiju, persona var izvēlēties un saņemt vienu, sev izdevīgāko maksājumu. Šo likumā iekļauto jauno normu piemēro, ja atlīdzība vai pensija tiek piešķirta no 2020. gada 1. janvāra.

VSAA piemērs. Anna saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar sev noteikto arodslimību – 175 eiro mēnesī. No 15.03.2020. Annai papildus nosaka arī 3. grupas invaliditāti ar cēloni “vispārējā saslimšana”, un viņai ir tiesības uz invaliditātes pensiju, kuras apmērs ir 80 eiro mēnesī.

Tā kā tiesības saņemt ir tikai vienu pakalpojumu, tad Annai ir jāizvēlas, kuru pakalpojumu turpmāk viņa saņems.

Savukārt, ja pensija un atlīdzība piešķirta līdz 2019. gada 31. decembrim, minētie pakalpojumi vienlaikus tiek izmaksāti līdz lēmumā noteiktajam laikam. Pēc tam saņēmējam jāizvēlas, kuru maksājumu viņš vēlas turpmāk saņemt.

Īpašas kopšanas dēļ atlīdzību vairs nepalielina

Ar šo gadu no likuma ir izslēgta norma, kas VSAA paredzēja tiesības līdz 50% palielināt atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja saskaņā ar VDEĀVK atzinumu cilvēks nevar sevi apkopt un viņam ir nepieciešama otra cilvēka palīdzība.

Personām, kurām nepieciešama īpaša kopšana, tiek piešķirts valsts sociālais pabalsts 213,43 (personām ar invaliditāti no bērnības – 313,43) eiro apmērā. Lai dubultā netiktu kompensēta personas kopšana, no likuma izslēgts nosacījums par atlīdzības apmēra palielināšanu līdz 50%, kā tas bija iepriekš.

Personām, kurām palielinātā atlīdzība ir piešķirta līdz 2020. gadam, to turpinās izmaksāt līdz dienai, kad tiek noteikta vieglāka invaliditātes grupa (piemēram, no pirmās uz otro grupu).

Minimālā atlīdzība

No šā gada ir paaugstināta ikmēneša minimālā atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Kā skaidro D. Prenclava, ja saskaņā ar formulu aprēķinātās atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs ir mazāks par likumā “Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru, tad atlīdzība tiek paaugstināta līdz minētajam apmēram, kas no 2020. gada 1. janvāra ir šāds:

80,00 eiro – personām ar 3. grupas invaliditāti;

112,00 eiro – personām ar 2. grupas invaliditāti;

128,00 eiro – personām ar 1. grupas invaliditāti.

Atlīdzība pēc pensijas vecuma sasniegšanas

VSAA statistikas dati rāda, ka apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ik mēnesi saņem vidēji 60 cilvēku. Šā gada janvārī šīs atlīdzības piešķirtais vidējais apmērs bija 325,80 eiro mēnesī.

Kā jau teikts, apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķir, ja VDEĀVK konstatējusi darbspēju zaudējumu, ko izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Atlīdzību (ja kaitējums darbā nodarīts pēc 1997. gada 1. janvāra) šogad janvārī saņēma 13 234 cilvēki. Piešķirtās atlīdzības vidējais apmērs bija 369,10 eiro mēnesī.

Darbā iegūta kaitējuma atlīdzību joprojām saņem arī cilvēki, kuriem tā piešķirta atbilstoši regulējumam, kāds bija noteikts līdz 1997. gadam. Šogad janvārī šo atlīdzību saņēma 928 cilvēki, tās vidējais apmērs – 109,53 eiro.

Ja sasniegts pensijas vecums, piešķirot vecuma pensiju, atlīdzība tiek samazināta par vecuma pensiju un tiek izmaksāta starpība. Ja, piemēram, atlīdzība ir 500 eiro un pensija 300 eiro, tad izmaksā pensiju un 200 eiro kā starpību. Ja atlīdzība ir mazāka par vecuma pensiju, tad izmaksā tikai vecuma pensiju. To nosaka likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20. panta devītā daļa.

Tāda pati atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksas kārtība ir arī personām, kuras saņem izdienas pensiju, piebilst D. Prenclava.

VSAA informācijā ir paskaidrota arī situācija, ja tiek piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi. Ja persona nestrādā, tad līdz noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai pensiju izmaksā 50% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas.

Personām, kurām tiek piešķirta gan atlīdzība par darbspēju zaudējumu, gan priekšlaicīgā vecuma pensija, atlīdzību izmaksā, salīdzinot atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru ar priekšlaicīgās pensijas izmaksājamo apmēru. Ja no priekšlaicīgas vecuma pensijas (50%) tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad atlīdzība par darbspēju zaudējumu tiek salīdzināta ar pensijas apmēru pirms nodokļu nomaksas.

Ja personai ir piešķirta priekšlaicīgā vecuma pensija vai izdienas pensija, bet šī pensija netiek izmaksāta, jo persona turpina strādāt, tad apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama piešķirtajā apmērā, nesamazinot to par izdienas vai priekšlaicīgās vecuma pensijas apmēru vai nepārtraucot tās izmaksu, ja pensijas apmērs ir lielāks par atlīdzības apmēru.

Atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārtrauc uz laiku, kad persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

Šogad valsts sociālajā budžetā darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi plānoti 62,33 miljonu eiro apmērā. Pēdējos gados šī summa pieaugusi par apmēram 10 miljoniem eiro ik gadu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU