SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. decembrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
23
23

Izmaiņas sociālajā jomā 2020. gadā

Labklājības jomā 2020. gadā būs vairākas izmaiņas. To skaitā – labvēlīgāka norma paredzēta sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns piedzimis, pirms iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu. Tad vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu.

FOTO: Freepik

Nākamgad vairākām iedzīvotāju grupām būs lielāks finansiālais atbalsts, arī cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības. Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu varēs atstāt mantojumā. Par šīm un citām izmaiņām sociālajā jomā – Labklājības ministrijas apkopotā informācija.

No 2020. gada 1. janvāra:

  • Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gada un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās, t. i., ik gadu par trijiem mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
  • Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro). Šai bāzei atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Tādējādi personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.
  • Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas dēļ personām ar invaliditāti no 64 eiro līdz 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro) palielināsies minimālā invaliditātes pensija. I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības – 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības – 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro).
  • Personai būs tiesības izvēlēties, kuram novirzīt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, ja viņa nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, t. i.:
    • ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju);
    • pievienot citas personas pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam;
    • atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt. Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot varēs 80% no pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20% pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

  • Pieprasot vecuma pensiju, pensiju 2. līmeņa dalībniekam būs jāizdara izvēle – vai pensiju 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu apvienot ar pensiju 1. līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju vai arī iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.
  • Ja vienlaikus ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, tiks piešķirts viens pakalpojums – personai izdevīgākais. Personām, kuras šobrīd saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, piešķirto atlīdzību un invaliditātes pensiju turpinās izmaksāt līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.
  • Harmonizējot tiesību normas, slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību izmaksās visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos izmaksas ierobežojumus, arī tad, ja personai tiks noteikts darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu.
  • Ņemot vērā, ka tiek piešķirts invalīda kopšanas pabalsts, ja personai ar invaliditāti vajadzīga īpaša kopšana, īpašas kopšanas nepieciešamība nevarēs būt pamats, kura dēļ paaugstināt atlīdzību par darbspēju zaudējumu.
  • Tā kā atlīdzība par darbspēju zaudējumu, kas piešķirta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, nedrīkst būt mazāka par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensijas apmēru, tad, paaugstinoties minimālajai invaliditātes pensijai, paaugstināsies arī minimālā atlīdzība par darbspēju zaudējumu.
  • Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs astoņi kalendārie mēneši no pabalsta piešķiršanas dienas. Atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksās šādā kārtībā: par pirmajiem diviem mēnešiem – pilnā (100%) apmērā no pabalsta piešķirtā apmēra, par trešo un ceturto mēnesi – 75% apmērā, par piekto un sesto mēnesi – 50%, par septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā.
  • Vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina (turpmāk kopā – vecākiem), kā arī personai, kuras bērnam ir smaga slimība vai piešķirts kopšanas pabalsts bērnam ar invaliditāti, slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai un par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu.
  • Sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis, pirms iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu.
  • Tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu būs sievietēm, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās.
  • Sociālās apdrošināšanas pabalstus piešķirs 10 darba dienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas. Tos pārskaitīs pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.
  • Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.

No 2020. gada 1. jūlija:

  • Stāsies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas paredz konkrētākas prasības nodarbināto aizsardzībai, veicot attālināto darbu, kā arī pašnodarbināto personu drošībai un veselības aizsardzībai darbā. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, kā arī precizētas prasības darba devēju savstarpējai sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Precizētas arī prasības darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidei, paredzot, ka lielajiem uzņēmumiem (ar vairāk nekā 250 nodarbinātajiem), kas darbojas bīstamās nozarēs, būs nepieciešams nodarbināt vismaz divus darba aizsardzības speciālistus, ja šajā uzņēmumā nebūs piesaistīta kompetenta institūcija darba aizsardzības jautājumos (ārpakalpojuma sniedzējs).

No 2020. gada 1. septembra:

  • Kvalifikācijas periods būs arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam.
  • Remigrējošam diasporas loceklim, nosakot tiesības uz pabalstu, ņems vērā attiecīgos apdrošināšanas periodus Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, un lēmumu pieņems 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts kompetentās iestādes. Pabalsta apmērs tiks aprēķināts vispārējā kārtībā, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto.

LV portāls par tiesību aktu grozījumiem no 2020. gada gatavos atsevišķus skaidrojumus.

Labs saturs
23
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU