NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
06. februārī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pensijas
1
15
1
15

Jāmeklē nauda un modelis, kā paaugstināt minimālās pensijas

LV portāla infografika. Avots: VSAA

Vecuma pensiju minimālais apmērs arī pēc tā paaugstināšanas no šā gada joprojām nesasniedz pat nabadzības slieksni un nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi desmitiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tiesībsargs, kurš par trūcīgajām minimālajām pensijām jau pērn uzrunāja valdību, uztur spēkā savas aktivitātes, par ko ir informējis arī Saeimu. Lieta par valsts vecuma pensijas minimālo apmēru ir nonākusi Satversmes tiesā.

īsumā
  • Ar šā gada janvāri minimālās vecuma pensijas bāzes apmērs ir paaugstināts no 64 eiro līdz 80 eiro. Līdz ar to minimālā vecuma pensija ir pieaugusi par 17 līdz 27 eiro – atkarībā no darba stāža.
  • Minimālās pensijas noteikšanā saskatītas netaisnības, arī piemērojamie koeficienti rada situāciju, ka mazāks darba stāžs tiek novērtēts augstāk nekā 40 gadu un ilgāks stāžs.
  • Joprojām liela daļa iedzīvotāju saņem minimālo pensiju, kuras apmērs nesasniedz Latvijā noteikto trūcīguma slieksni (128 eiro mēnesī).
  • Saeimai būs jāsniedz Satversmes tiesai skaidrojums par tiesību aktu normām, kas nosaka valsts vecuma pensijas minimālo apmēru.

Tiesībsargs vēstulē Ministru kabinetam (MK) un Saeimai kā neatbilstošus Satversmei raksturojis valdības noteikumus par minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanu.

Tiesībsarga pārstāve Gita Gailīte Sociālo un darba komisiju informēja, ka tiesībsargs par vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanu pie valdības vērsās jau pagājušā gada vasarā.

Pārsvarā tiesībsarga iebildumi bija par vecuma pensijas bāzes lielumu (64,03 eiro), proti, to, ka tas ilgstoši nebija pārskatīts un neatbilda ekonomiskajai situācijai un dzīves dārdzībai. Otrs pārmetums bija par diferenciācijas sistēmu minimālās pensijas aprēķinam atkarībā no darba mūža, tāpēc ka cilvēkiem ar mazu darba stāžu darba mūžs tiek novērtēts ievērojami augstāk nekā cilvēkiem, kam ir 40 gadu un lielāks darba stāžs.

To, ka minimālās pensijas bāzes apmērs ir nepietiekams un pārskatāms, atzinusi arī pati valdība. Un ar šā gada janvāri minimālās vecuma pensijas bāzes apmērs ir paaugstināts no 64 eiro līdz 80 eiro. Līdz ar to vecuma pensijas minimālais apmērs ir pieaudzis par 17–27 eiro (atkarībā no darba stāža).

Minimālo pensiju saņem 64 tūkstoši iedzīvotāju

Tiesībsargs jau iepriekš ir norādījis, ka ar vecuma pensijas minimālo apmēru nav iespējams nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci. Vērtējot, vai ar šādām izmaiņām cilvēkam cienījama eksistence tiek nodrošināta, nevar pateikt, ka ar šā gada janvāri viss ir kārtībā, norādīja tiesībsarga pārstāve, piebilstot – Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka sociālajam nodrošinājumam ir jābūt tādā līmenī, lai tas negrautu cilvēka cieņu un cilvēks spētu nodrošināt savas pamatvajadzības. Arī starptautiskie tiesību eksperti ir norādījuši, ka sociālās tiesības ir būtisks elements, kas ietekmē cilvēka cieņu. Un šīm tiesībām ir jābūt noteiktām tiesību aktos un politikā, kā arī izpildītām pēc būtības.

Minimālo vecuma pensiju saņem apmēram 64 tūkstoši iedzīvotāju, izmaiņas skar aptuveni 20 tūkstošus iedzīvotāju. Vidējais minimālās pensijas palielinājums ir 7 eiro mēnesī.

Tiesību eksperti ir norādījuši, ka minimālajam sociālā nodrošinājuma līmenim, kas aizstāj ienākumus, jābūt vismaz 50% no ienākumu mediānas uz vienu patērētāju. Ja šis līmenis ir zem 40%, tas jau ir zem nabadzības sliekšņa indikatora. Latvijā 2018. gadā vidējā ienākumu mediāna bija 682 eiro, puse būtu 341 eiro, un 40% no tās – 272 eiro. Saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem šogad palielinātas minimālās pensijas, šo robežu nesasniedz pat vislielākais palielinājums un minimālā pensija, kas paredzēta cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības, – 208 eiro.

Lai gan minimālā vecuma pensija tiek palielināta, joprojām lielai daļai tās saņēmēju (ar apdrošināšanas stāžu līdz 40 gadiem) pensijas apmērs nesasniegs arī Latvijā noteikto trūcīguma slieksni (128 eiro mēnesī), minēts vēstulē.

Minimālo ienākumu palielināšanai – nauda neatradās

Labklājības ministrijas pērn valdībā iesniegtajam un konceptuāli atbalstītajam minimālo ienākumu plānam, kas paredzēja šo summu noteikt 99 eiro apmērā, kam bija nepieciešami 28 miljoni eiro, šā gada budžeta veidošanā līdzekļi neatradās. Tāpēc ministrija no plāna izvēlējās īstenot tikai daļu – piešķirto līdzekļu apmērā, deputātiem skaidroja LM parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns.

Līdz ar to bāzes summa minimālo pensiju noteikšanai tika palielināta no 64 eiro uz 80 eiro.

Taču LM šo jautājumu joprojām uzskata par vienu no prioritārajiem.

Koeficienti par darba stāžu – diskriminējoši

Pērn 3. decembrī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 579 par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru paredzēts, ka minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei atkarībā no personas apdrošināšanas stāža (pilnos gados), par kuru piešķirta (pārrēķināta) Latvijas Republikas vecuma pensija, piemērojot šādus koeficientus:

1. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 15 gadiem līdz 20 gadiem, – 1,1;

2. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 1,3;

3. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5;

4. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, – 1,7.

Likumā “Par valsts pensijām paredzēts”, ka pašreiz tiesībām uz vecuma pensiju nepieciešamais minimālais stāžs ir 15 gadi, no 2025. gada tas jau būs 20 gadi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts sociālās drošības jautājumos Pēteris Leiškalns uzskata, ka pensiju kapitāla sistēmas ietvaros minimālajam stāžam vajadzētu būt maksimums 5 gadi. Jo tagad veidojas situācija – ja cilvēkam stāžs ir 14 gadi, viņam nav tiesību uz pensiju, bet tikai uz sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tādējādi netiek ņemts vērā viņa uzkrātais pensijas kapitāls, kas arī īsākā laika posmā var būt liels. Jo Latvijā darbojas sociālās apdrošināšanas sistēma, kuras ietvaros cilvēks maksā augstas sociālās iemaksas – atbilstoši ienākumiem.

Labklājības ministrija bija paredzējusi, ka par katru darba stāžu papildus bāzes summai rēķinātu klāt 2%. Taču arī tas, pēc eksperta domām, būtu par maz, tad tiem būt jābūt vismaz 4–5% par stāža gadu. Tikai tādā gadījumā cilvēkam, kuram ir lielāks stāžs, pensija būtu jūtami lielāka.

Arī P. Leiškalns uzskata, ka minimālās pensijas pašreiz nav adekvātas, turklāt tās ir netaisnīgas noteikumos paredzēto darba stāža desmitgažu sliekšņu dēļ.

Piemēram, cilvēkiem ar 10 un 20 gadu darba stāžu  pensijas ir vienādas – 88 eiro mēnesī. Tāpat personām ar 21 gada un 30 gadu stāžu minimālās pensijas ir vienādas – 104 eiro mēnesī.

Turklāt, piemērojot MK noteikumos paredzētos koeficientus pensijas aprēķinam, augstāk tiek novērtēts darba stāža gads cilvēkiem ar mazāko darba mūžu, bet zemāk – ar lielāko darba mūžu.

Eksperta aprēķini liecina, ka, piemēram, cilvēkam ar 10 gadu darba stāžu minimālā pensija ir 8,8 eiro mēnesī par katru darba stāža gadu, ar 20 gadu darba stāžu – 4,4 eiro, bet par 50 gadu darba stāžu minimālā pensija ir 2,7 eiro mēnesī par katru stāža gadu.

LDDK eksperts Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ir iesniedzis priekšlikumus ar vairākiem modeļiem, kā varētu būt nosakāma minimālā pensija, ņemot vērā apdrošināšanas (darba) stāžu.

“Nevaram izlikties, ka šī problēma neeksistē, un mums tā būs jāatrisina,” komisijas sēdē apņemšanos pauda deputāte Evita Zālīte-Grosa, piebilstot, ka eksperta piedāvāto modeļu izvērtēšanai un izvēlei no Labklājības ministrijas būtu nepieciešami arī aprēķini par finanšu ietekmi – cik līdzekļu pa gadiem būtu nepieciešams katra modeļa īstenošanai.

Lieta Satversmes tiesā

Satversmes tiesa šā gada 22. janvārī ierosināja lietu par normām, kas nosaka valsts vecuma pensijas minimālo apmēru. Lieta ierosināta par vairākām MK noteikumu normām, kuras regulē vecuma pensijas minimālo apmēru un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma. AT izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicējs lūdz labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicēja pensija tiktu aprēķināta, piemērojot valstī noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Tiesai jānoskaidro, vai valsts ir sniegusi pieteicējam sociālo nodrošinājumu – valsts vecuma pensiju – pienācīgā apmērā, kā arī jāpārbauda, vai no apstrīdētajām normām izrietošais pieteicēja vecuma pensijas apmērs ir atbilstošs Satversmes 109. pantam, ņemot vērā arī Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 23. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

LV portāls jau rakstīja, ka no 2020. gada paaugstinātas vecuma un invaliditātes minimālās pensijas. Piemēram, ja apdrošināšanas stāžs ir no 15 līdz 20 gadiem, minimālais pensijas apmērs ir 88 eiro; ja stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 120 eiro.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU