Tiesības uz vecāku pabalstu tagad ir arī sievietēm, kuras nav nodarbinātas šī pabalsta piešķiršanas dienā (nav darba ņēmējas vai pašnodarbinātās saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), bet kurām ir bijis piešķirts maternitātes pabalsts.
FOTO: Freepik
Maternitātes un vecāku apdrošināšanā no 2020. gada ir ieviesti daži labvēlīgāki nosacījumi tiesībām uz pabalstu īpašās situācijās, proti, ja grūtniece zaudē darbu divus mēnešus pirms maternitātes atvaļinājuma un ja nākamais bērniņš piedzimst, kamēr iepriekšējam nav triju gadiņu.
Ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzēta pretimnākšana sievietēm, kuras zaudējušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma. Tagad arī šādā situācijā, piemēram, ja darba līgums ir bijis uz noteiktu laiku, sievietei būs tiesības uz maternitātes pabalstu.
To, kā tiks rēķinātas 60 dienas, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Anita Jakseboga. Proti, 60 dienas skaita no grūtniecības atvaļinājuma pirmās dienas atpakaļ.
Piemēram, ja sievietei grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena ir 31. maijs (darbnespējas lapas B pirmā diena) un viņa atbrīvota no darba 1. aprīlī vai vēlāk, tad viņai būs tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu.
Līdz šim likums sievietei paredzēja tiesības uz vecāku pabalstu, ja viņa zaudēja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma (maternitātes pabalsta saņemšanas) laikā.
Tagad likums papildināts ar situācijām, kurās sievietei ir tiesības saņemt vecāku pabalstu tad, ja piešķirts maternitātes pabalsts. Tiesības saņemt vecāku pabalstu būs arī sievietei, kura:
Likumā iekļauta vēl viena norma, kas attiecas tikai uz sievietēm. Proti, māmiņai, kurai, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst tikt noteikts mazāks par vecāku pabalstu, kāds bija piešķirts par iepriekšējo bērnu.
Vecāku pabalstam vidējo algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, no kura šis pabalsts tiek piešķirts. Ja pirms nākamā bērna piedzimšanas māmiņa ir atsākusi strādāt, šie ienākumi tiek ņemti vērā, aprēķinot vecāku pabalstu par jaundzimušo mazuli. No 12 mēnešu perioda izslēdz pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas.
Tagad, ja māmiņai, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzims nākamais bērns, aprēķinās vecāku pabalstu par jaundzimušo bērnu un šī pabalsta apmēru salīdzinās ar pabalstu, kāds bija piešķirts par iepriekšējo bērnu. Piešķirs apmēra ziņā lielāko pabalstu.
Līdz šim šādu vecāku pabalsta aprēķina formulu piemēroja situācijās, ja nākamais bērns piedzima, kad iepriekšējam vēl nebija divu gadiņu.
Likums noteic, ka par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu uz vienu no šādiem periodiem:
Kā paskaidrots VSAA informācijā, ja bērns, par kuru jau ir bijis piešķirts vecāku pabalsts, tiek nodots ārpusģimenes aprūpē un vecāku pabalstu pieprasa aizbildnis, audžuvecāks vai adoptētājs, tad ārpusģimenes audzinātājam ir tiesības mainīt iepriekšējā pabalsta saņēmēja izvēlēto vecāku pabalsta izmaksas ilgumu.
Likumā ar grozījumiem noteikts, ka maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstus izmaksā, ieskaitot Latvijas Republikas kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas kontā. Pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, var pārskaitīt uz pabalsta saņēmēja kontu attiecīgajā līgumvalstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, ja to paredz minētie līgumi vai regula.
Ar jaunajiem grozījumiem likumā noteikts, ka no 2020. gada 1. septembra arī tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu būs nepieciešamas sociālās apdrošināšanas kvalifikācijas periods, tāpat kā tas jau ir slimības pabalsta saņemšanai.
Likuma 4. pantā noteikts: tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem ir personām, kuras saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam:
VSAA informācijā par izmaiņām ir minēts piemērs par maternitātes pabalstu:
Annai grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena ir 02.09.2020. Anna tikai nesen uzsāka savas darba gaitas, bija nostrādājusi 2 mēnešus, un darba attiecības tika pārtrauktas 01.08.2020. Tātad šajā gadījumā Annai būtu tiesības uz maternitātes pabalstu, jo darba ņēmēja statuss zaudēts 60 dienās pirms grūtniecības atvaļinājuma. Taču viņai nav maternitātes pabalsta piešķiršanai nepieciešamā kvalifikācijas perioda, tāpēc Annai nebūs tiesības saņemt maternitātes pabalstu.
Ar grozījumiem likumā līdz 2021. gada 31. decembrim pagarināts pārejas noteikumu 32. punkts par nosacījumiem, kā nosaka vidējo iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā personai vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā statuss.