Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saslimšana ar infekcijas slimību pati par sevi nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, ja vien šādas saslimšanas iemesls nav kāds ārkārtējs un identificējams gadījums, kas bijis iemesls darbinieka vēlākai saslimšanai. Piemēram, ja inficēts pacients tieši pakļāvis ārstniecības personu inficēšanās riskam, noraujot viņa sejas masku vai respiratoru.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ar darbu vai dienestu saistītu nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtībā konkretizēta nelaimes gadījumu identificēšana situācijās, kas saistītas ar inficēšanās risku.
Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 2. punkts nosaka: nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darbavietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.
Ar grozījumiem noteikumu 2. punkts papildināts, nosakot, ka saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu.
Grozījumi stājas spēkā sestdien, 6. jūnijā.
Izmaiņas noteikumos ir ieviestas saistībā ar paredzamo ārkārtējās situācijas, kas izsludināta saistībā ar infekcijas slimības Covid-19 izplatību, izbeigšanu, lai padarītu skaidrāku nelaimes gadījumu identificēšanu situācijās, kas saistītas ar inficēšanās risku darbā, norāda Labklājības ministrija.
Konkretizētais regulējums attiecas ne tikai uz Covid-19, bet arī uz citām infekcijas slimībām.
Vēl grozījumi paredz, ka nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu varēs pagarināt līdz 30 darba dienām, ja to izmeklē darba devējs un objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izmeklēt un aktu sastādīt 15 darbdienu laikā (kā to paredz līdzšinējais regulējums).
Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ar grozījumiem tiek attiecināta arī uz nelaimes gadījumiem, kas radušies, veicot attālināto darbu. Šī norma būs spēkā no 2020.gada 1. jūlija.
Noteikumu grozījumu anotācijā paskaidrots: ārkārtēja notikuma iestāšanās ir būtisks priekšnoteikums, lai identificētu nelaimes gadījumu darbā, arī tad, ja tas ir saistīts ar vīrusa infekcijām, tajā skaitā Covid-19. Saslimšana ar infekcijas slimību pati par sevi nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, ja vien šādas saslimšanas iemesls nav kāds ārkārtējs un identificējams gadījums, nodarbinātajam veicot darbu, kas ir bijis par iemeslu vēlākai saslimšanai.
Piemēram, ja ar Covid-19 inficēta persona ir tieši apdraudējusi ārstniecības personu, kura veic savus pienākumus, noraujot viņai sejas masku vai sejas aizsargu un tieši pakļaujot ārstniecības personu inficēšanas riskam (saskarei ar infekciozu ķermeņa šķidrumu bez individuālajiem aizsardzības līdzekļiem), tad ir identificējams ārkārtējs gadījums (fizisks apdraudējums), kura dēļ var iestāties inficēšanās risks. Ja ārstniecības personai vēlāk tiek diagnosticēta saslimšana ar Covid-19, tad šāds gadījums varētu tikt atzīts par nelaimes gadījumu darbā. Savukārt, ja šāda ārkārtēja notikuma nav, tad saslimšana ar infekcijas slimību (tajā skaitā arī Covid-19) nebūtu uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā.
Vienlaikus, lai nodrošinātu vienotu regulējumu attiecībā uz visiem nodarbinātajiem un amatpersonām, pieņemts grozījums MK noteikumos Nr. 116 “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” un grozījums MK noteikumos Nr. 42 “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki”.
Abos grozījumos, kurus izstrādājusi Iekšlietu ministrija, iekļauta uz darbu un dienestu attiecināma norma, kas nosaka: nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darbavietā vienas darbdienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura amatpersonai/nodarbinātajam radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās amatpersonas/nodarbinātā nāve. Saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu dienesta pienākumu pildīšanas laikā/darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar amatpersonas/nodarbinātā saslimšanu.
Arī šie grozījumi stājas spēkā sestdien, 6. jūnijā.
