AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
11. septembrī, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Nodokļi
2
2

Alga aploksnē samazina pabalstus un pensiju

LV portāla infografika

Valsts ieņēmumu dienesta aktuālais pētījums par aplokšņu algām rāda, ka piektā daļa darba samaksas pērn nav deklarēta, tātad izmaksāta aploksnē. Lai pievērstu strādājošo uzmanību savai sociālās apdrošināšanas situācijai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu informē strādājošo jaunāko paaudzi par katra pērn samaksātajām sociālajām iemaksām.

īsumā
  • Gandrīz piektā daļa no darba samaksas ir nedeklarēta, tādējādi noplicinot sociālo budžetu, samazinot sociālās apdrošināšanas pabalstus, tajā skaitā tos, kas domāti mazuļu vecākiem, slimības gadījumā, un nekrājas arī pensijas kapitāls.
  • Kopējā nedeklarētā darba alga pērn sasniedza 927 miljonus eiro, algas nodokļos nav nomaksāti 663,81 miljons eiro.
  • 413,8 tūkstoši darba ņēmēju vecumā no 18 līdz 42 gadiem VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā saņems Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsūtītu paziņojumu par 2017. gadā darba devēju deklarētajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
  • No iemaksu algas lieluma atkarīgi vairāki pabalsti: vecāku, slimības, maternitātes un paternitātes, bezdarbnieka, apbedīšanas pabalsts, kā arī ilgtermiņā – vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs.      

No algas tiek veikti divi maksājumi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kuru saņem pašvaldības un valsts pamatbudžets, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) speciālajā jeb sociālajā budžetā, no kura tiek maksāti slimības pabalsti, vairāki pabalsti mazuļu vecākiem, bezdarbnieka pabalsts, pensijas.

Izmaiņas aplokšņu algu tendencē

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījumā par aplokšņu algām 2017. gadā secināts, ka situācija ir uzlabojusies – nedeklarēto darba algu īpatsvars, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies par 1,7%. Taču joprojām tas ir liels – 19,9%. “Tātad gandrīz piektā daļa no darba samaksas ir nedeklarētā,” norāda VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Kopējā nedeklarētā darba alga pērn sasniedza 927 miljonus eiro, nodokļos (IIN un VSAOI) nav nomaksāti 663,81 miljons eiro.

Aplokšņu algām ir tendence samazināties, un tā ir atšķirīga dažādās nozarēs. Būvniecību, kura joprojām ir viena no trim nozarēm (pirmā tirdzniecība, trešā kravu pārvadājumi) ar augstāko aplokšņu algu īpatsvaru, D. Pelēkā vienlaikus min arī kā pozitīvu piemēru, jo šajā nozarē gada laikā ir bijis vislielākais samazinājums: “Liela loma tajā ir pašas nozares vēlmei sakārtoties, sakārtot savu konkurenci starp uzņēmumiem un sadarbībai ar VID, iniciatīvām, kādas ir arī procesā, – gan ģenerālvienošanās, gan elektroniskās darba laika uzskaites uzsākšana.”

D. Pelēkā pozitīvas tendences saskata arī ēdināšanas nozarē, kurā arī algas nodokļu plaisa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājusies. Nozare ir izteikusi iniciatīvu noslēgt ģenerālvienošanos un vēlmi sadarboties ar VID pārbaudēs.

Aplokšņu algu upuri – sabiedrībā neaizsargātākie

Tāpat kā pirms gada, arī šajā pētījumā ir vērtēts aplokšņu algas saņēmēja profils, un tas nav mainījies. “Pēc aprēķiniem, tas ir gandrīz katrs piektais darba ņēmējs, joprojām tie ir pirmspensijas vecuma cilvēki, kas ir vismazāk aizsargāti, arī mazāk kvalificēta darba veicēji, kuriem, iespējams, pietrūkst zināšanu par savām tiesībām, viņi nav pietiekami droši savā situācijā stāties pretī darba devējam, kurš piedāvā algu saņemt aploksnē, vai arī baidās par aplokšņu algas saņemšanu paziņot VID, lai VID varētu iejaukties un līdzēt konkrētajam darba ņēmējam,” raksturo D. Pelēkā.

Pētījums apgāž stereotipu, ka vislielākais aplokšņu algu saņēmēju skaits ir Latgalē. Visvairāk aplokšņu algu saņēmēju ir Rīgā, jo galvaspilsētā ir visvairāk darbavietu, reģionos uzņēmēju loks ir šaurāks, viens otru pazīst, informācija par aplokšņu algu maksāšanu līdz VID nonāk ātrāk, nekā tas varētu būt Rīgā vai Rīgas reģionā.

VID darbības ēnu ekonomikas apkarošanai

Aplokšņu algu avoti joprojām ir nereģistrēta saimnieciskā darbība, oficiāli neuzrādīti ieņēmumi, fiktīvi darījumi ar PVN.

Nolūkā izskaust aplokšņu algas VID strādā šajos virzienos, arī preventīvi. Lai nevajadzētu cīnīties ar sekām, konstatējot, ka cilvēku nolūki, dibinot uzņēmumu, nav bijuši godprātīgi, saistībā ar reģistrāciju PVN uzņēmēji, arī valdes locekļi, tiek aicināti uz intervijām klātienē, tiek caurlūkota viņu iepriekšējā darbība uzņēmumos, kas ar šiem uzņēmumiem ir noticis.

Saredzot iespējamus riskus, VID vispirms aicina uzņēmējus pašus labprātīgi tos novērst.

D. Pelēkā rezultātus vērtēja kā gana labus. Šā gada septiņos mēnešos uzņēmēji paši ir papildus aprēķinājuši 2,2 miljonu eiro algas nodokļus, veiktas arī PVN korekcijas 9 miljonu eiro apmērā, kas, VID ieskatā, būtu bijis aplokšņu algu avots. Savukārt kontrolēs – tematiskajās pārbaudēs, nodokļu auditos – papildus budžetā aprēķināti algas nodokļi 16 miljonu eiro apmērā.

VID Muitas un nodokļu policijas lietvedībā pašreiz ir 13 kriminālprocesi par aplokšņu algām. Iepriekšējos gados tie bija 1–2 procesi, pēc policiju apvienošanas darbs ir krietni aktivizējies, vērtē D. Pelēkā.

Informāciju par nodokļiem saņems jaunākā paaudze

Pēc VID datiem, vecuma grupā no 18 līdz 42 gadiem ir 413 000 darba ņēmēju. VID riska analīzes sistēma atklāj, ka no tiem 99 000 pastāv aplokšņu algu risks. Lai risinātu problēmu, VID uzrunājis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), lai tā palīdzētu vērsties pie darba ņēmējiem, no kuriem kāda daļa varētu būt potenciālie aplokšņu algu saņēmēji.

VSAA ir sagatavojusi informāciju 413,6 tūkstošiem darba ņēmēju, kuri uzsākuši darba gaitas 1996. gadā vai vēlāk, ir vecumā no 18 līdz 42 gadiem un par kuriem darba devēji 2017. gadā deklarējuši sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz vienu mēnesi.

Personalizētas vēstules tiek sūtītas VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Vispirms e-pastā, kuru cilvēks norādījis paziņojumu saņemšanai, viņam tiks paziņots, ka šāda vēstule viņam ir pienākusi.

VSAA direktore Inese Šmitiņa, stāstot par aģentūras informatīvo kampaņu, uzsvēra: “Sociālā apdrošināšana ir skatāma kopsakarā ar algām. Jāsaprot, ka sociālās apdrošināšanas maksājums ir šodien nesaņemtā alga, kuru mēs atliekam tēriņiem nākotnē. Varbūt jau rītdienai – slimības gadījumā, vai arī, domājot par tālāku nākotni – par savu pensiju.”

Diemžēl cilvēki vai nu īsti neizprot šos jautājumus, vai arī nav motivēti par tiem interesēties.

Šajā kampaņā tiek uzrunāta gados jaunākā paaudze – vispirms tāpēc, ka šie cilvēki ienāk jaunajā pensiju sistēmā. Tā atšķiras līdz 1996. gadam strādājušajiem un tiem, kuri savas darba gaitas uzsāka 1996. gadā un vēlāk. “Šai paaudzei pensija nākotnē būs atkarīga tikai un vienīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksām,” uzsver VSAA vadītāja.

I. Šmitiņa atgādina, ka arī pārējiem ir pieejama šī informācija. Kopš 2012. gada portālā “Latvija.lv” var iegūt informāciju par katru darba devēju, par nomaksātajām summām, par deklarētajām summām.

Pērn šo VSAA informāciju skatījušies 226 tūkstoši cilvēku. Lielāku interesi izrādot pirmspensijas vecuma cilvēki. Taču jebkuram ir lietderīgi palūkot savus datus, jo sociālajai apdrošināšanai ir svarīgi gan tas, no kādiem ienākumiem tiek maksātas sociālās iemaksas, gan laika periods, kādā veidojas pensijas kapitāls.

Uzrunāto nodarbināto grupai vecumā no 18 līdz 42 gadiem pagājušajā gadā vidējais iemaksu objekts bija 962 eiro. Vidējais iemaksu objekts vīriešiem ir lielāks – 1038 eiro, sievietēm ievērojami mazāks – 876 eiro.

Kā riska grupa tiek uzlūkoti tie, kam iemaksas ir no nepilnas darba slodzes, – šādas iemaksas tiek veiktas 88,2 tūkstošiem jeb 21% no darba ņēmējiem, kam vidējais veicamo iemaksu objekts ir zem minimālās algas.

Sociālais risks var iestāties arī rīt

I. Šmitiņa spriež, ka vairāk mēdzam runāt per pensijām. Taču arī tad, ja gadās saslimt, zaudēt darbu, vecāki gaida bērniņu, pabalsti ir atkarīgi no sociālajām iemaksām.

Un nav mazs to cilvēku skaits, kas šādus maksājumus saņem. Pērn kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem saņēma 171,1 tūkstotis personu, tas ir 41% no kampaņā aptvertās grupas. Visizplatītākais ir slimības pabalsts, ko var saņemt gan pats, gan tad, ja saslimst bērns. Pērn katrs ceturtais strādājošais, kam VSAA izsūtīs paziņojumu, ir saņēmis slimības pabalstu, kopumā – 95,9 tūkstoši, bezdarbnieka pabalstu – 50,3 tūkstoši.

Piemēram, slimības pabalsts, ja pērn alga bija 380 eiro (minimālā), neatkarīgi no tā, vai saslimis pats darba ņēmējs vai bērns, bija 9,99 eiro dienā, ja alga bija 960 eiro, pabalsta apmērs – 25,25 eiro. Slimības pabalsts ir 80% no vidējās iemaksu algas.

“Cilvēki jau šodien redz, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir atkarīgi no veiktajām iemaksām,” norāda I. Šmitiņa. “Galvenais – būt gan zinošiem, gan prasīgiem. Darba tirgus tagad ir tāds, ka var vienoties par prasībām un legālu darba samaksu. VSAA neko aploksnēs nedos, tātad būs tāds pabalsts, kādas ir bijušas iemaksas.”

VSAA pārstāve Iveta Daine skaidro, ka paziņojumā iekļauta informācija par konkrētā cilvēka darba algu (iemaksu algu) 2017. gadā, no kuras darba devējam bija jāveic iemaksas, un no kādas algas ir faktiski veiktas iemaksas; par pašnodarbinātā, brīvprātīgām vai valsts iemaksām, ja tādas ir bijušas 2017. gadā. Adresāts tiek informēts, kāda ir viņa vidējā iemaksu alga 2017. gadā, un salīdzinājumam arī norādīts, ka valstī 2017. gadā tā bija 764,42 eiro. Vēstulē ir informācija par kopējo apdrošināšanas stāžu līdz 2017. gada 31. decembrim. Aģentūra sniedz ziņas par uzkrāto pensijas kapitālu līdz 2017. gada 31. decembrim pensiju 1. līmenī un pensiju 2. līmenī.

Paziņojumi netiks sūtīti mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU