SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
13. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
9
123
9
123

Slimības lapas B piešķiršana un apmaksa

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Aktuālie skaidrojumi par darbnespējas lapas B saņemšanu un apmaksu 2023. gadā pieejami šeit:

INFOGRAFIKA: Darbnespējas lapas B saņemšana un apmaksa;

 

Kā aprēķina slimības pabalstu sociāli apdrošinātajiem.

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Ja ir izsniegta darbnespējas lapa A, darba devējs maksā slimības naudu. Turpmāk darbnespējas lapas B periodā sociālās apdrošināšanas maksājumu - slimības pabalstu – valsts apmaksā no darbnespējas 11. dienas. Ja saslimis bērns, ārsts izsniedz tikai B lapu un pabalstu valsts maksā no bērna pirmās slimības dienas. Atšķirībā no A lapas, ko apmaksā darba devējs par darba dienām, slimības pabalsts, ja ir B lapa, tiek maksāts par kalendāra dienām. Atšķiras arī maksājuma aprēķināšanas noteikumi. Piemērus vairākām situācijām LV portālam sniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālisti.

īsumā
  • Darbnespējas lapas B periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā slimības pabalstu.
  • Tiesības uz slimības pabalstu ir sociāli apdrošinātam  cilvēkam - darba ņēmējam, pašnodarbinātajam, ja ir samaksātas sociālās iemaksas, pašnodarbinātā laulātajam, kurš brīvprātīgi pievienojies valsts sociālajai apdrošināšanai un ir samaksātas sociālās iemaksas.

Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību nosaka  Ministru kabineta noteikumi Nr. 152.

Valsts sociālā apdrošināšana paredz, ka tiesības saņemt slimības pabalstu ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":

  • darba ņēmējs;
  • pašnodarbinātais, ja tas faktiski ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas;
  • pašnodarbinātā laulātais, kurš brīvprātīgi pievienojies valsts sociālajai apdrošināšanai.

Slimības pabalsta aprēķins darba ņēmējam

Slimības pabalsts, tāpat kā citi sociālās apdrošināšanas pabalsti, tiek aprēķināts, pamatojoties uz personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Apdrošināšanas iemaksu alga ir ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Darba ņēmējam tā ir bruto alga, piemēram, 600 eiro mēnesī, no kuras aprēķinātās sociālās iemaksas (likme vispārējā gadījumā – 34,09%) dalīti samaksā  darba devējs (23,59%) un pats darba ņēmējs (ieturējums no algas 10,50%). Slimības pabalsts tiek rēķināts 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.

Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalstam aprēķina no iemaksu algas 12 kalendāro mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja – pirmā saslimšanas diena.

Piemēram, ja darbnespējas lapa A izsniegta 23. martā, tad vidējā iemaksu alga tiks rēķināta no iemaksu algas šādā 12 mēnešu periodā: 2015. gada 1. janvāris - 2015. gada 31. decembris. Ja alga nemainīgi katru mēnesi ir bijusi 600 eiro, tad slimības pabalsts  būs apmēram 473 eiro mēnesī. Arī no slimības pabalsta tiek aprēķināts un ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina un pabalsta apmēru nosaka par vienu kalendāro dienu, un to reizina ar tik dienām, cik ir norādītas darbnespējas lapā B.

Šādi vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina vienu reizi, piešķirot konkrēto slimības pabalstu. Tas nozīmē, ka, turpinoties nepārtrauktam darba nespējas periodam, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no jauna netiek rēķināta.

Ja cilvēks strādā divās vai vairākās darbavietās, slimības pabalsta aprēķinam ņem vērā (summē) iemaksu algu visās darbavietās.

Lai būtu tiesības uz slimības pabalstu, nevar būt darba ienākumi nevienā no darbavietām – tātad vienlīdz nav iespēju strādāt un saņemt slimības pabalstu.

Valsts apmaksātā slimības pabalsta piešķiršanai darbnespējas lapā B no 2015. gada 1. jūlija nav nepieciešams darba devēja apstiprinājums. Iepriekš darba devējam bija darbinieka darba nespēja jāapstiprina un tikai pēc tam šo slimības lapu varēja iesniegt VSAA.

Šādai kārtībai, no darba devēja puses raugoties, bija savas priekšrocības, piemēram, darba devējs precīzu informāciju par darbinieka darba nespēju redzēja personīgi un reģistrēja pirmais, izslēdzot iespēju kļūdīties ar slimības perioda pierakstu un darba samaksas aprēķinu. Arī šobrīd darba devējam nav aizliegts iekšējās kārtības noteikumos paredzēt kārtību, kā darbinieki informē par izsniegto darbnespējas lapu B, piemēram, iesniegt darba devējam darbnespējas lapas kopiju.

Slimības pabalsts par darba nespējas lapu B ir jāpieprasa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā  -  jāiesniedz iesniegums un darbnespējas lapa B. Saņemot šādu personas iesniegumu, VSAA tiesības uz slimības pabalstu nosaka un to aprēķina, pamatojoties uz informāciju, kādu darba devējs par konkrēto darbinieku ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam. 

Slimības pabalsts pašnodarbinātajam

Pašnodarbinātais ir sociāli apdrošināts, ja ir faktiski veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē - ja pašnodarbinātais obligātās iemaksas ir veicis, tad viņam ir tiesības VSAA iesniegt slimības lapu B un saņemt slimības pabalstu.

VSAA skaidro: tā kā pašnodarbinātie iemaksas maksā reizi ceturksnī, nosakot tiesības uz slimības pabalstu, tiek vērtēts, vai pašnodarbinātais faktiski ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tajā kalendāra gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai arī iepriekšējā ceturksnī pirms ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Pašnodarbinātajam vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sākas pārejoša darba nespēja.

Piemēram, ja pašnodarbinātais saslimst martā un darbnespējas lapa A ir no 2016. gada 28. marta (tātad 2016. gada  I ceturksnī), nosakot tiesības uz slimības pabalstu, tiktu vērtēts, vai pašnodarbinātais faktiski ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2016. gada I vai 2015. gada IV ceturksnī, savukārt vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiktu aprēķināta par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešu pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, t.i., kurā sākas darbnespējas lapa A. Tātad tiktu ņemta vērā iemaksu alga no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada septembrim.

Pašnodarbinātajam slimības pabalstu, tāpat kā darba ņēmējam, nosaka 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.

Pašnodarbinātajiem ir salīdzinoši liela brīvība sociālo iemaksu veikšanā, līdz ar to arī atbildība pašam par sevi, arī tad, ja gadās saslimt.

Pašnodarbinātajam ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par to ceturksni, kurā mēneša ienākumi (ieņēmumi, no kuriem atskaitīti ar to gūšanu saistītie izdevumi) sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra (kas ir minimālā alga – šogad 370 eiro mēnesī). Iemaksu likme ir 30,58%. Maksājums – 113,15 eiro.

Piemēram, ja iemaksas regulāri veiktas no 370 eiro (pagājušogad no 360 eiro), tad slimības pabalsts būtu tuvu 300 eiro mēnesī (80% no iemaksu objekta). Tāpat kā darba ņēmējam, arī pašnodarbinātajam no slimības pabalsta tiek aprēķināts un ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu, VSOAI nav jāmaksā, taču tad pašnodarbinātais nebūs sociāli apdrošināts un viņam nebūs tiesību uz valsts garantēto slimības pabalstu.

Likums paredz arī tiesības uz sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātā laulātajam.

Kā skaidro VSAA, pašnodarbinātā laulātais, brīvprātīgi pievienojoties sociālajai apdrošināšanai, tiek pakļauts pensiju, invaliditātes, vecāku un tostarp arī  maternitātes un slimības apdrošināšanai.  Brīvprātīgi apdrošināšanai var pievienoties pašnodarbinātā laulātais, kurš:

  • ir sasniedzis 15 gadu vecumu,
  • pastāvīgi dzīvo Latvijā,
  • nav obligāti sociāli apdrošināts,
  • nav sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" noteikto pensijas vecumu vai kuram nav piešķirta vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi).

Brīvprātīgo iemaksu objekts ir personas izvēlēti līdzekļi, no kuriem aprēķina un veic brīvprātīgās iemaksas, kā paredzēts 2010. gada 12. oktobra MK noteikumos Nr. 976 par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai. Brīvprātīgi iemaksas var veikt no summas, kas nav mazāka par minimālo mēneša algu.

Iemaksu objekta minimālais gada apmērs brīvprātīgi apdrošinātajām personām ir divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas apmērs – 4440 eiro gadā (12x 370 eiro – minimālā mēnešalga).

Brīvprātīgo iemaksu likme pašnodarbinātā laulātajam šogad ir 31,47%, tātad minimālā iemaksa mēnesī būtu 116,44 eiro.

Tāpat kā pašnodarbināta persona, arī pašnodarbinātā laulātais, kurš brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai, ir sociāli apdrošināts, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Ja pašnodarbinātā laulātam iestātos darbnespēja, tad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periods tiktu noteikts kā darba ņēmējam, respektīvi, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalstam aprēķinātu no iemaksu algas 12 kalendāro mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja – pirmā saslimšanas diena.

B lapu par slima bērna kopšanu apmaksā no pirmās dienas

Ja vecāks ir strādājošais vai arī ir pašnodarbinātais, kas maksā VSAOI, tad slimības pabalstu, ja bērns ir vecumā līdz 14 gadiem, piešķir un izmaksā no bērna slimības 1. dienas līdz 14. dienai, ja slimais bērns kopts mājās, kā arī no 15. līdz 21. dienai, ja kādu perioda daļu bērns ir kopts stacionārā.

Darbnespējas lapu B apmaksā par kalendārajām dienām. Tātad pabalsts par slima bērna kopšanu tiek maksāts par bērna slimošanas dienām, ieskaitot brīvdienas  un svētku dienas.

Pabalsta aprēķins, ja pirms saslimšanas strādāts neilgu laiku

Ja cilvēks nesen sācis strādāt un saslimst, arī tad viņam no darbnespējas 11. dienas ir tiesības uz slimības pabalstu. Taču, ja vidējās iemaksu algas noteikšanas periodā (12 mēnešos) darba ienākumu nav bijis, likums paredz, ka tādā gadījumā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo periodu noteiks 40% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Piemēram. Persona pēc ilgāka pārtraukuma ir atradusi darbu, darba attiecības uzsāktas 15. martā, bet 17. martā nokļuvusi slimnīcā. Ja darbnespēja būs ilgāka par 10 dienām, tad no 27. marta (darbnespējas 11. dienas) VSAA maksās slimības pabalstu. Tā kā  aprēķina periodā (2015. g. janvāris –decembris) nav strādāts, slimības pabalsta aprēķinam tiks izmantota vidējā iemaksu alga valstī, kāda tā bija vēl gadu iepriekš.

Ja šāda situācija veidojas, saslimstot šogad, tad, aprēķinot slimības pabalstu, vērā ņems 2014. gadā valstī noteikto vidējo iemaksu algu – 622,50 eiro. Tas nozīmē, ka 40% no tās ir 249,00 eiro. Tā ir iemaksu alga, no kuras savukārt aprēķinās slimības pabalstu = 80% no (249x12) : 365 = 8,19 eiro dienā. 

Nereti ir situācija, ka slimības pabalstu aprēķina no algas, bet par citu 12 kalendāro mēnešu periodu, kā var būt, kad māmiņa atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Jo slimības pabalsta aprēķinam noteiktais 12 mēnešu periods ietvers laiku, kad māmiņai, kura atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, ienākumu nebija.

Gadījumā ja visā 12 mēnešu periodā iemaksu alga jeb ienākumi, no kuriem jāveic sociālās iemaksas, nav bijuši pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu (šis atvaļinājums attiecas uz nākamajiem adoptētājiem un aizbildņiem, kā arī audžuģimenēm) dēļ, vidējo iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem, paredzot iespēju atkāpties 32 kalendāra mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums – 1. darbnespējas diena.

Ja arī šajā 32 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi minēto atvaļinājumu vai darbnespējas dēļ, tad slimības pabalstu rēķina 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas.

No slimības pabalsta ietur nodokļus

Slimības pabalsts tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā pabalstu izmaksā VSAA, tad arī nodokli ietur  aģentūra. Aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus periodā, par kuru slimības pabalsts aprēķināts, ja personai uz tiem ir tiesības. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru.

Mēnesī  ir viens neapliekamais minimums (75 eiro) un par katru apgādājamo personu - viena atvieglojuma summa (175 eiro). Katrs ienākumu izmaksātājs šajā gadījumā tos piemēro proporcionāli dienām – darba devējs periodam, kad strādāts, VSAA – slimības periodam.

Ja darbnespējas lapa ir mikrouzņēmuma darbiniekam, tad, aprēķinot slimības pabalstu, netiek piemērots neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem un papildu atvieglojumi. Informāciju par apgādājamiem VSAA saņem no Valsts ieņēmumu dienesta.

No slimības pabalsta neietur sociālās iemaksas, taču, kā skaidro VSAA, no slimības pabalsta valsts veic obligātās iemaksas par personu pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Darbnespējas lapu var gan noslēgt, gan pagarināt brīvdienās

Saslimšanas gadījumā par pirmajām desmit darbnespējas dienām (brīvdienas un svētku dienas ieskaitot) izsniedz darbnespējas lapu A. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par desmit dienām, sākot ar 11. slimošanas dienu, izsniedz darbnespējas lapu B. Ja desmitā darbnespējas diena iekrīt, piemēram, sestdienā, darbnespējas lapu A noslēdz sestdienā. Ja cilvēks joprojām ir slims, darbnespējas lapa B viņam būs no 11. dienas (svētdienas) un, sākot ar svētdienu, tiks rēķināts slimības pabalsts.

Pabalsts ilgstošas slimības gadījumā

Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtības noteikumu (Nr. 152) 17.1 punkts nosaka: ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju. Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai), vai nosaka invaliditāti.

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 13. panta pirmā un trešā daļa paredz nosacījumus slimības pabalsta izmaksas periodiem, tas ir, par kādu periodu un cik ilgi tiek izmaksāts slimības pabalsts. 

Ja slimo ar pārtraukumiem, tad slimības pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā. Nosakot

52 nedēļu periodu, tiek summēti visi darba nespējas periodi, skaitot no pirmās saslimšanas dienas (darba nespējas A lapas dienas), par kuriem ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts, izņemot darba nespējas periodus slima bērna kopšanai un saslimšanu ar tuberkulozi, kā arī grūtniecības, dzemdību atvaļinājuma (maternitātes pabalsta) periodus, par kuriem piešķirti pabalsti.

Pabalsts pēc darba attiecību pārtraukšanas

Ja cilvēks saslimst pēc tam, kad ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, un vēl nav atsācis strādāt, viņam neilgu laiku saglabājas tiesības uz slimības pabalstu. Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 15. pantā ir noteikts, ka slimības pabalstu par laiku no darba nespējas 11. dienas (darba nespējas lapa B) piešķir un izmaksā personai, kurai darba nespēja iestājusies viena mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, ja šī persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms iemaksu perioda beigām.

Tā kā slimības naudu par pirmajām 10 darba nespējas dienām (A lapa)  izmaksā darba devējs no saviem līdzekļiem, un, ja cilvēks ir saslimis, kad darba attiecības jau ir pārtrauktas, šis slimības periods apmaksāts netiek. Taču, ja slimība ieilgst un nākas slimot ilgāk par 10 dienām, tad, pamatojoties uz darba nespējas lapu B, ja ir veiktas sociālās iemaksas, ir iespējams saņemt slimības pabalstu, kas tiek maksāts no sociālā budžeta.

Par slimības pabalstu, ja darbnespēja iestājusies bezalgas atvaļinājumā

Ja darbinieks saslimst bezalgas atvaļinājuma laikā, darba devējam nav pienākuma maksāt slimības naudu, jo darbinieks šajā laikā ienākumus nezaudē. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. panta pirmo daļu darba devējs slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Savukārt, ja slimības periods ir ilgāks par 10 dienām, darbnespējas lapu B apmaksā VSAA. Likuma 16. pantā ir noteikts: ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ar darba nespējas 11. dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām.

VSAA atgādina, ka, sākot ar 2015. gada janvāri, slimības pabalsts tiek piešķirts arī gadījumos, kad  vecāku ikgadējā atvaļinājuma laikā saslimst bērns vecumā līdz 14 gadiem.

Slimības pabalsts jāpieprasa pusgada laikā

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" no šā gada 1. janvāra paredz, ka slimības pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu (iepriekš 12 mēnešu) laikā, skaitot no pirmās pārejošas darbnespējas dienas. Lai saņemtu pabalstu, VSAA jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai un darba nespējas lapa B.

Labs saturs
123
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI