Kas ir valsts noslēpums

1996.gada 17.oktobra likums "Par valsts noslēpumu" nosaka, ka valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

Savukārt valsts noslēpuma objekts ir informācija (ziņa, ziņu kopums) jebkurā tehniski iespējamā tās fiksēšanas veidā, kura saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir atzīta vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu, kā arī materiāls objekts, priekšmets, viela vai elektromagnētiskais lauks, kas ietver, uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo informāciju, kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par valsts noslēpumu. Valsts noslēpuma objektu saraksts, to apjoms un saturs ir noteikts Ministru kabineta (MK) 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts".

Pielaide valsts noslēpumam

Ne katrs, kas vēlas, var saņemt speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. Likuma "Par valsts noslēpumu" 9.pants norāda, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumu vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras ir saņēmušas speciālās atļaujas. Speciālo atļauju piekļuvei valsts noslēpumam izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija (DP) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD).

"Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumu vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību."

B.Rāta–Saliņa skaidro, ka amatu sarakstu, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu (sarunvalodā – pielaide), izstrādā katras iestādes vadītājs un saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi: SAB, DP vai MIDD. Tālāk iestāde, kurā konkrēta persona strādā vai plāno uzsākt darbu, raksta iesniegumu par personas nepieciešamību iegūt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Pretendents pašrocīgi aizpilda aptaujas lapu un ar parakstu aptaujas lapā apliecina, ka ir brīdināts par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un ir iepazinies ar valsts noslēpumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Pēc tam valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros pārbauda konkrētās personas un sniedz atzinumu par speciālās atļaujas izsniegšanas iespēju. SAB direktors pieņem lēmumu par speciālās atļaujas piešķiršanu vai liegšanu.

Vajag, bet nedod

Situācija, kad cilvēkam saskaņā ar saviem amata pienākumiem vai kādu konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešama pieeja valsts noslēpumam, vēl nenozīmē to, ka viņš pielaidi valsts noslēpumam arī saņems. Likumā "Par valsts noslēpumu" ir noteikta virkne ierobežojumu, kuri neļauj personai saņemt speciālo atļauju. Likumā ir teikts, ka ir liegta pieeja slepeniem, sevišķi slepeniem un konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem personai

1. kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;
2. kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;
3. kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības (izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta);
4. kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
5. kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;
6. par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu;
7. kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.

SAB direktors pēc pārbaudes veikšanas atsevišķos gadījumos var pieļaut, ka persona, lai gan speciālo atļauju liedz saņemt kāds no minētajiem punktiem, tomēr pieeju valsts noslēpumam saņem. Savu lēmumu SAB direktors pieņem pēc konkrētās personas pārbaudes.

"Ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību."

Ja persona saņem atteikumu par speciālās atļaujas izsniegšanu, tā lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram 10 dienu laikā no dienas, kad uzzināja par šo lēmumu. Šis lēmums ir galējs un nav pārsūdzams.

Bez atļaujas, kas nodrošina piekļuvi valsts noslēpumam, pastāv iespēja, ka persona neiegūs vēlamo amata vietu. Likums paredz: ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.

Noslēpumu klasifikācija

Valsts noslēpumu klasificē pēc svarīguma. Saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 3.pantu informācijai, kas ir valsts noslēpums, ir vairākas slepenības pakāpes. Katrai no tām ir nepieciešama sava speciālā atļauja.

Lai persona varētu piekļūt valsts noslēpumam, tai uz noteiktu termiņu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, izsniedz speciālo atļauju. Šīs speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās – pirmās, otrās un trešās kategorijas speciālā atļauja. Ar pirmās kategorijas speciālo atļauju pieeja tiek piešķirta sevišķi slepenai informācijai; ar otrās kategorijas speciālo atļauju – slepenai informācijai, savukārt ar trešās – konfidenciālai informācijai.

B.Rāta–Saliņa informē, ka 2011.gadā SAB izsniedza šādas atļaujas: 211 pirmās, 238 otrās un 212 trešās kategorijas speciālās atļaujas. Bet ir jāņem vērā, ka norādītie dati neietver speciālo atļauju skaitu, kuras izsniedza DP un MIDD. Abām šīm valsts drošības iestādēm ir tiesības izsniegt tikai otrās un trešās kategorijas atļaujas.

Speciālās atļaujas anulēšana

Kā jau iepriekš minēts, speciālo atļauju nepiešķir uz neierobežotu laiku - to var jebkurā laikā anulēt, pazemināt kategoriju vēl pirms termiņa laika beigām. "Speciālās atļaujas anulēšanai var būt atšķirīgi iemesli, piemēram,  pielaides termiņa beigas, amata maiņa, atbrīvošana no amata, uzvārda maiņa vai speciālās atļaujas kategorijas maiņa. Šādos gadījumos personas var atkārtoti pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu. Ja speciālā atļauja tikusi anulēta saistībā ar valsts noslēpuma aizsardzības režīma pārkāpumu, tad personai atkārtoti speciālā atļauja izsniegta netiek," skaidro B.Rāta–Saliņa.

"Tas, ka personai vairs nav pieeja valsts noslēpumam, neatbrīvo to no pienākuma glabāt valsts noslēpumu un neizpaust to."

Tas, ka personai vairs nav pieeja valsts noslēpumam, neatbrīvo to no pienākuma glabāt valsts noslēpumu un neizpaust to. Iepriekš minētā likuma 15.pants brīdina, ka persona, kas ar savu darbību vai bezdarbību ir pārkāpusi valsts noslēpuma izmantošanas vai tā aizsardzības noteikumus, tiek saukta pie disciplinārās vai kriminālās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Atslepenošana

Likuma "Par valsts noslēpumu" 8.pantā ir noteikti valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņi: konfidenciālai informācijai slepenība ir uz pieciem gadiem, slepenai informācijai slepenība ir uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai – uz divdesmit gadiem. Savukārt ziņām par personām, kuras iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, slepenība ir noteikta uz septiņdesmit pieciem gadiem.