Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs aicina Saeimas deputātus apsvērt iespēju pieeju valsts noslēpumam piešķirt ne tikai CVK priekšsēdētājam, bet arī pārējiem CVK locekļiem.
FOTO: Ieva Makare, LETA
Kam šobrīd ir pieeja valsts noslēpumam, kāpēc tas ir nepieciešams, vai amatpersonu skaits būtu paplašināms? Uz pirmo lasījumu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus, kas paredz piešķirt tiesības izmantot valsts noslēpumu arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un pārējiem komisijas locekļiem.
Likumprojektu Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (turpmāk tekstā – likumprojekts), kas paredz piešķirt tiesības izmantot valsts noslēpumu arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājam, rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija. Tā anotācijā skaidrots, ka šo izmaiņu mērķis “ir noteikt tiesības CVK priekšsēdētājam iegūt pilnvērtīgu informāciju Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas (turpmāk tekstā – vēlēšanas) sagatavošanas un vadīšanas laikā, sekojot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu, radot apdraudējumu nacionālajai drošībai, un līdz ar to arī ietekmēt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu rezultātiem un valsts varai”.
Kā norāda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (AIKN) komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, šobrīd ir radusies šāda nepieciešamība, ņemot vērā pasaulē notiekošo un riskus, kas saistīti ar citu valstu iejaukšanos vēlēšanu procesā.
Nacionālās drošības koncepcijā uzsvērts, ka draudu identificēšana un pretdarbības plānošana prasa arvien jaunus izaicinājumus, jo drošības vide pasaulē mainās, kļūst neprognozējama, kā arī pieaug draudu avotu skaits. “Ar izmaiņām drošības vidē un draudu avotu pieaugumu saskaras visa eiroatlantiskā telpa, kurai pieder Latvija, un atsevišķi draudu faktori vistiešākajā veidā ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Nacionālās drošības apdraudējumu apzināšana, novēršana un pārvarēšana būs sekmīga, ja tajā iesaistīsies visa valsts pārvalde, savukārt sabiedrība šos centienus izpratīs, atbalstīs un aktīvi līdzdarbosies,” norādīts likumprojekta anotācijā.
Atbilstoši likuma Par Centrālo vēlēšanu komisiju 4. pantam CVK nodrošina vēlēšanu izpildi un visu vēlēšanu likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu, kā arī kontrolē to precīzu izpildi. Savukārt šā likuma 5. pants dod tiesības CVK likumu un savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus un izdot rīkojumus, kas jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām. Savukārt likuma Par valsts noslēpumu 9. pants paredz, ka pieeja valsts noslēpumam atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izvērtējot šobrīd likumā noteiktās CVK un tās priekšsēdētāja funkcijas, pilnvaras un valsts aizsargājamas informācijas pieejamību saistībā ar apdraudējuma novēršanu valsts drošības interesēm, uzskatāms, ka spēkā esošā norma, kas neparedz prasību CVK priekšsēdētājam saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, neatbilst valsts drošības interešu apdraudējumam pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Valsts drošības dienests (VDD) ir viena no iestādēm, kuras kompetencē ir krimināllietu izmeklēšana saistībā ar balsu pirkšanu un vēlēšanu rezultātu viltošanu. VDD priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis skaidro, ka sadarbība ar CVK ir bijusi ļoti laba: “Informācijas apmaiņa bijusi pietiekami labā līmenī, dažādos formātos ir notikušas tikšanās, kuras, protams, biežākas ir tieši priekšvēlēšanu periodā.” Viņš stāsta, ka, tiekoties ar CVK, VDD šobrīd nevar izpaust visu zināmo informāciju, kas ir klasificēta un iegūta, veicot operatīvo un pretizlūkošanas darbību. “Ja CVK priekšsēdētājam būtu pielaide valsts noslēpumam, mēs varētu brīvāk darboties un dalīties ar informāciju, kas būtu nozīmīga arī CVK priekšsēdētājam, organizējot darbu saistībā ar vēlēšanām,” secina I. Ulmanis.
Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atbalsta likumprojektu. “Ir bijuši gadījumi, kad, sadarbojoties ar CVK, informācija jādala – vienu daļu SAB var iedot, otru daļu – nevar,” skaidro SAB priekšnieka pirmais vietnieks Andis Freimanis. Vienlaikus viņš norāda, ka SAB paredz šādas informācijas apmaiņas noderīgumu CVK, jo tad komisija spēs saprast, kādi ir apdraudējumi, un strādāt, lai pēc tam nevajadzētu apšaubīt vēlēšanu rezultātus.
Savukārt Saeimas AIKN komisijas deputāts Jānis Ādamsons pauž neizpratni: “Kā līdz šim CVK priekšsēdētājs varēja iztikt bez pielaides? (..) Un ko Cimdara kungs kā viens no CVK locekļiem iesāks ar informāciju, kura ir nonākusi pie viņa, ja lēmumus pieņem CVK sēdēs?”
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars skaidro, ka CVK priekšsēdētājs ir gan iestādes, kurā strādā 10 cilvēki, vadītājs, gan arī vēlēšanu komisijas vadītājs: “Ja tā ir iestāde, pielaide valsts noslēpumam varētu dot tiesības CVK priekšsēdētājam noteikt, kuriem darbiniekiem jānosaka un jāizvirza nepieciešamās prasības, bet attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem CVK komisija, – tad ir jāgroza arī likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.” Proti, pašreizējā kārtība paredz, ka CVK pieņem lēmumu ar piecām balsīm. Līdz ar to A. Cimdars Saeimas AIKN komisijas deputātus aicina apsvērt iespēju pieeju valsts noslēpumam piešķirt arī pārējiem CVK locekļiem: “Nevar būt situācija, ka CVK priekšsēdētājs saņem informāciju un CVK sēdē rosina skatīt jautājumu ar lūgumu – ticiet man uz goda vārda, jo man ir informācija, kuru es nevaru jums rādīt.”
Šāda situācija ir bijusi, vērtējot Tatjanas Ždanokas kandidatūru darbam Saeimā. Kā norāda CVK priekšsēdētājs, CVK saņēma dokumentu, kurā daļa bija aizkrāsota, jo pielaide valsts noslēpumam nebija ne CVK locekļiem, ne CVK priekšsēdētājam. Viņaprāt, piešķirot pielaidi tikai CVK priekšsēdētājam, šo jautājumu nevar atrisināt, jo tālāk darbā informāciju tāpat nevarēs izmantot.
J. Ādamsona ieskatā tas ir riņķa dancis ar pielaidēm valsts noslēpumam, jo pastāv tāda vienkārša forma kā saistību raksts, kurā personas brīdina par kriminālatbildību, savukārt VDI, konstatējot pārkāpumus saistībā ar valsts noslēpumu, var saukt pie atbildības un sēdināt cietumā. MK noteikumu Nr. 21 Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi 12. punkts nosaka, ka persona pirms speciālās atļaujas saņemšanas paraksta saistību rakstu par valsts noslēpuma neizpaušanu.
Daļēji minētajam piekrīt I. Ulmanis, proti, tā ir izeja, bet jāņem vērā, ka nākotnē riski saistībā ar vēlēšanām tikai pieaugs. VDD ar dokumentiem, kas ir klasificēti kā slepeni, par riskiem informē valsts augstākās amatpersonas pirms katrām vēlēšanām. “Ir visai absurdi, ka šī informācija nenonāk pie galvenās institūcijas, kas organizē vēlēšanas,” uzskata I. Ulmanis. Viņš arī piekrīt, ka drīzāk pielaide valsts noslēpumam tiešām jāpaplašina, proti, jāattiecina ne tikai uz CVK priekšsēdētāju, bet arī uz visiem CVK locekļiem.
Šobrīd saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 12. panta trešo daļu pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav šā likuma 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir:
Vairākums Saeimas AIKN komisijas deputātu grozījumus konceptuāli atbalsta un aicinās likumprojektu Saeimā izskatīt divos lasījumos kā steidzamu.