Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmāk personām, kurām būs liegta pieeja valsts noslēpumam, būs tiesības saņemt informāciju par atteikuma iemesliem. Tas izslēgs iespēju pielaidi nesaņēmušām personām apgalvot, ka tās nevar iedomāties šāda lēmuma iemeslus.
FOTO: Freepik
No 1. jūlija stājas spēkā grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, mainot pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Izmaiņas likumā noteica Satversmes tiesas spriedums, kas paredz no minētā datuma atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību.
Valsts noslēpums saskaņā ar likumu ir “tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm”.
Līdz šim bija noteikts, ka atļaujas darbam ar valsts noslēpumu neizsniegšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Turpmāk ģenerālprokurora lēmumu saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt, anulēt vai pazemināt speciālās atļaujas kategoriju varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Tiesas lēmumu pārsūdzēt nevarēs.
Likums paredz, ka turpmāk drošības iestādei trīs mēnešu laikā būs jāizlemj, vai personai izsniedzama pielaide valsts noslēpumam. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, valsts drošības iestādes vadītājs to var pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai. Līdz šim šādi termiņi nebija noteikti. Likuma izmaiņas paredz arī detalizētāku kārtību, kā notiek personas uzklausīšana drošības iestādē, tostarp persona būs jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Valsts drošības iestādei, informējot par atteikuma iemesliem, būs tiesības neatklāt tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesiskajām interesēm, valsts drošībai vai aizsardzībai.
Persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Patlaban likumā šī iespēja ir liegta. Ja speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir liegta, persona pārceļama citā amatā vai izbeidzamas darba attiecības.
Likumā precizēti gadījumi, kādos personai liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem, kā arī sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums arī papildināts ar jaunu pantu, kurš definē komersanta atbilstību industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Sertifikāts apliecina komersanta gatavību darbam ar valsts noslēpuma objektu un nodrošināt tā aizsardzību. Industriālās drošības sertifikātu komersantam, kuram jābūt reģistrētam Latvijā un dibinātam vismaz pirms gada, izsniedz SAB. Tā direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu komersants var apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu.
Medicīniskās pretindikācijas speciālās atļaujas izsniegšanai un kārtību, kādā persona tiek nosūtīta uz veselības pārbaudi, noteiks Ministru kabinets.
