Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta trešās daļas piekto punktu, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar pieņemšanas nodošanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības. Manā gadījumā dzīvojamā māja tiek nodota no vienas apsaimniekošanas kompānijas otrai. Kādas dzīvokļu īpašnieku saistības viens apsaimniekotājs var nodot otram, kādas ir obligāti jānodod un kādas iepriekšējam apsaimniekotājam ir jākārto pašam?
Ja apsaimniekotājs, lai nodrošinātu nepārtrauktus ar dzīvokļa lietošanu saistītus pakalpojumus, ir dzīvokļu īpašnieku vietā veicis maksājumus, kā rezultātā dzīvokļu īpašniekiem ir parāda saistības pret apsaimniekotāju gan par komunālajiem pakalpojumiem gan pārvaldīšanu, vai šīs saistības var vai saskaņā ar likumu ir jānodod jaunajam apsaimniekotājam? Vai dzīvokļu īpašnieku aktīvus (neizlietotos uzkrājumus) var nodot pasīvu (dzīvokļu īpašnieku parādu) veidā, vai iepriekšējam apsaimniekotājam jāgaida, kad dzīvokļu īpašnieki norēķināsies ar jauno apsaimniekotāju, lai tas savukārt norēķinātos ar iepriekšējo, vai iepriekšējam apsaimniekotājam pašam jāpiedzen parādi un jaunais apsaimniekotājs sāk dzīvi no jauna it kā dzīvokļu īpašniekiem nebūtu bijuši parādi? Gribētos saprast, kas notiks ar manas mājas uzkrājumiem un dzīvokļu īpašnieku parādiem, pārejot pie jauna apsaimniekotāja? Paldies par skaidrojumu jau iepriekš.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro, ka šajā gadījumā ļoti svarīgi, kāda veida dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums ir noslēgts ar iepriekšējo apsaimniekotāju - kāds pilnvarojums tam ar līgumu ir nodots.
„Var būt tā, ka komunālo pakalpojumu līgumi tiek slēgti dzīvokļu īpašnieku vārdā un pārvaldniekam ir tikai starpnieka funkcijas. Piemēram, SIA „Dzīvojamā māja” (nosaukums izdomāts – red.) dzīvokļu īpašnieku vārdā noslēdz līgumu ar „Rīgas siltumu” (RS) par siltuma piegādi. Tas nozīmē, ka līgums faktiski ir noslēgts starp dzīvokļu īpašniekiem un RS, bet SIA tikai kā starpnieks pārstāv mājas īpašnieku. Bet var būt arī tā, ka SIA ar RS ir noslēdzis līgumu kā pārvaldnieks. Tad atbildība par siltuma piegādes apmaksu ir SIA, un, ja maksājumi nav veikti pilnā apmērā, tas jādara šim komersantam. Bet pirmajā gadījumā saistības tiek nodotas dzīvokļu īpašniekiem.”
V.Peipiņš uzsver, ka jaunajam pārvaldniekam iepriekšējā apsaimniekotāja darbības laikā radušos iedzīvotāju maksājumu parādus un tādējādi radušos saimnieciskās darbības zaudējumus uzspiest nevar un viņam tie nav jāpārņem; to nenosaka arī neviena tiesību norma.
Mājas apsaimniekotāju nevar mainīt, pirms nav pārtraukts līgums ar iepriekšējo. Taču to var lauzt tikai tad, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi. „Iedzīvotāji, pieņemot lēmumu, nevar uzreiz tā vienkārši aiziet pie cita apsaimniekotāja, jo pastāv līguma attiecības, kuras ir jāpārtrauc,” skaidro V.Peipiņš.
Ja iedzīvotāji ir parādā līdzšinējam pārvaldniekam, tātad no savas puses nav izpildījuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma nosacījumus, komersants, visticamāk, nepiekritīs līguma laušanai, pirms dzīvokļu īpašnieki nebūs nomaksājuši (komersants nebūs atguvis) dokumentos fiksētos zaudējumus. Taču, vēlreiz jāuzsver, šīs procedūras norise ir ļoti atkarīga no līguma nosacījumiem.
Ja jaunais pārvaldnieks kā komersants ir ļoti ieinteresēts iegūt pārvaldībā minēto dzīvojamo māju, tad iespējams, ka viņš piekrīt to pārņemt, ja mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieki) sapulcē apņemas trūkstošo naudu savākt un noteiktā termiņā parādsaistības nokārtot, un parādu atmaksāt iepriekšējam pārvaldniekam.
Neizlietoto mājas apsaimniekošanas naudas uzkrājumu ar dzīvokļu īpašnieku balsojumu (Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17.pants) var nolemt izlietot parāda vai tā daļas (atkarībā no uzkrājuma un parādu summas samēra) dzēšanai.
Taču sīkāku skaidrojumu, nezinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma nosacījumus, sniegt nav iespējams. Tāpēc precīzāku informāciju un padomu, kā rīkoties, var sniegt šajos jautājumos specializējies jurists.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
