AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
18. decembrī, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūrpolitika
1
4
1
4

Viltus ziņas kā sabiedrības veselības problēma

Viltus ziņas ir visefektīvākās, ja sasaucas ar cilvēku iekšējo neapmierinātību. Tās saasina jau pastāvošas sajūtas un mobilizē uz darbību tos, kuri izjūt šo diskomfortu.

FOTO: Freepik

„Mēs visi esam uzņēmīgi,” par viltus ziņām saka Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Marks Galeoti, salīdzinot tās ar sabiedrības veselības problēmu, kas skar pilnīgi visus. Tomēr vienlaicīgi viņš, uzstājoties Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātajā diskusiju ciklā par Latvijas drošības izaicinājumiem, aicināja klātesošos nepārvērtēt publiskajā telpā sastopamās dezinformācijas ietekmi uz cilvēku viedokļiem.
īsumā
  • Kategoriski mainīt cilvēku viedokli nepatiesa informācija spēj reti, drīzāk – radikalizēt to.
  • Biežāk problēma ir nevis klaji meli, bet informācijas selektivitāte un konteksts.
  • Dažreiz dezinformācijas mērķis ir nevis mainīt domas, bet radīt sajūtu, ka ne uz ko nevar paļauties.
  • Krievija savā ārpolitikā tikai izmanto Rietumu demokrātijas vājākās vietas, tomēr pastāvošo nestabilitāti rada plašāka identitātes problēma.
  • Viens no risinājumiem – prasīt atbildību no viltus informācijas izplatītājiem un asāk reaģēt tiem, kuru vārdā tā maldīgi tiek izplatīta.

Starptautisko attiecību eksperts, kurš profesionālas intereses dēļ mēdzot skatīties Krievijas televīzijas kanālu veidotos patriotiskos raidījumus par militārajiem spēkiem, spriež: "Un tad kādā brīdī sāc pārvērtēt to spējas... Citreiz tie izskatās ļoti spēcīgi, citreiz ārkārtīgi nekompetenti, bet ar to es vēlos uzsvērt, ka mēs visi esam ietekmējami." Tomēr kategoriski mainīt cilvēku viedokli nepatiesa informācija spēj reti, drīzāk – radikalizēt to, diskusijā uzsvēra Marks Galeoti.

Neizdevusies valsts un maigās varas aktieri

Lai pilnvērtīgi izvērtētu šī hibrīdkara elementa iespaidu uz sabiedrību, ļoti būtisks ir konteksts. To apliecina arī diskusijā iesaistīto ekspertu novērojumi. M. Galeoti norādīja – liela daļa tās informācijas, kuru raksturojam ar vārdiem "viltus ziņas", nav līdz galam nepatiesa un nav arī ziņas. "Biežāk problēma ir nevis meli, bet selektivitāte un konteksts," uzsvēra pētnieks, vēršot uzmanību tam, ka patiesā problēma drīzāk slēpjas viltus interpretācijā, atlasītajā informācijā, kas tiek piedāvāta sabiedrībai.

Šo pieņēmumu prezidenta pilī notikušajā diskusijā labi ilustrēja laikraksta "Latvijas Avīze" redaktora un projekta "Atmaskots" autora Māra Antoneviča apkopotās Latvijā aktuālākās viltus ziņu tēmas. Starp tām – stāsti par "sliktajiem" NATO spēkiem Latvijā, kurus komentē "maigās varas aktieri", viedoklis par Latviju kā neizdevušos valsti, pārmantoti padomju vēstures naratīvi un dažādu etnisko attiecību (latvieši pret krieviem, bēgļi) saasinājumi.

Ar zināmiem izņēmumiem šie stāsti Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk vai mazāk zināmi un aktuāli jau kopš 1990. gada. Tomēr, kā liecina Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka un kultūras ministres padomnieka Mārtiņa Kaprāna piedāvātie dati, nevar apgalvot, ka tie būtiski negatīvi ietekmētu sabiedrības viedokli. Arvien vairāk krievvalodīgo jūtas piederīgi Latvijai un arvien mazāk uzskata, ka viņu cilvēktiesības valstī ir apdraudētas. Vienlaikus nevar apgalvot, ka gan starp krievvalodīgajiem, gan latviešiem, piemēram, Latvijas kā neizdevušās valsts ideja nav aktuāla. Šo pārliecību veido gan politiskās neveiksmes, gan arī attiecīgi konstruēti viedokļi. M. Kaprāns norādīja – šis rezultāts tiek panākts ar regulāri izplatītiem vēstījumiem, kas atbalsta šo ideju.

Radikalizē un sēj šaubas

Ko hibrīdkara apstākļos iespējams panākt ar sagrozītu informāciju? M. Galeoti norāda uz trīs iespējamiem efektiem:

  • ja šai informācijai jau tic, tā rosina rīkoties;
  • ja tā nespēj pārliecināt, ar to var censties vismaz mainīt publiskajā telpā valdošo naratīvu uz sev ērtāku;
  • ja tai netic, var mēģināt pārliecināt, ka nekam nevar ticēt.

Tātad viltus ziņas ir visefektīvākās, ja sasaucas ar cilvēku iekšējo neapmierinātību, uzsvēra M. Galeoti. Tās saasina jau pastāvošas sajūtas un mobilizē uz darbību tos, kuri izjūt šo diskomfortu: "Tās spēlē uz attiecīgajam reģionam raksturīgajām problēmām, pārbīda diskusiju fokusu." Bet, ja pārliecināt, ka izdevīgā patiesība ir patiesība, neizdodas, tad var pārliecināt, ka patiesības nav vispār. "Dažreiz mērķis ir nevis mainīt domas, bet radīt sajūtu, ka ne uz ko nevar paļauties," uzsvēra eksperts, kā piemēru minot situāciju ar Ukrainā notriekto pasažieru lidmašīnu, kuras stāsts jau pilnībā mistificēts, radot iespaidu, ka patiesību par šo notikumu nekad neuzzināsim, lai gan starptautiskās izmeklēšanas rezultāti ir visnotaļ skaidri.

Problēma nav Krievija

Tomēr, lai gan saistībā ar hibrīdkaru un viltus ziņām galvenā uzmanība pēdējos gados bijusi pievērsta tieši Krievijai un tās ārpolitikas aktivitātēm, M. Galeoti aicina nepārvērtēt attiecīgos draudus: "Tādējādi mēs padarām Putinu spēcīgāku, nekā viņš ir, un vienmēr kāds uzskatīs, ka viņš ir tik spēcīgs, ka nepieciešams ar viņu vienoties. Tas viņam patiktu." Pētnieks norādīja, ka Krievija savā ārpolitikā tikai izmanto Rietumu demokrātijas vājākās vietas, piemēram, viedokļu dažādību. Tomēr, viņaprāt, pašreizējo situāciju rada plašāka identitātes problēma, kas saistīta arī ar mediju vidi. "Vai "Twitter" ir medijs?" retoriski vaicā M. Galeoti, norādot, ka pašlaik sociālos tīklus jeb sociālos medijus, kā šīs vietnes mēdz kategorizēt, labi izmanto vienīgi Krievija, "Daesh" un kompānijas, kuras mēģina kaut ko pārdot. "Tad jau katru iepazīšanās vietni varam uztvert kā viltus ziņu mediju."

Uz sociālo tīklu kā ziņu ieguves vietu problemātiku norāda arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra veiktais pētījums par robotiem, kas izplata būtisku daļu no tur pieejamās informācijas. Centra direktors Jānis Sārts diskusijas laikā norādīja – piedāvājums ar šo vietņu starpniecību izprast, ko citi domā, var būt maldinošs. Pētījuma dati liecina – "Twitter" par NATO spēkiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 60% informācijas krieviski ģenerējuši roboti, angliski – 39%. "Manevrēt šajā vidē kļūst aizvien sarežģītāk," brīdina J. Sārts.

Ja tas ir karš, vajag cīnīties

"Mums jāapzinās, ka piedalāmies politiskā karā, un tiem, kuri vēršas pret mums, jābūt gataviem sekām. No cilvēkiem, kuri piedalās krievu propagandā, jāprasa atbildība," runājot par situācijas risinājumiem un nepieciešamību cīnīties ar apdraudējumiem, uzsvēra M. Galeoti. Šo ideju izvērsa arī J. Sārts, norādot, ka būtu nepieciešams ne tikai bloķēt iespēju ar šādām metodēm īstenot hibrīdkara taktikas, bet arī būvēt uz tām dažādas biznesa iespējas. Tomēr M. Galeoti bilda, ka algoritmiem un citām tehnoloģiskām metodēm, kas apturētu attiecīgās informācijas plūsmu, nevajadzētu būt risinājumam. "Mēs negribam radīt interneta cenzūru," norādīja eksperts, vienlaicīgi rekomendējot vērīgāk izmantot likumus, kas attiecas tieši uz medijiem. Savukārt M. Antonevičs, veidojot rakstu sēriju "Atmaskots", novērojis, ka efektīva varētu būt ne tikai mītu dekonstrukcija, bet arī asāka reakcija no to puses, kuru vārdā maldīgi tiek izplatītas viltus ziņas.

Tāpat kā citās attiecīgajai tēmai veltītajās diskusijās, arī šajā kā viens no galvenajiem risinājumiem piedāvāta sabiedrības izglītošana. "Mums jāizglīto cilvēki, lai viņi ir informēti par to, ka tiem melo gan politiķi, gan reklāmdevēji, gan nedraudzīgi ārvalstu spēki," sacīja M. Galeoti, kurš piedāvā par izglītošanu domāt līdzīgi kā gadījumos ar veselības apdraudējumiem – informāciju iekļaujot ne tikai dažādos izglītības līmeņos, bet arī masu kultūrā. Savukārt informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns vērsa uzmanību tam, ka būtiska ir ne tikai sabiedrības informēšana, bet ekspertu, kas palīdz identificēt problēmas, piesaiste.

Diskusijas noslēgumā M. Galeoti uzsvēra – mums jāpieņem, ka konstanti manevrējam starp nepatiesībām, jāpierod, ka nepieciešams pārbaudīt faktus, un šajā ziņā būtiska ir mediju loma. "Medijiem nav naudas datu pārbaudei, vietējiem reportieriem. Viņi strādā absurdajā 24 stundu ziņu ritmā, kur nav laika pārbaudīt informāciju, – ir jāpazvana un jādabū citāts, jāuzraksta raksts. Vai tie ir mediji, kurus mēs vēlamies?" jautā M. Galeoti, aicinot subsidēt drošticamus informācijas avotus.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS