FOTO: Freepik.
Izskatīšanai Saeimā nodots Biobanku likumprojekts, ar kuru iecerēts noteikt biobankas izveidošanas un darbības nosacījumus, kā arī noteikumus bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu ieguvei, apstrādei, uzglabāšanai, izmantošanai, tālāknodošanai un iznīcināšanai biobankā. Tāpat likumprojekts noteic donoru tiesības un pienākumus. Skaidrojam, kas ir biobankas, kāda ir to loma medicīnas attīstībā un pacientu ārstēšanā un kādēļ biobanku darbību ir būtiski regulēt.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka Latvijā tiek veikts daudz biomedicīnas pētījumu, kuru īstenošanai vajadzīga cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu (piemēram, asins, audu paraugu) un paraugsaistīto datu iegūšana, apstrāde un uzglabāšana. Lai nodrošinātu minēto pētījumu veikšanu, nepieciešama bioloģisko paraugu kolekciju veidošana un ilgstoša uzglabāšana, ko īsteno biobankas.
Tomēr patlaban Latvijā nav vienota biobanku regulējuma, kas apgrūtina ne vien nacionālo zinātnisko darbību, bet arī starptautisko sadarbību.
Tā, piemēram, cilvēka genoma izpēti, kas balstīta uz bioloģisko paraugu kolekcijas izveidi, Latvijā regulē Cilvēka genoma izpētes likums. Taču konkrētā likuma mērķis ir šaurs, regulējot tikai nelielu daļu no biobanku darbības, norādīts anotācijā. Savukārt pastāvošās biobankas savu darbību balsta uz likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” normām un Ministru kabineta noteikumu Nr. 1176 “Cilvēka audu un šūnu izmantošanas kārtība” nosacījumiem. Tomēr šie normatīvie akti neietver biobanku darbības regulējumu, turklāt jāņem vērā, ka likuma primārais mērķis ir miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība, nevis dzīvu donoru un viņu bioloģiskā materiāla tiesību aizsardzība biobankās veikto zinātnisko darbību tvērumā.
Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece, Dr. sc. soc. Signe Mežinska LV portālam skaidro, ka biobanku ieviešana un normatīvais regulējums nav tikai formalitāte.
“Regulējuma nostiprināšana uzlabos pētniecības kvalitāti un reproducējamību, jo biobankas nodrošina standartizētu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu paraugu un datu apkopošanu, kas ir pamats uzticamai zinātniskajai darbībai. Turpretī regulējumā iestrādātais personas datu drošības, informētās piekrišanas un paraugu ētiskas izmantošanas regulējums stiprinās sabiedrības uzticību pētniecībai, bet caurskatāmais regulējums vairos tās iesaisti pētniecībā,” akcentē S. Mežinska.
Tāpat S. Mežinskas ieskatā ne mazāk svarīgi, ka vienots regulējums sekmēs starptautisko sadarbību un ļaus droši un likumīgi apmainīties ar datiem un paraugiem ar citām valstīm un pētniecības iestādēm, kas ir būtiski globālajai zinātniskajai attīstībai.
Arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, Ph. D. Vita Rovīte saziņā ar LV portālu atzinīgi novērtē izstrādāto likumprojektu, skaidrojot, ka tas atbilst mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju vajadzībām un ņem vērā pašlaik starptautiski noteiktos datu apstrādes un pētniecības aspektus, kā arī daudz precīzāk regulē un aizsargā pētniecības dalībnieku lomu, iesaistoties biobankā, un paredz biobankas uzturošo institūciju un pētnieku atbildību.
Pēc viņas domām, likums būs nozīmīgs pamats, lai nodrošinātu biobanku dalībnieku tiesības Latvijā un radītu ietvaru zinātnes attīstībai, modernu pētījumu veikšanai un inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādei Latvijā.
S. Mežinska uzsver, ka no medicīnas attīstības aspekta biobankas ļaus Latvijai virzīties pretim personalizētai medicīnai, tāpat tās palīdzēs radīt jaunas diagnostikas un terapijas metodes.
Kā piemēru biobanku praktiskai izmantošanai darbā ar konkrētām veselības problēmām S. Mežinska min GISTAR pētījumu, kas, kā viņa paskaidro, ir viens no ilglaicīgākajiem pētījumiem Latvijas medicīnas vēsturē, ko veic LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts. Tajā piedalījušies vairāk nekā 10 000 dalībnieku un izmantoti biobankās uzkrātie paraugi, lai novērtētu Helicobacter pylori izskaušanas un pepsinogēnu testēšanas efektivitāti mirstības no kuņģa vēža samazināšanā. Pētniece nosauc arī AIDA projektu, kas demonstrē biobanku potenciālu digitālās medicīnas jomā. Tajā tiek izmantoti histopatoloģiski attēli un bioloģiskie dati, lai izstrādātu mākslīgā intelekta modeļus vēža un priekšvēža stāvokļu identificēšanai ar augstu precizitāti.
Modeļi balstās uz biobankās glabātajiem datiem un ļauj prognozēt jaunu diagnostikas risinājumu attīstību.
“Pacientiem biobankas sniedz taustāmu ieguvumu – gan personalizētu un efektīvāku ārstēšanu nākotnē, gan iespēju būt daļai no pētījumiem, kas var mainīt sabiedrības veselības aprūpi. Pat tie, kuri nepiedalās pētījumos, gūst netiešu labumu no uzlabotajām diagnostikas un ārstēšanas iespējām,” komentē S. Mežinska.
Arī V. Rovīte piebilst, ka Biobanku likumprojekts palīdzēs Latvijā ievērojami attīstīt biomedicīnas pētījumus personalizētās un precīzijas medicīnas jomā, turklāt veiktie atklājumi sekmēs uzlabojumus pacientu ārstēšanā un veselības aprūpē Latvijā.
“Biobanku veicinātā pētniecība varētu palīdzēt agrīni atklāt slimības vai to riskus un veikt efektīvus profilaktiskus novēršanas vai ārstēšanas pasākumus, tāpat potenciāli tiktu atklātas un pielietotas konkrētam pacientam vai pacientu grupām piemērotas terapijas vai ārstēšanas metodes, kas uzlabotu cilvēku veselību un dzīves kvalitāti,” prognozē V. Rovīte.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Izglītības un zinātnes daļas vadītāja Elīna Dimiņa LV portālam akcentē, ka Biobanku likuma pieņemšana sekmēs to veidošanu ne tikai zinātniskajās institūcijās, bet arī veselības aprūpes iestādēs.
Piemēram, paredzams, ka BKUS biobanka veicinās pētniecības attīstību pediatrijas jomā, kā arī sniegs tiešus un individualizētus ieguvumus pacientiem un viņu ģimenēm.
“Ja ārstēšana nav bijusi efektīva, saglabātos paraugus var atkārtoti pārbaudīt vai salīdzināt ar jaunajiem, kas palīdzētu ātrāk noteikt precīzāku diagnozi. Līdz ar jaunu diagnostikas metožu un ārstniecības attīstību biobankā saglabātos paraugus būtu iespējams izmantot atkārtoti, tādējādi sniedzot pacientiem individuāli pielāgotas ārstēšanas iespējas, kas iepriekš nebija pieejamas. Turklāt bioloģisko paraugu un saistīto datu pieejamība palielinās pacientu iespējas piedalīties klīniskajos pētījumos, kas viņiem var dot piekļuvi inovatīvām terapijām un uzlabot veselības stāvokli vai dzīves kvalitāti. Gadījumos, kad runa ir par iedzimtām slimībām, biobankā saglabātais paraugs var būt nozīmīgs arī ģimenes locekļu veselības stāvokļa diagnostikai un riska novērtējumam,” stāsta E. Dimiņa.
Jāpiebilst, ka Biobanku likumprojekts tika izstrādāts jau 2021. gadā. Kā LV portālam norāda Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, tas šajos gados lēnām virzīts caur visiem likumprojekta apstiprināšanas posmiem. Uzsākot darboties vienotajam tiesību aktu portālam, likumprojekts tajā tika ievietots un saturiski pilnveidots visos etapos atbilstoši izteiktajiem priekšlikumiem un iebildumiem.
Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība
Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.
Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.
Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”
Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).
Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?
Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.
