AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
21. maijā, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
1
5
1
5

Drošības josta - cilvēka dzīvībai

Nepiesprādzēšanās ir otrais biežākais nāves gadījumu iemesls ceļu satiksmē aiz ātruma pārsniegšanas.

LV portāla infografika

Normāli vajadzētu būt tā, ka cilvēkam, ieņemot vietu pie auto stūres, roka automātiski sniegtos pēc drošības jostas; ja nu neierastā kārtā viņš to piemirstu, tad, uzsākot gaitu, izjustu diskomfortu. Normāli vajadzētu būt tā, ka viņš arī paskatītos, vai to izdarījis blakussēdētājs, un iemestu aci atpakaļskata spogulī – vai piesprādzējušies arī aizmugurē sēdošie pasažieri.

Diemžēl Latvijā atšķirībā no attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, kur šoferiem un pasažieriem šis pienākums, pateicoties ceļa policijas modrībai un bargiem sodiem, ieguvis teju refleksa līmeni (gan jāatzīst, ne bez izņēmumiem), joprojām esam tālu ko vēlamā. Kā liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" pētījuma dati, drošības jostas lieto 80% autovadītāju, 75% blakussēdētāju un tikai katrs otrais no pasažieriem aizmugures sēdeklī.

Drošības jostas – vienkāršākais aizsarglīdzeklis pret traumām

Protams, salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad drošības jostas lietoja tikai retais, tādēļ nereti kļūstot par apsmiešanas subjektu, progress ir acīmredzams, bet tomēr nepietiekams. Nav līdzējis statistikā balstīts arguments: ja autovadītājs nelieto drošības jostu, iespēja gūt traumas vai iet bojā avārijās ir pat septiņas reizes lielāka. Acīmredzot tādēļ, ka neviens, sēžoties pie auto stūres un dodoties ceļā, nepieļauj domu, ka varētu iekļūt smagā ceļu satiksmes negadījumā vai pats izraisīt dzīvībai bīstamu avāriju. Neesam arī tik likumpaklausīgi, lai respektētu prasību - kopš 2006.gada visā Eiropas Savienībā obligāti jāpiesprādzējas visās automašīnās, kurās sēdekļiem šāds aprīkojums ir paredzēts. (Pāris gadus vēlāk Eiropas Komisijas pasūtītā pētījumā par ES ceļu satiksmes drošību konstatēts, ka nepiesprādzēšanās ir otrais biežākais nāves gadījumu iemesls ceļu satiksmē aiz ātruma pārsniegšanas. Trešo vietu šajā bēdīgajā statistikā ieņēma braukšana reibumā.)

Drošības jostas ir visvienkāršākais un vislētākais paņēmiens, kā novērst traumas satiksmes negadījumā. Tās ir ierīkotas pilnīgi visās automašīnās, un to lietošanai nav vajadzīgas nekādas īpašas tehnoloģijas.

Ja to visu ņemtu vērā, iespējams, valstī būtu daudz mazāk ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un ievainoto. Kā zināms, pēdējos gados mums šajā jomā nepavisam neklājas labi. Kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā statistikas analīze par 2014.gadu, bojā gājušo pasažieru skaits palielinājies gandrīz uz pusi, bet par 27% - to avāriju skaits, kurās iesaistīts viens transportlīdzeklis un kurās bojā gājuši auto vadītāji un pasažieri. Šī traģiskā tendence turpinās arī 2015.gadā, kad bojā gājuši jau 11 pasažieri.

Tieši tādēļ CSDD un Valsts policija (VP) kopā ar sadarbības partneriem 13.maijā uzsāka jaunu kampaņu "Dzīvības josta", uzrunājot sabiedrību ar emocionāli iespaidīgu videoklipu:

Kampaņas uzdevums ir uzskatāmi parādīt, kas notiek sadursmes brīdī un kādas var būt sekas, ja aizmugurē sēdošais nelieto drošības jostu; cik smaga kļūst viņa galva un ko ar to var izdarīt.

Jāpiebilst, ka kampaņa daļēji tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.

Trieciens ar 6,3 tonnu spēku

Maldīgi ir uzskatīt, ka nepiesprādzēts cilvēks apdraud tikai pats savu dzīvību - viņš apdraud arī pārējos, kuri brauc šajā transportlīdzeklī, jo viņa "lidojuma" leņķis trieciena brīdī nav paredzams. Tādējādi viņš var nopietni savainot arī citus pasažierus.

Atklājot kampaņu "Dzīvības josta", to uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš: "Ko mēs saprotam ar vārdu "avārija"? Visbiežāk tā ir automašīnu sadursme ar koku, grāvi, stabu vai citu auto, bet realitātē tā mēdz būt arī cilvēku, kas atrodas vienā automašīnā, sadursme. Piemēram, braucot ar ātrumu 50 km stundā, avārijas brīdī aizmugurējais pasažieris (70 kg) lido virsū priekšā sēdošajam ar triecienu, kas ekvivalents 3,5 tonnām, bet, ja auto pārvietojas ar ātrumu 90 km stundā, tad trieciens pieaug līdz 6,3 tonnām. To var pielīdzināt situācijai, kad, piemēram, zilonis uzkrīt virsū cilvēkam."

Savukārt VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs informēja: "Esam pieredzējuši vairākus traģiskus negadījumus, kuros bojāgājušajiem konstatētas nāvējošas traumas, secinot: ja pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, tie, iespējams, izdzīvotu. Kā piemēru varam atcerēties pagājušajā vasarā notikušo negadījumu Rīgā, Mangaļsalā, kurā vienīgais izdzīvojušais pasažieris bija piesprādzējies, bet pārējie trīs, kuri nebija to izdarījuši, gāja bojā. Saistībā ar drošības jostu lietošanas paradumiem esam konstatējuši negatīvu tendenci – bieži satiksmes dalībnieki nemēdz piesprādzēties, ja paredzēts neliels pārbrauciens, īpaši apdzīvotā vietā. Viņi paļaujas uz autovadītāja braukšanas prasmēm un pārliecību, ka piecās minūtēs nekas ļauns nevar atgadīties, taču negadījumi notiek, un nereti šādas bezatbildības dēļ cieš arī pavisam mazi bērni."

"Maldīgi ir uzskatīt, ka nepiesprādzēts cilvēks apdraud tikai pats savu dzīvību."

Valsts tiesu ekspertīžu biroja Tehnisko ekspertīžu departamenta direktora vietnieks Jānis Dundurs LV portālam pauda līdzīgu viedokli: "Analizējot avāriju cēloņus un sekas, diezgan bieži var redzēt, ka priekšējā sēdeklī sēdošie ir triekušies ar galvām pret stiklu, gūstot traumas vai pat letālus savainojumus. Salīdzinot negadījumus, kur transportlīdzekļiem bijis līdzīgs ātrums, vienlīdz smagi bojājumi, bet pasažieri bija piesprādzējušies un gandrīz neviens nebija cietis vai cietušo nebija vispār, ar avārijām, kur automobiļa priekšējo stiklu bojājumi liecina, ka cilvēki nebija piesprādzējušies, skaidri redzams, ka tad traumas ir ievērojami smagākas un pat ar letālu iznākumu. Tātad situācijās, kur faktiski nevajadzētu būt nekādiem miesas bojājumiem, cilvēki ir cietuši tikai tāpēc, ka nelietoja drošības jostas.

Pie maza ātruma pilsētā un nenozīmīgās sadursmēs nepiesprādzēšanās nerada tik jūtamas sekas: ja arī vadītājs atsitīsies ar galvu pret priekšējo stiklu, varbūt iegūs smadzeņu satricinājumu. Bet pie lielāka ātruma nolaidība var būt liktenīga, it sevišķi tad, ja ir nobraukumi no ceļa, apgāšanās, kad transportlīdzeklis kūleņo. Tad skaidri redzams, ka braucēji nav piesprādzējušies, un letāls iznākums ir diezgan bieži. Sekas ir daudz nozīmīgākas, jo gan priekšā, gan aizmugurē sēdošie pa salonu pārvietojas krustu šķērsu. Dažreiz paveicas, ja kāds izlido pa logu un paliek sveiks un vesels, bet tie ir ļoti reti izņēmumi.

Turklāt šeit nevaram runāt tikai par frontālām smagām sadursmēm vai auto apgāšanos. Arī tad, ja kāds cits transportlīdzeklis ietriecas automobiļa aizmugurē, sekas var būt ļoti nepatīkamas: sākotnēji ar pirmo trieciena spēku vadītājs un pasažieri it kā pārvietojas uz aizmuguri, tiek iespiesti sēdekļos, bet pēc tam ar atsitienu lido uz priekšu. Ja nav drošības jostas, šādā kustībā var iegūt gana smagas traumas. Tas pats ir pie sānu trieciena: ja cilvēks nav piesprādzējies, viņš kā atsevišķs ķermenis triecienspēka ietekmē nekontrolēti pārvietojas pa salonu sāniski, jo nav nekādas sasaistes ar spēkratu."

J.Dundurs atzīst, ka pašlaik valstī detalizēta ceļu satiksmes negadījumu iemeslu izpēte netiek veikta un attiecīgi – apkopota arī statistika. Taču tas ir ļoti nepieciešams, jo eksperti praksē novērojuši, ka ir vēl citi negadījumu cēloņi (piemēram, vadītāju runāšana pa tālruni braukšanas laikā), kuri nav pietiekami izgaismoti, taču ir plaši izplatīti un bīstami.

Dažu dienu laikā – pustūkstotis administratīvā pārkāpuma protokolu

Kā LV portālu informēja Valsts policija, šogad laikposmā no 1.janvāra līdz 15.maijam par drošības jostu nelietošanu sastādīti 11537 administratīvā pārkāpuma protokoli (pērn 11092). Bet kopš kampaņas "Dzīvības josta" uzsākšanas – jau 595 protokoli.

Šeit vietā atgādināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24 pantā noteikto: par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit eiro apmērā. Bet vietā arī padomāt – kas gan ir 30 eiro pret veselību un pat dzīvību? Turklāt varbūt vajadzētu ar šādu summu sodīt nevis vadītāju, bet gan atsevišķi katru cilvēku, kas atrodas automobilī un nav piesprādzējies?

Ja drošības jostas nelietotu lauku vīri gados, braucot dažus kilometrus uz pagastmāju, veikalu vai medībām, to vēl varētu saprast: joprojām varbūt nav ierasts šādi piesieties, satiksme šajās vietās klusa, gan jau... Taču starp negadījumos cietušajiem ir daudz gados jaunu šoferu, kuriem zināšanas svaigas, vajadzētu taču atcerēties, kas autoskolā mācīts. Kas notiek?

"Aizmugurējais pasažieris lido virsū priekšā sēdošajam ar triecienu, kas ekvivalents 3,5 tonnām."

Latvijas Profesionālo autoskolu federācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Griģis LV portālam skaidro: "Grūti ir iedomāties, kā cilvēks var vadīt auto nepiesprādzējies; tam jākļūst par automātisku pieradumu. Bet ar jaunajiem vadītājiem, autoskolu beidzējiem, ir tā – viņiem vispirms ir jāpierod vadīt automašīnu un līdz ar to izveidosies pieradums lietot drošības jostu. Autoskolā praktiskā braukšana ir tikai 14 stundas, un šajā īsajā laikā jostas lietošanas ieradums perfektā līmenī, protams, nevar rasties. Tikai pastāvīgi braucot un papildinot braukšanas iemaņas, attīstīsies arī pieradums piesprādzēties. Jaunieši mēdz vieglprātīgi izturēties pret jostu lietošanu pilsētā, kur braukšanas ātrums ir ierobežots, un, visticamāk, neseko arī, lai piesprādzējušies būtu citi jaunieši – pasažieri aizmugurē.

Izbraucot no pilsētas, ātrums un līdz ar to bīstamība palielinās. Ko ieteicams darīt? Ja vadītājs nav piesprādzējies, līdzbraucējiem viņam par to būtu jāaizrāda, bet, protams, efektīvākais līdzeklis būtu ceļu policijas kontrole. Iespējams, publiskajā telpā vairāk jārunā par tiem, kuri jostas nelietošanas dēļ cietuši avārijās. Ir dzirdēti aizbildinājumi ar piemēriem no prakses – lūk, tas, kurš nebija piesprādzējies, avārijā triecienā tika izsviests no automašīnas un tikai tādēļ palika dzīvs... Varbūt patiešām vienam vai otram šādi palaimējies, taču to nevar salīdzināt ar kopējo ceļu satiksmes negadījumu statistiku, kas ir tieši pretēja: vairāk tiek savainoti un dzīvību zaudē tieši tie satiksmes dalībnieki, kas nav piesprādzējušies."

Jādomā, ka kampaņa daudziem neuzmanīgajiem liks to saprast: tās laikā sabiedrība tiks uzrunāta ar videoklipu, vides reklāmu, izglītojošu interaktīvu spēli portālā "Draugiem.lv", kā arī Zelta Boulinga un skvoša centrā uz īpašā CSDD Dzīvības jostas celiņa būs iespēja izspēlēt spēli uz dzīvību, tā simboliski ilustrējot nepiesprādzējušos cilvēku sadursmi avārijas brīdī.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS