Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katru dienu ceļu satiksmes negadījumos ES valstīs joprojām dzīvību zaudē vairāk nekā 70 cilvēku.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Pirmais Satiksmes drošības paaugstināšanas rīcības plāns noteica mērķi nākamajos desmit gados samazināt bojāgājušo skaitu uz pusi, tādējādi izglābjot 125 tūkstošus dzīvību.
Īpaši jādomā par jaunu cilvēku drošību
Tas gandrīz arī izdevās. Piemēram, 2009.gadā kopumā bojāgājušo bija ap 35 tūkstošiem (diemžēl nesamazinoties dzīvību zaudējušo motociklistu skaitam). Gadu vēlāk upuru skaits gan samazinājās vēl par četriem tūkstošiem, tomēr tik un tā tas bija liels - pielīdzināms vidēji lielas pilsētas iedzīvotāju skaita zudumam. EK paziņojumā par satiksmes drošības politikas ievirzēm 2011.-2020.gadam lēsts, ka sabiedrībai tādējādi radušies zaudējumi aptuveni 130 miljardu eiro apmērā. Tādēļ nākamajā rīcības plānā 2011.-2020.gadam, paredzot virkni pasākumu transportlīdzekļu, infrastruktūras un ceļu satiksmes dalībnieku rīcības uzlabošanai, sasniedzamā mērķa latiņa atkal tika likta tikpat augstu.
Nozīmīga Ceļu satiksmes drošības rīcības plāna sastāvdaļa ir Eiropas Komisijas 2004.gadā ieviestā Eiropas Ceļu satiksmes drošības harta - unikāla platforma sabiedrības informēšanai ceļu satiksmes drošības jautājumos, kurā iekļāvušās dažādas iestādes un organizācijas teju no visām ES dalībvalstīm. LR Satiksmes ministrija minēto dokumentu parakstīja pirms pieciem gadiem. Tolaik kopienā bija ap 1800 dalībnieku. Tagad to skaits pārsniedz 2300, nesen diskusijā Eiropas mājā par Ceļu satiksmes drošības hartu informēja tās pārstāve Eva Prudilova. Latviju šajā apvienībā pārstāv vairāk nekā trīs desmiti biedru, kuru vidū ir dažādas valsts un privātās organizācijas, asociācijas un nevalstiskas organizācijas.
"Viens no hartas uzdevumiem ir veicināt sabiedrības iesaistīšanos satiksmes drošības paaugstināšanā."
Kopš 2013.gada hartai ir jauna attīstības fāze, kas ilgs līdz 2016.gadam - ir atjaunināta tīmekļa vietne un izveidota jauna vizuālā identitāte, kā arī, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, hartas biedriem ir vienkāršots saistību uzņemšanās process un piešķirta lielāka autonomija savu darbību īstenošanā un novērtēšanā. Ikviena šāda aktivitāte patlaban ir ļoti svarīga, jo šobrīd satiksmes drošības uzlabošanā Eiropā patiešām ir daudz darāmā.
Eiropas Ceļu satiksmes drošības harta laikposmā no 2013. līdz 2016.gadam ir vērsta uz satiksmes drošības standartu uzlabošanu un satiksmes drošības kultūras pilnveidošanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem kā galvenajai prioritātei. Atjaunotās hartas mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos satiksmes drošības paaugstināšanā, uzmanību īpaši centrējot uz mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, turklāt kā prioritāte uzsvērta jaunatne.
Kā liecina statistikas dati Eiropā, galvenais nāves cēlonis jauniešiem līdz 24 gadiem ir ceļu satiksmes negadījumos gūtās traumas, un tādēļ nepieciešams aktualizēt jautājumu par jauniešu izglītošanu ceļu satiksmes drošības jautājumos.
Vairāk turamies uz vecajiem sasniegumiem
Mūsu valsts ES satiksmes drošības programmā sākotnēji iekļāvās ar lieliem panākumiem, pirmajā desmitgadē bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju samazinot par 61% (no 236 uz 97); vidējais ES rādītājs – 43% (no 112 uz 62). Līdzīgs samazinājuma īpatsvars bija arī Igaunijai, taču pārdomu vērts ir atšķirīgais upuru skaits – no 146 uz 58.
Turpmākā gaita ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) skaita samazināšanā Eiropas valstīm vairs nav vedusies tik gludi. Lai sasniegtu 2020.gada mērķi, ik gadu satiksmes negadījumu upuru skaits būtu jāsamazina par 8 procentiem, taču to izdevās panākt vien pirmajos trīs jaunā rīcības plāna gados, savukārt pērn ES ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 25 700 cilvēku jeb aptuveni 70 dienā. Upuru skaits samazināts tikai par vienu procentu, kas, protams, ne tuvu neatbilst rīcības plānā noteiktajiem mērķiem. Diemžēl savu artavu bēdīgajā statistikā devusi Latvija, kur CSNg dzīvību zaudēja 106 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju; tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Informātikas daļas priekšnieka vietnieks Aldis Lāma Ceļu satiksmes drošības hartai veltītajā diskusijā gan uzsvēra – kopš 1991.gada CSNg bojāgājušo skaits mūsu valstī ir samazinājies 4,7 reizes – no 997 līdz 212 pērn. Tomēr īstenībā tā ir veco lauru atbalss: atskatoties uz pēdējiem četriem gadiem, redzams, ka pēc sasniegumu gadiem šā rādītāja samazināšana (jo situācija bēdīgāka, jo to uzlabot vieglāk!) iebuksējusi, bet 2014.gads apliecinājis skaidru pieauguma tendenci gan bojāgājušo, gan CSNg ar cietušajiem pieauguma ziņā, lai gan smagi ievainoto skaits tomēr sarucis par četriem procentiem. Šā gada piecos mēnešos pēc dramatiskā janvāra salīdzinājumā ar šādu laikposmu pērn CSNg ar cietušajiem skaits samazinājies aptuveni par 7%, bojā gājušo – par 18,4%, ievainoto – par 3,6%. Diemžēl par 8,6% palielinājies smagi ievainoto skaits. "Kā beigsies šis gads, mēs nezinām, tomēr pašlaik var teikt, ka situācija salīdzinājumā ar pērno gadu šķiet labāka," sacīja A.Lāma. Visu izšķiršot gada pēdējie tumšie mēneši, kas satiksmes drošībai objektīvi nav labvēlīgi un "nevar zināt, kas darīsies cilvēku galvās".
Taču vienlaikus arī jāatzīst, ka 2014.gadā EK plānu bojā gājušo skaita samazināšanā Latvija nav izpildījusi un faktiski atslīdējusi 2010.gada līmenī. Tomēr divu valsts nacionālo programmu ietvaros īstenojot ceļu satiksmes drošības pasākumus, no 2001.gada līdz šā gada 1.janvārim ir glābtas 2845 cilvēku dzīvības, kopējo ieguvumu lēšot aptuveni 1327 miljonu eiro apmērā. "Tie ir cilvēki, kuri palikuši dzīvi, piedalās mūsu tautsaimniecībā," tā CSDD pārstāvis. Satiksmes drošības uzlabošanas pamatu viņš saskata normatīvo aktu bāzes pilnveidošanā, ceļu satiksmes kontroles uzlabošanā, sabiedrības informēšanā un izglītošanā, kā arī ceļu infrastruktūras uzlabošanā.
Vai varam justies droši uz Latvijas ceļiem?
Tomēr paliek divi svarīgi jautājumi. Vai varam justies droši uz Latvijas ceļiem? Vai ceļu satiksmes drošība atbilst Eiropas valstu līmenim? "Pilnīgi noteikti varam justies drošāk nekā pirms divdesmit gadiem, taču, manuprāt, pēdējos četros piecos gados šī drošība ir mazinājusies," secināja CSDD pārstāvis. Taču ceļu satiksmes drošība mūsu valstī kopumā tomēr atbilstot Eiropas līmenim.
Joprojām mūsu problēma ir mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji un riteņbraucēji: vairāk nekā puse no visiem bojā gājušajiem un 41,2% no ievainotajiem pērn bijuši tieši viņi. Diemžēl 42,9% no dzīvību zaudējušajiem ir bijuši vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri, turklāt šādi bojā gājušo skaits ir par ceturtdaļu lielāks nekā gadu iepriekš.
Trešā daļa no CSNg upuriem bijuši vecumā līdz 35 gadiem. Šajā vecuma grupā iekļaujami 49,4% CSNg ievainoto.
Valsts policijas Satiksmes un drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, pirms aplūkot tieši gados jauno ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības problemātiskos aspektus, arī atzina – viņa novērojumi uz ceļa, it īpaši saistībā ar agresīvu autovadītāju uzvedības izpausmēm, nevieš optimismu par satiksmes drošību. "Diemžēl šādi rīkojas tieši gados jauni autovadītāji, un nereti tas beidzas traģiski."
Viņš uzsvēra – ikviens no mums vai nu kā pasažieris, vai transportlīdzekļa vadītājs, riteņbraucējs vai gājējs ir iesaistīts ceļu satiksmē, tādēļ arī nevajadzētu vienaldzīgi palikt vērotāja lomā, bet aktīvi veidot sabiedrībā viedokli par to, kas ir bīstami, un iespēju robežās censties novērst situācijas, kas var beigties ar negadījumiem.
"Lai sasniegtu 2020.gada mērķi, ik gadu satiksmes negadījumu upuru skaits būtu jāsamazina par 8%."
N.Krapsis sacīja - par gados jaunu vadītāju izraisītajiem traģiskajiem CSNg, to cēloņiem un veicinošajiem apstākļiem varētu runāt stundām, jo katrs gadījums ir atšķirīgs, taču galveno var pateikt īsi: ātrums, braukšana reibumā, pārgalvība, uzmanības novēršana ar dažādu blakusierīču lietošanu, nogurums, apdzīšana, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumus un līdzcilvēku bezatbildība.
"Smagi cietušo un dzīvību zaudējušo skaits varētu būt ievērojami mazāks, ja viņi būtu izmantojuši drošības jeb "dzīvības jostas", kā tās dēvējām savā nesenajā drošības kampaņā," norādīja N.Krapsis. "To apliecina pērnā gada statistika, kad bojā gājušo vidū ļoti daudz bija tieši automobiļu pasažieru un tieši gados jaunu cilvēku."
Viņš pat izteica domu, ka varbūt kādai vecuma grupai vajadzētu ierobežot vadāmā transportlīdzekļa jaudu. Kā liecina CSNg analīze, nepieredzējušiem vadītājiem ir ārkārtīgi liels kārdinājums izbaudīt jaudīgu spēkratu maksimālās iespējas, un, netiekot galā ar auto vadīšanu, iznākums nereti ir traģisks. Praksē novērotais arī liecina, ka sabiedrības problēma ir alkohola un narkotisko vielu lietošana, kas nav savienojama ar transportlīdzekļa vadīšanu, un tāpēc gan policijai, gan sabiedrībai aktīvi ir jāvēršas pret šādiem vadītājiem.
Jā, varam teikt, ka ceļu policijas kapacitāte ir pārāk niecīga, lai satiksmes dalībniekiem radītu sajūtu - pārkāpumi nepaliks nemanīti un nesodīti; fotoradari parādās gausi, ceļi (kaut arī šovasar intensīvi remontēti) ir slikti... Bet ikviens šoferis, pirms iedarbināt spēkratu, tomēr arī varētu padomāt, ka tas ir paaugstinātas bīstamības rīks, kam jābūt tehniskā kārtībā, nolikt malā mobilo tālruni, palūkoties, vai liktas lietā drošības jostas un tomēr paturētu prātā mācības, ko snieguši Ceļu satiksmes drošības hartas dalībnieki – piemēram, Latvijas Automoto biedrība ar savām akcijām "Autogaismas kārtībā!", "Brauc droši!", "Riteņbraucējs?!", CSDD un Valsts policijas ar satiksmes drošības kampaņām. Galu galā – nav taču grūti uzmanīt, kur atrodas auto aizdedzes atslēga, un nedot to savai atvasei, ja nav pārliecības, ka izpriecas brauciens ar draugiem nebeigsies ar sliktām sekām...
Tā ikviens varam kļūt par Eiropas Ceļu satiksmes drošības hartas mērķu īstenošanas dalībniekiem. Mērķi ir šādi:
