Ar VKKF atbalstu kopš tā dibināšanas 1998.gadā ir izdots daudz grāmatu un mūzikas ierakstu, notikusi virkne kultūras pasākumu, kā arī īstenotas daudzas citas kultūras nozarei svarīgas aktivitātes.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) savu darbību uzsāka 1998.gadā un ir uzskatāms par nozīmīgu atbalstu kultūras projektu īstenotājiem. Ar fonda gādību šo gadu laikā ir izdots ievērojams skaits grāmatu un mūzikas ierakstu, notikusi virkne kultūras pasākumu, kā arī īstenotas daudzas citas kultūras nozarei svarīgas aktivitātes. Fonda dibināšanā tika ievērots tā sauktais izstieptas rokas attāluma princips. Šis princips nozīmē, ka par finansējuma sadali lemj nevis ierēdņi, bet paši nozares profesionāļi, kas redz un izprot nianses radošajā procesā. Ar VKKF izveidošanu Latvijas valdība apņēmās finansēt kultūru un nodrošināt augstus kultūras un mākslas standartus un neietekmēt kultūras saturu, atstājot finansējuma sadalījumu kultūras profesionāļu ziņā.
VKKF ir publisks nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda likumu. Kultūrkapitāla fonda virsmērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. Valsts kultūrkapitāla fonda nozaru kuratore Jana Vērdiņa informē, ka fonda ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt tādu mākslas un kultūras vidi Latvijā, kas balsta un bagātina katra indivīda un sabiedrības identitāti un attīstību, kas ikvienam palīdz kritiski izprast un analizēt pasauli, būt elastīgam un atvērtam pārmaiņām. Fonds savus mērķus īsteno ar mērķprogrammu un regulāro projektu konkursu starpniecību.
"2014.gadā projektu konkursos tiks sadalīti 3,6 miljoni eiro."
Fondam ir izstrādāta darbības stratēģija 2012.–2015.gadam. Kā norādīts "Valsts kultūrkapitāla fonda darbības stratēģijā 2012.–2015.gadam", fonds šobrīd nav finansiāli neatkarīgs. Līdz 2004.gadam fonda finansējums bija piesaistīts izložu un azartspēļu nodoklim un nodevai, alkohola un tabakas akcīzes nodoklim. Šobrīd VKKF finansējumu saņem no Kultūras ministrijas budžeta, kura nosaka finansējuma apjomu. Šādā situācijā fondam ir apgrūtināta plānošana, jo katra nākamā gada budžeta apjoms nav paredzams. VKKF cer, ka nākotnē tomēr izdosies atjaunot iepriekšējo finansēšanas modeli. Tas nozīmētu, ka fonds netiktu pakļauts politiskai ietekmei un būtu finansiāli neatkarīgs.
Fonda darbības virzieni
VKKF nozaru kuratore J.Vērdiņa informē, ka 2014.gadā fondam ir deviņi darbības virzieni, kuri tiks īstenoti ar VKKF programmu starpniecību.
Darbības virzieni ir šādi:
Projektu konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt šādās nozarēs:
Iespējas 2014.gadā
2014.gadā VKKF projektu konkursos tiks sadalīti nedaudz vairāk kā 3,6 miljoni eiro, mērķprogrammām paredzēti nedaudz vairāk kā 2 miljoni eiro. Finansējums paredzēts arī mūža stipendijām.
Šogad VKKF organizēs četrus regulāros projektu konkursus un vairākus mērķprogrammu konkursus. Kultūras nozares darbiniekiem der sarosīties un jau laicīgi sākt plānot 2014.gada aktivitātes. Jau ir sākusies projektu iesniegšana regulārajiem projektu konkursiem un vairākām mērķprogrammām.
"Jau sākusies projektu pieteikumu pieņemšana."
Mērķprogrammu ietvaros uz finansējumu darbības atbalstam varēs pretendēt profesionālas nevaldības kultūras organizācijas. Tiks īstenota mērķprogramma "Kultūras un mākslas mūžizglītība, radošums un mobilitāte", ar programmas "Latvija - 21.gadsimts" starpniecību tiks veicināta nacionālā identitāte, vairojot piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, latviešu valodai, kā arī izpratne par Latvijas kultūru un sabiedrību, sagaidot Latvijas simtgadi. Programmas "Profesionālās mākslas pieejamība reģionos" mērķis ir nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos, lai paaugstinātu kultūrvides kvalitāti un nodrošinātu sabiedrībai visā Latvijā iespēju baudīt augstvērtīgus profesionālās mākslas produktus un pasākumus. Ar VAS "Latvijas valsts meži" atbalstu tiks īstenotas divas programmas – atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai un atbalsts kultūras programmām reģionos. Atsevišķa programma paredzēta arī muzeju nozares attīstībai, nodrošinot nacionālo muzeju krājumu papildināšanu, saglabāšanu, izpēti, izmantošanu un sabiedrības iepazīstināšanu ar to.
Ar visu konkursu grafikiem iespējams iepazīties VKKF mājaslapā.
No idejas līdz rezultātam
Kultūras nozares pārstāvjiem ir liela interese par Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotajiem projektu konkursiem. Projektu iesniedzēju klāsts ir daudzveidīgs – nevalstiskās organizācijas, izglītības un zinātnes iestādes un pašvaldības. Kultūrkapitāla fondā informē, ka aizvadītajā gadā ir izvērtēti gandrīz 5 tūkstoši pieteikumu dažādos konkursos un programmās, atbalstīta ir mazāk nekā puse no iesniegtajiem projektiem.
Konkursiem iesniegtos projektus izvērtē fonda nozaru ekspertu komisijas. Katrai no nozarēm tiek veidota sava ekspertu komisija, tās sastāvā ir septiņi locekļi – attiecīgās kultūras nozares speciālisti.
Finansējuma saņemšanai ir svarīgi precīzi un kodolīgi izklāstīt savu ideju, pamatot nepieciešamību saņemt atbalstu, kā arī ievērot noteiktos nosacījumus pieteikuma sagatavošanā.
Arī šogad projektu iesniedzēji var konsultēties ar VKKF nozaru kuratoriem, ierodoties klātienē fonda birojā Rīgā, rakstot e-pastu vai sazinoties telefoniski. Tāpat birojā klātienē ir iespēja iepazīties ar iepriekšējos gados atbalstītajiem projektiem. Konsultācijas ļaus labāk izprast projekta sagatavošanas principus un veiksmīgāk izklāstīt sava projekta ieceri.
"Projektu iesniedzēji var konsultēties ar VKKF nozaru kuratoriem."
Projektu iesniedzējiem jārēķinās, ka konkursā visu pieprasīto finansējumu var arī nepiešķirt. Izvērtējot projektus, tiek ņemts vērā, kuras projekta tāmes pozīcijas ir svarīgākās, un finansējums tiek piešķirts tām. J.Vērdiņa situāciju komentē šādi: "Finansējums nozarēm nav liels, bet iesniegto projektu skaits ir milzīgs. Eksperti vēlas, lai notiktu pēc iespējas vairāk pasākumu, un tāpēc tiek piešķirta daļa finansējuma ar cerību, ka projektu īstenotājiem izdosies piesaistīt līdzfinansējumu."
Šobrīd projektus var iesniegt klātienē VKKF birojā Rīgā vai arī sūtīt pa pastu. Izstrādes procesā ir projektu pieteikumu elektroniskā informācijas sistēma, kas būtiski atvieglos projektu sagatavošanu, iesniegšanu, izskatīšanu, vērtēšanu un atskaišu iesniegšanu. J.Vērdiņa par elektronisko sistēmu stāsta: "Mājaslapā paredzēta atsevišķa sadaļa, kurā varēs iesniegt projektus. Ar sistēmas palīdzību tiks atvieglota projektu iesniegšana, sarakste ar iesniedzējiem, lēmumu paziņošana, līguma slēgšanas laiku paziņošana. Eksperti sistēmā varēs lasīt arī atbilstošās nozares pieteikumus, savukārt mēs varēsim sekot līdzi, vai visi eksperti ir izlasījuši projektus. Ekspertiem tas būs arī laika ietaupījums, nebūs jābrauc uz biroju lasīt projektu pieteikumus un varēs brīvi izvēlēties, kad to darīt."