AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
20. septembrī, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūra
3
6
3
6

Muzeji – kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāji un popularizētāji

Muzeju uzdevums ir vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Latvijā ir 107 akreditēti muzeji un vairāki desmiti vēstures, dabas un kultūras liecību krātuvju, kas sauc sevi par muzejiem. Katram no Latvijas muzejiem ir sava misija un uzdevumi. Šobrīd Latvijā ir izveidots saturiski daudzveidīgs, visu valsts teritoriju aptverošs muzeju tīkls. Katru gadu maijā plaši apmeklētie Muzeju nakts pasākumi liecina, ka Latvijas sabiedrībai ir interese par muzejiem.

Muzeju nozarei smags trieciens bija ekonomiskā krīze, kuras rezultātā tika samazināts piešķirtais finansējums. 2009.gadā kritās arī apmeklētāju skaits. Nākamajos gados gan tas pakāpeniski palielinājās un 2012.gadā pat pārsniedza pirmskrīzes apmeklētāju skaitu. Pagājušajā gadā Latvijas akreditētajos muzejos paviesojušies vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 12 gadu laikā.

Latvijas muzeju nozare jūtami attīstās. Šobrīd ir izveidojusies strukturēta muzeju nozares izglītības sistēma – pieejama profesionālā tālākizglītība un augstākā izglītība. Kopš 2012./2013. studiju gada Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā studiju programmu "Muzeju un kultūras mantojuma studijas".

Latvija ir iesaistījusies starptautiskās muzeju organizācijās – Starptautiskajā Muzeju padomē, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrībā, Eiropas muzeju organizāciju tīklā (NEMO), Eiropas Muzeju forumā – un citos starptautiskās sadarbības tīklos. Darbojas arī vietējās organizācijas, kā Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Muzeju padome, domnīca "Creative Museum".

Muzeja jēdziens

Muzeju var definēt dažādi. Savus izvērstākus vai lakoniskākus skaidrojumus piedāvā muzejnieki, muzeju organizācijas un arī tiesību akti.

Muzeju likumā termins "muzejs" tiek skaidrots kā sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, glabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.

Likumā muzejam ir noteiktas arī vairākas funkcijas: tam jāuzkrāj, jādokumentē un jāsaglabā materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtības; jāveido muzeja krājums un jāveic pētniecība, jāveic arī sabiedrību izglītojošs darbs, piedāvājot izstādes un citas aktivitātes.

Šobrīd Latvijā ir publiskie muzeji – akreditēti valsts, pašvaldību vai autonomie muzeji – un privātie muzeji. Vārdu "muzejs" savos nosaukumos lieto arī vairākas kultūras iestādes, un tas tiek attiecināts arī uz apskatei izstādītām privātkolekcijām. Šobrīd Latvijas tiesību akti nenosaka, kādiem tieši kritērijiem būtu jāatbilst, lai nosaukumā varētu lietot vārdu "muzejs".

"Nacionālajā muzeju krājumā ir gandrīz seši miljoni vienību."

Komentējot šo situāciju, domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone saka: "Muzeja termins nav patentēts. Tas nozīmē, ka par muzeju Latvijā, tāpat kā visur citur pasaulē, sevi var dēvēt jebkura iniciatīva, kas uzskata, ka nodarbojas ar vēstures liecību uzkrāšanu un popularizēšanu. Nesaskatu tajā problēmu. Turklāt atbilstoši likumdošanai Latvijā darbojas muzeju akreditācijas sistēma un nevienam nav liegts kvalificēties par profesionālu muzeju. Lielāks izaicinājums, manuprāt, ir ar savu darbību – saturu (izstādēm, ekspozīcijām, infrastruktūru) un pakalpojumiem (programmām, attieksmi, profesionalitāti) – šo muzeja terminu piepildīt un noteikt kvalitātes latiņu arī citiem."

"Creative Museum" vadītāja norāda, ka ir lieliski piemēri, kad privātas iniciatīvas pat nokļūst muzeju nozares avangardā, piemēram, Latvijas okupācijas muzejs veic atsevišķas valsts protokola funkcijas vai Žaņa Lipkes memoriāls, kurš pašlaik ir absolūts muzeju nozares līderis modernas arhitektūras un scenogrāfijas apvienošanā, piedāvājot laikmetīgu un konkurētspējīgu pakalpojumu. Šogad Lipkes memoriāls arī pretendē uz prestižo Eiropas muzeju Gada balvu 2014, kuru katru gadu pasniedz Eiropas Muzeju forums.

Muzeju veidi

Par publisku muzeju uzskatāms tāds muzejs, kurš veicis akreditāciju saskaņā ar Muzeju akreditācijas noteikumiem, un tam ir valsts, pašvaldības vai autonoma muzeja statuss. Latvijā ir 22 valsts muzeji, kas pakļauti dažādām ministrijām, Kultūras ministrijai, Veselības ministrijai un citām. Ir 71 pašvaldības muzejs, un astoņi autonomie muzeji.

Valsts muzejus ir izveidojis Ministru kabinets. Tāpēc tiem ir saistoši katram muzejam individuāli izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kuros fiksēti to uzdevumi, funkcijas, tiesības. Tāpat Ministru kabineta noteikumi nosaka šo muzeju sniegto publisko pakalpojumu cenrādi – maksu par ekspozīciju un izstāžu apskati, maksu par krājuma materiālu izmantošanu, materiālu kopēšanu.

Pašvaldības muzeju ir izveidojusi pašvaldība, kura rūpējas par muzeja funkciju īstenošanu. Autonomos muzejus veidojušas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības), kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas.

Latvijas muzeju vidū pēdējos gados aizvien nopietnāk sevi piesaka privātie muzeji, šobrīd akreditāciju ir veikuši seši privātie muzeji. Privātu muzeju izveidotāji ir biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības (nodibinājumi) vai komercreģistrā reģistrētas komercsabiedrības (līgumsabiedrības, komersanti), kuras īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.

Akreditētam muzejam ir iespēja iegūt nacionālā muzeja statusu. Lai šādu statusu muzejs iegūtu, tam ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, tajā skaitā krājumam teritoriāli, hronoloģiski un tematiski jāaptver visu Latviju un savā profilā jābūt visnozīmīgākajam un vispilnīgākajam. Šobrīd nacionālā muzeja statuss ir diviem muzejiem – Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Muzeji un finansējums

Ekonomiskās krīzes rezultātā vairākiem muzejiem finansējums tika samazināts gandrīz vai uz pusi. Tas ietekmēja darbinieku atalgojumu, iespējas veikt pētniecisko darbu, krājuma glabāšanas apstākļus, arī veidot jaunas izstādes un kopumā attīstīt muzeju nozari. Līdz šim finansējumu pirmskrīzes līmenī nav izdevies atgūt.

Kā norāda Kultūras ministrijas (KM) Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, muzeji ir laikmeta attīstībai līdzi dzīvojošas institūcijas un atrodas nemitīgā attīstības procesā, tāpēc nav iespējams nosaukt konkrētu summu, ar kuru pilnībā pietiktu muzeju nozarei.

Tomēr pat šādos apstākļos ir muzeji, kas spējuši piesaistīt nacionālo un starptautisko finansējumu modernizācijai, kas dod atdevi sniegto pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā un apmeklētāju piesaistē.

Valsts muzeji ir pakļauti dažādām ministrijām, kuras tad arī katram piešķir finansējumu. Attiecīgi pašvaldības piešķir finansējumu saviem muzejiem. Tāpat rīkojas arī privāto un autonomo muzeju īpašnieki. Tāpēc Latvijas muzeju budžeti ir visai atšķirīgi. Visiem akreditētajiem muzejiem savas darbības nodrošināšanai ir iespēja saņemt finansējumu Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Eiropas Savienības finansējuma programmu konkursos. Tas ir diezgan liels atspaids, jo ļauj muzejiem papildināt krājumu, veikt tā saglabāšanu un izpēti.

"2012.gadā Latvijas akreditētos muzejus apmeklējuši vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku."

Lielai daļai muzeju par pienākumu ir uzlikts rast veidus, kā nopelnīt. Muzeji pašieņēmumus veido no publiskajiem maksas pakalpojumiem – ieejas maksām, no maksas par izziņu sagatavošanu, krājuma fotografēšanu un citiem pakalpojumiem. Muzeju materiālie līdzekļi ir saistīti ar to sniegto pakalpojumu kvalitāti, pieprasījumu un konkurētspēju. Tieši nepieciešamība muzejiem nodrošināt pašieņēmumus ietekmē muzeju ieejas maksas un citu sniegto pakalpojumu cenas.

Ir muzeji, kuri spēj nodrošināt ieeju bez maksas. Viens no tādiem ir Latvijas Kara muzejs. Kā stāsta muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs, Aizsardzības ministrija, kuras pakļautībā muzejs atrodas, atbalstīja ierosinājumu par bezmaksas apmeklējuma iespēju. Šādā veidā var piesaistīt vairāk apmeklētāju, turklāt pasaulē militārajos muzejos lielākoties apmeklējums ir bez maksas.

Iespēja bez maksas apmeklēt citus muzejus, kuros ir maksas ieeja, ir arī atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, invalīdiem, muzeju organizāciju pārstāvjiem, studentiem.

Muzeju nozarei ir, kur tiekties

Analizējot muzeju nozares situāciju Latvijā, J.Garjāns norāda uz vairākām jomām, kuras atzītas par problemātiskām un risinām.

Par nozares problēmām uzskatāms nepietiekamais finansējums, sabiedrības prasībām neatbilstošs piedāvājums. Muzeji šobrīd diezgan kūtri izmanto jauno multimediju un tiešsaistes tehnoloģiju inovatīvās iespējas. Tāpat novārtā palicis pētnieciskais darbs un citas t.s. neredzamās funkcijas, kas nopietni apdraud nacionālā muzeju krājuma izpētes apjomu, muzeju veidoto produktu kvalitāti un darba profesionalitāti. Būtu jārisina arī jautājums par Nacionālā muzeju krājuma kolekciju glabāšanas apstākļiem, restaurāciju un nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu. Šobrīd pietrūkt pētījumu par muzeju auditoriju, netiek analizēti akreditāciju un statistikas dati. Veicot šādus pētījumus, nozares politiku varētu veidot veiksmīgāk.

Muzeju nozares darbu apgrūtina tās decentralizācija. 2010.gada janvārī tika likvidēta Muzeju valsts pārvalde, kura īstenoja valsts kultūrpolitiku valsts, pašvaldību un privāto muzeju darbības jomā. Pēc pārvaldes likvidācijas ir zudis decentralizētai muzeju nozarei būtiskais struktūru vienojošais kultūrpolitikas īstenošanas posms Latvijas muzejos. Šobrīd muzeju valsts pārvaldes funkcijas ir nodotas Kultūras ministrijai, kuras pārraudzībā atrodas visa muzeju nozare.

Iepazīties ar muzeju var, neizejot no mājām

Noslēgumam tuvojas nacionālā muzeju krājuma (NMK) kopkataloga pilnveidošanas otrā kārta. Kopkatalogs dos iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar NMK esoša priekšmeta tekstuālo, vizuālo, video un audio informāciju. NMK tiek iekļauti publisko un akreditēto privāto muzeju pamatkrājumos un privātās kolekcijās esošie priekšmeti ar kultūrvēsturisku, māksliniecisku, memoriālu vai zinātnisku vērtību un privātās kolekcijās esošie vai arī atsevišķi muzejiski priekšmeti ar šādu vērtību. NMK ir kolektīvās un individuālās atmiņas un identitātes pamats lokālā, reģionālā un nacionālā mērogā, neaizvietojams avots sabiedrības izziņas un izglītības procesos, kā arī vērtīgs resurss jaunrades un radošās industrijas produktu veidošanā. NMK atrodas valsts aizsardzībā un tā veidošanas, papildināšanas, uzskaites un saglabāšanas kārtību un citas darbības nosaka Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu. NMK šobrīd iekļauti gandrīz seši miljoni vienību, un laika gaitā tās visas tiks ievadītas kopkatalogā. Turklāt NMK katru gadu tiek papildināts.

Interesentiem ir iespēja virtuāli paviesoties vairākos Latvijas muzejos, izmantojot trīsdimensiju panorāmu piedāvātās iespējas. Virtuālo tūri, piemēram, piedāvā Latvijas okupācijas muzejs, Farmācijas muzejs.

Ar skatu nākotnē

Top kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija", muzeju nozares stratēģija tiek veidota kā to sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka kultūrpolitikas pamatnostādnēs iekļautie muzeju nozares mērķi iezīmēs nozares darbību periodā no nākamā – 2014.gada līdz 2020.gadam.

J.Garjāns informē: "Īstenojot muzeju nozares stratēģiju, Latvijā tiks nodrošināti priekšnoteikumi, lai muzeji darbotos kā dinamiskas, mūsdienīgas, sabiedrībai nepieciešamas un visdažādākās sabiedrības grupas iesaistošas institūcijas, kuru identitātes pamatā ir unikāls materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, kas ir radošuma avots, valsts bagātība, izglītības, zinātnes un ekonomiskais resurss, kvalitatīva personības bagātināšanās un brīvā laika pavadīšanas iespēja."

"Mainoties laikmetam, ir mainījušās sabiedrības prasības pret muzeju."

Virsmērķi cerēts panākt ar šādiem pasākumiem: nodrošinot muzeju pieejamību un sekmējot sabiedrības iesaisti, palielinot muzeju kapacitāti un konkurētspēju, kuras pamatā ir profesionalitāte un ieguldītajam darbam adekvāts un motivējošs atalgojums; nodrošinot kultūras mantojuma veidošanu, izpēti, saglabāšanu un aktīvu izmantošanu, kuras priekšnoteikums ir atbilstošs infrastruktūras nodrošinājums.

Mainoties laikmetam, ir mainījušās arī sabiedrības prasības pret muzeju. Uz jautājumu, kādam jābūt muzejam 21.gadsimtā, I.Zelča-Sīmansone atbild: "Pirmkārt, muzejs dzird un rēķinās ar savu apmeklētāju, ir sociāli atbildīgs un iekļaujošs muzejs. Muzejs nevis kā viena pareizā viedokļa paudējs, bet institūcija, kas uzklausa arī savu lietotāju viedokli. Muzejs, kurā apmeklētājs ir līdzdalīgs. Moderns muzejs ir radošs, elastīgs, spējīgs un reaģēt, mainīties, uzklausīt. Jā, arī izglītot, saglabāt, pētīt, interpretēt un saturīgi izklaidēt. Tas ir ļoti komplicēts process, kurš jāskata kultūrpolitikas, cilvēkresursu, infrastruktūras, profesionālās pilnveidošanās un motivācijas kontekstā. Muzeji Latvijā pamazām sāk kompleksāk, radošāk un inovatīvāk izvērtēt savas iespējas. Un kaut arī pašlaik vēl nevaram runāt par kādu no muzejiem, kurš piedāvātu apmeklētājam inovatīvu un kvalitatīvu 21.gadsimta muzeja produktu kā kompleksu piedāvājumu nevis tikai atsevišķas tā detaļas – iekļaujošas un izglītojošas ekspozīcijas, inovatīvu programmēšanu, atpūtas zonas, kafejnīcu, muzejpedagoģijas auditorijas, lekciju un kino zāles, kā arī profesionālu apmeklētāju servisu laikmetam atbilstošā infrastruktūrā, tomēr ļoti cerīgi skatos uz tuvākajā nākotnē plānotajām muzeju rekonstrukcijām."
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI